Pērn Stūriška spoži sevi pieteica vecuma grupā līdz 23 gadiem un ieguva Pasaules kausu sezonas kopvērtējumā. Šosezon viņa izcīnīja pasaules čempiones titulu juniorēm, bet Pasaules kausa kopvērtējumā ar uzvarām divos posmos sasniedza otro vietu. Tomēr vienīgā reālā iespēja tikt pie olimpiskās ceļazīmes Veronikai ir 2024. gadā pasaules čempionātā Rokhilā, ASV, no kurienes viņa nesen atgriezusies.
Dāvids Ernštreits: Gara sezona, pēdējie mači bija Amerikā. Tur bija silts?
Veronika Monika Stūriška: Jā, gandrīz 30 grādi, saulīte spīdēja.
Skatoties pēc sezonas tavās "Instagram" bildītēs, likās, ka tur aizgāja riktīgā Leiputrija. Putukrējums, vafeles, burgeri, lidojumi, amerikāņu kalniņi – ir jāizbauda?
Starp treniņiem un sacensībām, lai ir interesanti, lai nav tikai darbs. Viss bija līdzsvarā. Sacensības un treniņi pirmajā vietā. Ja bija nedaudz brīvā laika, tad aizbraucu uz kādiem karuselīšiem vai paskatīties, kas labs Amerikā notiek.
Amerikā beidzot bija iespēja braukt kopā ar lielajām meitenēm pieaugušo konkurencē. Pastāsti, kā tad bija?
Pirmo reizi es varēju ar tik daudzām elites meitenēm kopā braukt. Protams, nebija visas labākās un visas, kas ir, bet bija forši, lai arī es tur nebraucu pa priekšu visu laiku. Uztraukuma vispār nebija, tas man ļoti patika.
Es varēju vienkārši nostāties uz starta un izlikt visu, kas man ir. Nebija jādomā ne par ko – par rezultātu vai ko tādu.
Ko varēšu, to izdarīšu. Bija tāda droša sajūta, man patika. Tiku abas dienas arī finālā. Lai arī pirmajā dienā nokritu, es biju ļoti priecīga, ka vispār varēju būt finālā un braukt ar viņām.
Skaidrības labad – Pasaules kauss jau tobrīd bija beidzies. Tās vēl bija vienas sacensības, uz kurām jūs aizbraucāt uz Ameriku, jo tur ir vēl dubults iemesls – nākamgad šajā trasē notiks pasaules čempionāts pieaugušajiem, un tur varēs startēt arī Veronika Monika Stūriška, jo 28. decembrī tev beidzot paliks 18 gadi...
Jā, tā ir. Mēs braucām turp, jo tā ir nākamā gada pasaules čempionāta trase. Nākamgad viena no iespējām ir startēt pasaules čempionātā, lai tiktu uz olimpiskajām spēlēm.
Par trasi – tā bija tāda, kāda būs pasaules čempionātā?
Man šķiet, ka jā. Tā nemainīsies. Lielais starta kalns, kurš, man liekas, ir mazāks, nekā oriģināli ir. Tas ir lēzenāks. Arī pirmais lēciens, kuru var paņemt ratā, kas parasti nav normāli.
Tas nozīmē, ka nav obligāti jālido pāri?
Jā. Var ratā paņemt. Tā ir ātrāk. Trase ir ātra, ļoti ātra, bet nav ekstra sarežģīta. Ir diezgan vienkārša.
Ko tas tev dod? Kādus secinājumus tu izdari, domājot par pavasari?
Man patīk sarežģītākas trases, jo ar vieglu visi var tikt galā. Lai tiktu ar sarežģītāku galā, tur vajag mazliet vairāk mācēt braukt ar riteni.
Finālā tu biji abās dienās, junioru mačos izcīnīji pirmo vietu. Vinnēji Avu Korleju – kas mums būtu par šo meiteni jāzina?
Korleja ir gadu jaunāka par mani. Pasaules čempionātā stāvēja man blakus, palika otrā. Tur es viņu uzvarēju. Pasaules kausos, kas tagad notika Argentīnā, bija četri posmi, trijos no tiem viņa uzvarēja. Tagad Amerikā atkal cīnījāmies savā starpā, šoreiz es varēju viņu apsteigt.
Saldi?
Jā, bija laba sajūta. Tas bija viens no galvenajiem mērķiem tajā svētdienā. Tas bija galvenais mērķis – apdzīt viņu.
Citkārt mēs "Sporta studijā" nemaz tik bieži nerunājam par junioru sportu. Te nu ir atsevišķs gadījums. Tev tagad ir 17, amerikāniete vēl gadu jaunāka par tevi, bet jūs nedrīkstat braukt pieaugušo klasē vecuma cenza dēļ Pasaules kausā?
Jā, tā ir.
Ja paņemam rezultātus, salīdzinām ātrumus trasē un pamodelējam, kā būtu, ja būtu, tad ātrumi jums, juniorēm, ir fināla cienīgi. Cik bieži tu nodarbojies ar rezultātu salīdzināšanu?
Starta kalna laiki nav tik labi kā elitē. Man tiešām nav tik labi. Tas nozīmē,
ja es nekur netieku jau starta kalnā, tad es arī nevaru nekur aizbraukt trasē. Ja man kāds patraucē, es arī palieku tur beigās.
Tas ir ļoti jāuzlabo. Ja ar to tiek galā, tad, es domāju, ir visas iespējas.
Tātad tas nogrieznis, kad jūs lidojat lejā no kalna, tur tās jaudas tev vēl pietrūkst, lai izkarotu labāku pozīciju starp pieaugušajām?
Jā. Es nezinu, [trūkst] jaudas vai pieredzes.
Sezonas gaitā jūs braucat vienās trasēs, tikai dažādās ieskaitēs. Vai iekšā velniņš nedīda? Pēc mačiem tu finiša protokolā sekundes skaiti? Šogad, kad tu vinnēji Papendālē, tev atkal bija variants, ka ar to rezultātu pieaugušo konkurencē būtu trešajā vietā...
Ir baigi forši redzēt to finiša laiku. Ja to skaitītu un tad es būtu finālā, nobraukt trijniekā elitē – tas būtu vienkārši superīgi.
Kā tu sadzīvo ar tādiem rēķinātājiem kā es? Mūs droši vien ir jānoliek uz zemes, jo vēl jāpagaida, jāpaaugas...
Es baigi neņemu galvā. Es klausu treneri, un mēs kopā domājam.
Mēs tevi nedaudz pārsteidzām pirms vairāk kā gada, ar Māri Štrombergu aizbraucot uz tavu treniņu Valmierā. Viņš savās pirmajās olimpiskajās spēlēs bija 21 gadu vecs – salīdzinājumā ar taviem 17 tas droši vien ir vecs onkulis. Kā tu skaties uz savu karjeras perspektīvu? Kā sadalīt spēkus – ne par ātru, ne par vēlu? Kad ir īstais laiks?
Es nemāku pateikt, bet skaidri zinu, ka negribu braukt uz olimpiskajām spēlēm tikai piedalīties. Tas nav mans mērķis.
Kas ir tavs mērķis?
To es laikam neteikšu, lai nepiesauktu kaut ko sliktu. Cerams, ka redzēsim nākotnē.
Vai ir izdevies pēc tam ar Māri Štrombergu sazināties un aprunāties? Viņš kādu komentāru ir uzrakstījis?
Viņš ir mani apsveicis pēc pasaules čempionāta un uzrakstījis kaut ko foršu un labu. Vairāk īpaši nesanāk. Tas, ka viņš apsveica, bija diezgan svarīgi.
Pagājušo sezonu tu beidzi vienkārši fenomenāli – pēdējos posmos trīs uzvaras pēc kārtas. Nodrošināji Pasaules kausa titulu – pirmo Latvijas vēsturē sievietēm, pirmo arī pēc Štromberga, uzvarot kopvērtējumā. Šogad sākumā kas gadījās? Tu gatavojies droši vien raut gabalos pilnīgi visus jebkurā trasē. Bija savainojums, pirmajā sabraukumā paliki pat ārpus fināla. Tev sezona droši vien daudz ko iemācīja?
Maija sākumā es biju topa formā, spēka ziņā mēs bijām ļoti pielikuši, bet treniņā sanāca krustenisko saiti pastiept.
Līdz jūnijam es braucu visu laiku tikai šosejā ar riteni, uz BMX vispār nekāpu.
Arī svaru zālē nevarēju neko darīt. Pusotru nedēļu pirms Pasaules kausiem Turcijā mēs sākām braukt trasē. Celis bija vēl jūtams, varbūt pat nevarēja braukt, bet mēs izdomājām riskēt. Aizbraucām uz Turciju, man bija papildus vēl celim ortoze, lai nav uz sāniem nekādas kustības un nav iespējas pārraut krusteniskās saites. Pirmajā dienā nesanāca pat būt finālā, bet otrajā dienā jau biju finālā un bija forši. Pēc pusmēneša jau bija Papendālē Pasaules kauss, kur mēs, acīmredzot, bijām sagatavojušies jau labāk. To man izdevās novinnēt.
Pēc iepriekšējās sezonas noslēguma likās, ka ar ortozi vai vienalga kā, bet šī meitene visus vinnēs jebkurā diennakts laikā. Tomēr BMX konkurence ir ļoti nopietna U-23 grupā. Tiklīdz tu neesi topa formā, tā sākas problēmas?
Es domāju, jā, jo visas ir spēcīgas. Viņas ir daudz pielikušas kopš pagājušā gada. Pagājušogad Bogotā, Kolumbijā, nebija tik labi laiki visām. Šogad ir noteikti labāki. Tā pati Ava un pārējās – viņas nestāv uz vietas. Tāpēc arī ir stipras un var konkurēt.
Jau teici, ka negribi aizbraukt vienkārši uz olimpiskajām spēlēm, lai aizbrauktu. Tomēr nākamais ir olimpiskais gads. Nākamgad tu jau varēsi startēt pieaugušo elites pasaules čempionātā Rokhilā. Kas tev tur jāpaveic, lai tiktu uz olimpiskajām spēlēm? Pēc Nāciju kvalifikācijas diemžēl Latvijas BMX vairs nav tik liels, lai tur tiktu...
Nākamgad pasaules čempionātā es startēju elites grupā. Skatīsimies, kā man ies Pasaules kausos iepriekš.
Man ir jānokļūst augstākajā vietā starp tām meitenēm, kuras nav kvalificējušās caur nāciju rangu.
Liels mērķis?
Jā, tas ir viens no galvenajiem mērķiem nākamajā sezonā, jo tas ir jāizdara, lai tiktu uz olimpiskajām spēlēm.
Sezona solās būt ļoti gara. Kad tā sāksies?
Gara un agri sākas. Februārī jau ir pirmie Pasaules kausi Jaunzēlandē, kas ir otrā pasaules malā.
Esi tur bijusi?
Nē, pirmo reizi. Esmu priecīga, nevaru pat sagaidīt. Janvāra vidū es jau braucu uz Jaunzēlandi trenēties pie Leilas Volkeres, kas ir ļoti talantīga un spēcīga – viņa arī parasti brauc pa priekšu. Mēs tur plānojam kopā trenēties un ceram labi uztrenēties nākamajai sezonai.
Februārī jau sākas Pasaules kauss Jaunzēlandē, Austrālijā, maijā Rokhilā – pasaules čempionāts, un Parīzē olimpiskās spēles vasaras vidū. Lai tev izturība un nav jābrauc uz olimpiādi tikai, lai piedalītos! Man liekas, dzirdot tavus nākamā gada plānus, ir vērts pasveicināt Jaunpiebalgas vidusskolas skolotājus. Lai tur viss labi sanāk 12. klasē!
Lai ir pretimnākoši un jauki! (smaida)
