Izmaiņas Ministru kabineta noteikumos ļautu nomas maksu noteikt tāpat kā līdz šim – 1,5% no zemesgabala kadastrālās vērtības. Turpretim no 1. oktobra spēkā esošā kārtība nosaka nomas maksu aprēķināt pēc tirgus vērtējuma, ko nosaka neatkarīgs vērtētājs. Rīgas domē norādīja, ka tā juridiski nevar nepiestādīt jaunos rēķinus, jo tas būtu pretrunā normatīviem aktiem.
Finanšu ministrijā Latvijas Televīzijai gan teica, ka mazāku nomas maksu var noteikt, ja īpašumam ir publiska funkcija. Ja tādas nav – tas ir atbalsts komercdarbībai, kas nav ļauts. Ministrijas ieteikums ir izvērtēt gadījumu un iznomāšanas mērķi.
Rīgas domei kā konkrētā zemes gabala iznomātājam nepieciešams daudz rūpīgāk un pēc būtības izvērtēt Olimpiskā sporta centra gadījumu, tajā skaitā mērķi, kādam tiek iznomāts attiecīgais apbūvētais zemes gabals, pauda ministrijā.
Savukārt, ja domei vai Olimpiskajai komitejai ir bažas par noteiktās nomas maksas atbilstību tirgum, var vērsties Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijā un lūgt to izvērtēt.
Septembra otrajā pusē LOK saņēma Rīgas domes vēstuli par Olimpiskā centra zemes nomas maksas palielināšanu vairāk nekā 10 reižu no 1. oktobra. Ja centrs līdz šim gadā maksāja gandrīz 28 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, tad pēc izmaiņām nomas maksa pārsniedz 338 000 eiro gadā bez pievienotās vērtības nodokļa.
LOK prezidents Raimonds Lazdiņš uzsvēra, ka
Rīgas Olimpiskais centrs nesaņem ne pašvaldības, ne valsts dotāciju, tādēļ ir jārēķina savi ieguldījumi, lai pakalpojuma cena būtu adekvāta un cilvēki spētu to samaksāt.
Savukārt Ratnieks paskaidroja, ka Olimpiskā centra zemes tirgus vērtība ir 10 miljoni eiro, tādēļ, rēķinot pēc jaunajiem noteikumiem, sanāk pamatīgs nomas maksas pieaugums, kas, pēc viņa teiktā, ir nepieņemami.
LOK ir kapitāldaļu turētājs astoņos olimpiskajos centros visā Latvijā, lielākoties kopā ar attiecīgajām pašvaldībām, bet Olimpiskais centrs Rīgā ir izņēmums. Tas pilnībā pieder LOK, savukārt Rīgas dome centra celtniecības laikā neizrādīja interesi kļūt par objekta kapitāldaļu turētāju.
