Tā kā visu piecu prezidenta amatu kandidātu programmas ir ļoti līdzīgas, vēlēšanu rezultātu izšķirs pretendentu darbs aizkulisēs. Latvijas Televīzija (LTV) kandidātiem nosūtīja vienādus jautājumus, bet rakstiskas atbildes termiņā sniedza vien trīs – Dāle, Lazdiņš un Lagzdiņš. Visi trīs tika aicināti arī uz intervijām kameras priekšā, bet uz tām ieradās vien Lagzdiņš un Dāle, savukārt Koziols vēlāk savu redzējumu izklāstīja telefonsarunā.
ĪSUMĀ:
Finansists Arnis Lazdiņš rosina attīstīt pastarpinātu sporta finansēšanu
Arnis Lagzdiņš
Plusi
Liela pieredze sporta pārvaldībā un finanšu pasaulē
Mīnusi
Vājās sekmes naudas piesaistē paša vadītajai Vieglatlētikas savienībai
Arnis Lagzdiņš ir Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents, un savā programmā viņš akcentē principu: vispirms pelnīt, pēc tam dalīt. Būdams finansists, Lagzdiņš uzskata, ka valstij šobrīd nav tādas rocības, lai tiešā veidā būtiski palielinātu sporta budžetu. Līdz ar to atliek izveidot mehānismus, kā naudu sportā iepludināt pastarpināti.
"Šobrīd lielākā daļa no ieņēmumiem ir valsts budžeta līdzekļi, kurus principā nevar pārdalīt, jo tie visi ir iezīmēti," uzsvēra Lagzdiņš.
Lielākam sporta finansējumam Lagzdiņš rosinās pārskatīt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides ziedotājiem, kā arī sportam novirzīt lielāku daļu uzņēmuma "Latvijas Loto" peļņas, ieņēmumus no azartspēļu nodokļiem un piesaistīt starptautiskos zīmolus, kuri jau sponsorē Starptautisko Olimpisko komiteju.
Lai gan Lagzdiņam ir liela pieredze sporta pārvaldībā un finanšu jomā, naudas piesaistīšanā paša vadītajai LVS viņa panākumi ir pieticīgi. 2023. gadā LVS ieņēmumi bija 809 000 eiro, no kuriem 610 000 eiro bija dotācijas.
Ansis Dāle efektivitātei vēlas nozares auditu
Ansis Dāle
Plusi
Lēmumus vairāk balsta uz izmērāmiem rādītājiem, nevis simpātijām un tradīcijām
Mīnusi
Nespēja savām idejām rast domubiedrus
Savukārt Ansis Dāle ir uzņēmējs un Burāšanas savienības goda prezidents. Viņš aicina veikt visas sporta nozares auditu, aprēķinot, cik katrā sporta veidā valsts visdažādākajos veidos novirza finansējumu, tai skaitā pasākumu rīkošanai, infrastruktūras celtniecībai un treneru algām sporta skolās.
"Mans programmas mērķis ir definēt skaidri, kas ir sports. Mana programma bija "Sports Latvija"," paskaidroja Dāle. "Sadalām trijās daļās: augstu sasniegumu sports – primāri olimpiskais. Bērni – viss, kas saistīts ar bērniem. Un veselīga tauta. Bet katrai no šīm sadaļām definējam savus mērķus."
Dāles kā kandidāta stiprā puse ir apņēmība lēmumu pieņemšanu vairāk balstīt uz kvantitatīviem, izmērāmiem rādītājiem, nevis simpātijām, emocijām un tradīcijām. Mīnuss ir nespēja ar savām idejām aizraut citus un rast domubiedrus.
Piemēram, viņa priekšlikumu aprēķināt izmaksas, kas ieguldītas katra sportista olimpiskā starta veicināšanā, pārējie LOK izpildkomitejas locekļi esot vairākkārt ignorējuši, un to atzīst arī Dāle.
Raimonds Lazdiņš iestājas par Sporta fonda nepieciešamību
Raimonds Lazdiņš
Plusi
Sarunvedēja prasmes viedokļu konsolidēšanā kopīgam mērķim
Mīnusi
Ietekmes trūkums varas aprindās, minimāls organizatoriskais veikums sporta nozarē
Uz sarunu LTV kameras priekšā tika aicināts arī Raimonds Lazdiņš, taču iepriekšējā vakarā viņš interviju atcēla, pamatojot to ar ģimenes apstākļiem.
Savā programmā Lazdiņš sola daudz, tai skaitā panākt LOK finansiālo neatkarību, veicināt starpinstitūciju sadarbību, ieviest vairāku līmeņu mārketingu, kā arī viņš pasvītrojis nepieciešamību izveidot valsts budžeta uzturētu Sporta fondu.
Par Lazdiņa trumpi var uzskatīt spēju vest sarunas un rast kopsaucējus dažādu sporta federāciju starpā – viņu prezidenta amatam izvirzījušas 16 federācijas, kas ir pārliecinoši lielākais rādītājs kandidātu vidū. Savukārt Lazdiņa mīnuss ir ietekmes trūkums varas gaiteņos, turklāt kā organizators viņš sporta nozarē lielas pēdas nav atstājis.
Viesturs Koziols aicina nozarē uz savstarpēju sapratni
Viesturs Koziols
Plusi
Jauda vairāku vērienīgu ideju realizēšanā sportā.
Mīnusi
Vairākas viņa aktivitātes strauji sākās un drīz beidzās.
Tikmēr Viesturs Koziols telefonsarunā ar LTV norādīja, ka sporta nozarē vispirms ir jāuzlabo savstarpējā komunikācija un izpratne citam par cita problēmām. Šim nolūkam būtu nepieciešams rīkot Sporta kongresu.
Savā programmā Koziols akcentē būtiskas iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaides sportojošo bērnu vecākiem, LOK finansējuma iekļaušanu Izložu un azartspēļu likumā, ciešu sadarbību ar Latvijas augstskolām, kā arī visu olimpisko sporta veidu sadalīšanu vairākās grupās, kam katrai piemērotu savus atbalsta mehānismus.
Koziols uz citu kandidātu fona izceļas ar to, ka pagātnē spējis triecientempā sekmēt vairāku vērienīgu ideju realizāciju gan hokejā, gan basketbolā.
Arī 2016. gadā nospraustais mērķis piecu gadu laikā izcīnīt medaļas pasaules čempionātā hokejā tika sasniegts vien ar divu gadu nobīdi. Pie Koziola mīnusiem minama nenoturība – vairākām viņa aktivitātēm ir bijis straujš sākums un drīzas beigas.
Jānis Reirs sola lielāku masveidību sportā
Jānis Reirs
Plusi
Politiskā pieredze un ietekme.
Mīnusi
Praktiskas pieredzes trūkums sporta organizāciju vadībā
Jānis Reirs uz LTV nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja, turklāt arī savu programmu publicēja ievērojami vēlāk nekā citi kandidāti. Programmā viņš sola veicināt sporta masveidību, kā arī izveidot solidaritātes fondu, kas sekmētu mazo sporta veidu attīstību. Tāpat akcentēta nepieciešamība palīdzēt federācijām ikdienas procesu uzlabošanā un sadarbībā ar valsts institūcijām.
Reira kā kandidāta lielākais trumpis ir politiskā pieredze un ietekme. Pēdējos gados LOK attiecības ar politisko eliti ir bijušas visnotaļ saspīlētas, no kā cietusi gan pati Olimpiskā komiteja, gan sporta nozare kopumā. Reira mīnuss ir praktiskas pieredzes trūkums sporta organizāciju vadībā – Airēšanas federāciju viņš vada vien kopš aprīļa.
LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka pirms vēlēšanām galvenie favorīti uz uzvaru ir Raimonds Lazdiņš un Jānis Reirs.
LOK plāno ievēlēt piekto organizācijas vadītāju pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Par LOK prezidentu 1988. gadā kļuva Vilnis Baltiņš, amatu 2004. gadā pārņēma Aldons Vrubļevskis, bet 2020. gadā olimpiskās organizācijas stūri pārņēma Žoržs Tikmers, pēc kura atkāpšanās amatā 2023. gada jūlijā stājās Jānis Buks.
KONTEKSTS:
Vairāk nekā 20 sporta federācijas aprīlī pieprasīja Latvijas Olimpiskās komitejas vadību vēlēt agrāk nekā iepriekš paredzētajā termiņā septembrī. Viņuprāt, pašreizējais LOK prezidents Jānis Buks ir nepietiekami cīnījies par sporta finansējumu un kopējām interesēm.
Jānis Buks amatā stājās pērn jūlijā un iepriekš jau pavēstīja, ka uz nākamo termiņu nepretendēs.
