Apinis ir četrkārtējs paraolimpiskais čempions, un līdzšinējo pieredzi viņš sarunā ar Latvijas Televīziju novērtēja kā ļoti nopietnu.
"Visas spēles staigāt pa pirmo trijnieku vai četrinieku atsevišķās disciplīnās ir rādītājs, kas parāda arī ieguldīto darbu," teica Apinis.
Vēl viena Latvijas cerība ir Diāna Krūmiņa, kuru iepriekš zinājām meitas uzvārdā kā Dadzīti. 2016. gadā Riodežaneiro viņa izcīnīja zeltu šķēpmešanā un bronzu diska mešanā. Tokijā iecerētais neizdevās – diska mešanā otrā vieta, bet šķēpmešanā nopelnīta bronza. Krūmiņa no Tokijas atgriezusies iztukšota un ar nepadarīta darba un izdegšanas sajūtu, kas ietekmēja turpmāko gatavošanos.
"Es negribēju redzēt ne sporta zāli, ne šķēpus, ne disku. Kādu pusotru gadu vienkārši sēdēju mājās, ēdu, dzēru, visādus našķus ēdu. Vienkārši negribējās neko, tā depresija bija diezgan smaga. Paldies arī Latvijas Paralimpiskajai komitejai, kas bīdīja un stumdīja. Noteikti paldies arī manam vīram jāpasaka, ka viņš arī mani bīdīja un stumdīja, teica: "Beidz čīkstēt mājās. Tu taču esi sportiste."
Grūts brīdis bija trenera maiņa – Diānu atstāja ilggadējais treneris vācietis Zigfrīds Vāgners, un tagad Krūmiņu trenē Arnolds Strenga. Krūmiņa atzina, ka pēc šķiršanās no iepriekšējā trenera bija grūti atrast aizvietotāju, bet viss notika tā, kā tam bija jānotiek.
Krūmiņa sadarbību ar Strengu vērtē ļoti augstu, jo abi ir kā vienota komanda un teicami saprotas.
"Mēs esam baigi labā komanda – varam pasmieties, paraudāt. Tas ir baigi svarīgi, ka esam uz viena viļņa. Esmu priecīga, ka man sanāca Latvijā atrast tādu labu treneri."
Jauns treneris bija jāatrod arī Apinim, jo pirms pusotra gada mūžībā devās viens no Latvijas paraolimpiskā sporta pamatlicējiem Aldis Šūpulnieks.
Apiņa treneris Andris Smočs bija Šūpulnieka līdzgaitnieks, tādēļ jutās gatavs turpināt sava priekšteča darbu. Smočs uzskata Apini drīzāk par domubiedru, un diviem pieaugušiem cilvēkiem sastrādāties nav sarežģīti.
Ļoti lielas cerības varam saistīt ar Latvijas karognesēju paraolimpiskās iejādes sportistu Rihardu Sniku.
Tokijā viņam divas sudraba medaļas, bet pasaules čempionātos Rihards vairākkārt ir izcīnījis zeltu. Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte neslēpj, ka klusībā cer uz Snikus zeltu, bet apzinās paraolimpisko spēļu īpašo vietu parasporta sistēmā.
Viens no ekstravagantākajiem Latvijas pārstāvjiem noteikti ir peldētājs Jurijs Semjonovs, kurš Tokijas spēlēs sasniedza 8. vietu 100 metru peldējumā uz muguras. Dadzīte lēš, ka Semjonovs noteikti varētu sasniegt TOP10 savā medicīniskajā grupā.
Pirmo reizi Latvija būs pārstāvēta parašaušanā, kvalifikācijas barjeru pārvarot Margitai Kanopkai. LPK prezidente Dadzīte uzteica Kanpoku kā labāko Latvijas parašāvēju.
Pirmo reizi Latvijai būs pārstāvis arī riteņbraukšanā, pēc vairāk nekā 12 gadu pūliņiem paraolimpisko ceļazīmi nopelnot Oskaram Gailišam.
Viņš pirms Parīzes spēlēm jau mēnesi gatavojās Francijas kalnos, un Dadzīte cer, ka riteņbraucējam pietiks izturības labam rezultātam.
Sporta karalienes vieglatlētikas paradisciplīnās Latvijai ir divi debitanti. Emīls Dzilna jau paspējis 2024. gadā pasaules čempionāta Japānā izcīnīt sudraba medaļu lodes grūšanā. Vājredzīgā sportista mērķis Parīzē ir personīgais rekords un 16 metru pārvarēšana, bet īpaši viņš priecātos par mājās pārvestu godalgu.
Tikmēr limbažnieks Raivo Maksims par iespēju startēt paraolimpiskajās spēlēs uzzināja pēdējā brīdī. Pērn tepat Parīzē Raivo pasaules čempionātā sasniedza 6. vietu lodes grūšanā un 10. vietu šķēpa mešanā. Maksims pirms pāris gadiem apvienoja sportu un darbu, nopietni pievēršoties panākumu gūšanai paravieglatlētikā.
Latvijas komandā lieliski ir sakausēta jaunība un pieredze, turklāt sportisti zina, kā sasniegt labākos rezultātus atbildīgākajos startos.
Dadzīte cerībā uz panākumiem pat visus 10 roku pirkstu nagus uzkrāsojusi zelta krāsā.
Parīzes paraolimpiskās spēles ilgs līdz 8. septembrim, bet Latvijas parasportistiem pirmie starti būs piektdien, 30. augustā. Latvijas paralimpiešu veikumam varēs sekot tiešraidēs LTV7 un LSM.lv.
