Skujiņa panākumu klātienē Šveicē vēroja arī viņa sieva, meita un mamma Anita Skujiņa, kam tās bija pirmās ārpus Latvijas vērotās sacensības.
"Reāli tas sapņos nesapņojās, nezinu, nekad nekad neko tādu nebiju iedomājusies," Latvijas Televīzijai sacensību noslēgumā atzina Anita Skujiņa. "Kad viņš [Toms] maziņš [bija], tur vienmēr ir stāsts, kā viņš iestiga tīrumā un netika no dubļiem ārā. Kad salīdzini ar šo, tad tas nav salīdzināms."
Latvijas izlases riteņbraucējs Emīls Liepiņš uzsvēra, ka Toms parādīja sevi kā reāls pretendents uz uzvaru pasaules čempionātā.
"Es saku, ka viņš varēja uzvarēt, un man vēl joprojām ir zosāda. Es būtu gatavs izpildītu mūsu vakardienas vienošanos, – ja viņam būtu medaļa, tad man būt pliks pauris," pastāstīja Liepiņš.
Skujiņš pēc finiša atzina, ka paveica visu, kas bija viņa spēkos, un nebūtu varējis vēl ko izmainīt. Savu sasniegumu viņš novērtēja pieticīgi, norādot, ka beigu beigās rezultāts ir tāds, kāds ir, un šogad sasniegt labāku rezultātu nebija pa spēkam.
Toms Skujiņš vērtē pasaules čempionātā iespēto
Panākuma sasniegšanā sīkumu nav. Pirms lielās izrādes komandai bija kopīgas vakariņas, plāna sastādīšana, saliedēšanās un arī trases analīze.
Latvijas izlase dzīvoja divos apartamentos Vintertūrā netālu no Cīrihes. Braucēji ar ārstu Jāni Kaupi vienā mājā, sporta direktors, mehāniķis un citi apkalpes locekļi – otrā mājā. Velo meistaram Raivim Jansonam pirms starta kaujas gatavībā bija jāsagatavo astoņi velosipēdi – katram braucējam pa diviem.
Sastāvā bija iekļauti trīs pieredzējuši pasaules tūres vīri Toms Skujiņš, Krists Neilands un Emīls Liepiņš, kā arī debitants Alekss Krasts. Sacensību dienas rīts ir agrs – uz starta vietu Vintertūrā apkalpe devās jau pirms astoņiem. Visi četri braucēji bija klāt deviņos, pusotru stundu pirms starta. Vīrus gaidīja grūta un tehniska trase ar finišu pēc 274 kilometriem.
"Emīls mēģinās, iespējams, aizbraukt atrāvienā, ja ir labs atrāviens, jo tad viņš izdzīvos un būs nevis tikai pirmajā aplī, bet varbūt arī otrajā, trešajā," pirms starta taktikas nianses atklāja Skujiņš. "Aleks, tev būs mums jāpalīdz. Atkarībā trīs vai divi – tur, kur mēs nākam uz apļiem. Jo mums tas labais pagrieziens uz kalnu, kas iet uz apli, jāsāk pirmajos 30–40 cilvēkos. Tāpēc, ka pirmajā aplī būs bardaks."
Izlases debitants Krasts apzinājās savus pienākumus un mazliet bažījās tikai par pieredzes trūkumu tik nozīmīgās sacensībās.
"Mans pienākums ir, ja nu kādam vajag kaut ko no [atbalsta] mašīnas aizvest vai atvest, tad man tas jāizdara. Izšķirošajā brīdī jānogādā komanda tajā vietā, lai viņam [Skujiņam] būtu laba pozīcija, iebraucot apļos," teica Krasts. "Godīgi sakot, man nav bijusi šāda pieredze šādā līmenī, tāpēc es nezinu, ko sagaidīt."
Lai līdzjutēji Latvijā saprastu pasaules čempionāta trases sarežģītību, Liepiņš to salīdzināja ar labāk zināmām vietām pašu mājās.
"Tu brauc augšā trīs siguldniekos, tad vienreiz tu nobrauc augšā, apgriez riņķī un tad atkal brauc augšā, un tā 280 kilometrus. Apmēram tā," paskaidroja Liepiņš.
Savukārt Neilands priecājās, ka komandā ir viens skaidrs līderis Skujiņš, kurš par prieku komandai sevi ir ļoti labi pierādījis.
"Tāpēc arī mēs vēlamies viņam palīdzēt un atdot visus savus spēkus, lai Toms varētu uzrādīt labāko rezultātu un mums Latvijai būtu rezultāts," uzsvēra Neilands.
Trasē ar auto peletonam sekoja izlases sporta direktors Linards Veide un mehāniķis Raivis Jansons. Brīdī, kad kādam nepieciešama palīdzība, braukšana pat atgādina auto sacīksti.
Komandas vienotais mērķis palīdzēt Tomam nostrādāja. Gan trases malā barošanas punktos, gan trasē nodrošinot Skujiņam ļoti labu pozīciju. Šī sadarbība ļāva Tomam būt notikumu epicentrā – vairāki pareizi lēmumi ļāva pēdējā aplī doties otrajam plecu pie pleca ar īru Benu Hīliju. Sekotāju grupa ar līdzšinējo pasaules čempionu Matjē van der Pūlu gan viņus panāca.
Finiša taisnē Toms pārsteidza ar apdzīšanas manevru no aizmugures un brauca pēc bronzas godalgas, bet van der Pūls tomēr pēdējā brīdī viņu apsteidza. Visaugstākās konkurences apstākļos Skujiņam 4. vieta pasaules čempionātā.
"Skaidrs bija tas, ka beigās, kad mēs iebraucām pēdējā kilometrā, ka Metjū [Matjē] ir visātrākais no tās grupas," pastāstīja Skujiņš. "Pēdējos kilometros tas bija skaidrs, līdz ar to vairāk mēģināju likt viņam nedaudz pastrādāt. Pēdējā kilometrā mēģināju noķert mirkli, kad varētu nedaudz pārsteigt pārējos. Nu, visus pārsteigt izdevās, izņemot Metjū. Nu labi, īstenībā arī viņu pārsteigt izdevās, jo viņam, man liekas, bija diezgan liels gabals, kas jāaiztaisa, bet tai pašā laikā viņam bija pietiekoši daudz palicis, lai viņš to gabalu aiztaisītu un pabrauktu man garām."
Lai gan Tomam līdz medaļai mazliet pietrūka, Liepiņš ar līdera un visas komandas veikumu lepojās.
"Man liels prieks, ka mēs šodien tiešām braucām kā lielvalsts, kā komanda kopā. Man bija liels prieks aizvadīt šīs sacensības – bija super," uzsvēra Liepiņš. "Mēs braucām kā lielvalsts, un pārējie to redzēja, viņi mūs respektēja. Un Toms kā mūsu finišētājs parādīja, ka mēs esam riteņbraukšanas lielvalsts."
Skujiņa mamma Anita pasaules čempionāta norises vietā sajuta īpašo elektrizēto gaisotni, kas uzvelk un aizrauj ikvienu.
"Dziesmu svētkos ir īpaša sajūta, kad visi cilvēki ir vienoti, bet tā ir tāda līdzsvarotāka un izstiepta [sajūta]. Šeit – es jau vakar atnācu uz meiteņu finišu – tu vienkārši pats jau sāc uzvilkties. Ļoti, ļoti, tāda īpaša tā sajūta, jā," atzina Skujiņa. "Bet tas, ka Toms tur, es nezinu, no kurienes atkal uzrodas pie beigām, un sāk tur riktīgi rādīt, ko Latvija var, tad tas, protams, ir baigais lepnums, jā."
Toma mamma saskata, ka visi trīs viņas bērni ir tādi, ka dara uz maksimumu, ja reiz ir ko sākuši.
"Tad varbūt ir vienubrīd dzīvē, kad tev ir jāiemācās, ka tu visu nevari maksimāli. Tad tu kaut ko atmet un kaut ko dari maksimāli," teica Skujiņa. "Man šķiet, ka citādi nemēdz būt – vai nu tu dari, un tad tu dari pa īstam. Tāds arī tas Toms ir – viņš dara pa īstam."
Piektais Parīzes olimpiskajās spēlēs un ceturtais pasaules čempionātā – nākamais Toma rezultāts šķistu viegli uzminams. Viņš ar pārsteidzīgiem secinājumiem gan nesteidzas un saka, ka nākamgad pasaules čempionātā Ruandā varētu būt smagāk.
Tomēr Skujiņš ar lielisko komandu parādīja, ka, ejot uz vienu mērķi un darot kopā, var sasniegt ļoti daudz. Turpinājumā mērķis noteikti ir kāpt vēl augstāk.
