ĪSUMĀ:
- Klubu līmenī Rīgas pašvaldība finansē basketbola komandas "TTT Rīga" un "VEF Rīga"
- "VEF Rīga" pašvaldības piešķirtos 100 000 eiro uzskata par krasi nepietiekamu summu
- Arī nemateriālu pašvaldības atbalstu uzskata par nozīmīgu citu sadarbības partneru uzrunāšanai
- Konkursā par pašvaldības atbalstu Rīgā piedalās gan sporta klubi, gan atsevišķu pasākumu rīkotāji
- Ne visi pašvaldības finansiālu iesaistīšanos uzskata par vietvaras galveno uzdevumu
- Valsts akreditētas privātas sporta skolas Rīgā var iegūt tikai simbolisku pašvaldības atbalstu
- Kontrolējošo institūciju dēļ Rīgas pašvaldība negrasās vienkāršot atbalsta saņemšanas sistēmu
Pašlaik Rīgas dome finansē tikai divas basketbola komandas – "TTT Rīga" un "VEF Rīga". Ja sieviešu basketbola flagmaņa TTT viena no dibinātājām ir tieši Rīgas dome, piešķirot sezonā stabilu 150 tūkstošu eiro atbalstu, tad desmitkārtējai Latvijas čempionei vīriešu basketbolā "VEF Rīga" par finansējumu jācīnās konkursā, kur 150 000 eiro ir maksimālā summa.
"Iepriekšējos noteikumos šis nosacījums [atbalsta saņemšanai] bija sekojošs – vismaz piecus gadus jābūt nacionālajam čempionam un jāspēlē Eiropas sporta līgu pamatturnīrā," galvaspilsētā iedibināto kārtību izskaidroja Rīgas domes Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksne. ""VEF Rīga" šajā gadā dabūja 100 000 eiro, pagājušajā gadā tie bija 150 000 eiro."
Pašvaldības noteikto sistēmu par neatbilstošu uzskata "VEF Rīga" padomes priekšsēdētājs Jānis Blūms.
"Ogrei 400 000 eiro, Liepājai 300 000 eiro, Klaipēdas "Neptunas" ir 1,2 miljoni, Šauļiem ir 600 000 eiro. Man ar to klubu vadītājiem ir pat neērti kaut ko diskutēt, kādā pabērna lomā mēs esam Latvijā," teica Blūms. "Ok, vasarā iedeva [Rīgas dome] kaut kādu finansējumu, kas jau bija nogriezts. Mēs arī nesapratām, kādēļ tā. It kā mums tur izskaidroja, bet tas, kā viņi tur pieņem tos lēmumus – kaut kāda balsošana, kaut kādā konkursā – tas ir galīgi garām."
Ja atbalsta saņemšanai vajadzīgi pieci Latvijas čempiontituli, šobrīd, izņemot VEF, neviena cita sporta komanda Rīgā uz pašvaldības finansēm var pat necerēt. Tuvākajam kandidātam "Riga" FC ir trīs čempionu tituli futbolā.
Futbola kluba "Metta" direktors Miks Vilkaplāters gan uzsver, ka
pašvaldības atbalsts var būt ne tikai finansiāls.
"Ļoti daudzos jautājumos, ar ko futbola saimniecība saskaras, nepieciešams konceptuāls vai stratēģisks atbalsts no pašvaldības vai jebkuras no ministrijām," paskaidroja Vilkaplāters. "Tad ir arī daudz vairāk iespēju runāt ar privātajiem partneriem."
Savukārt hokeja kluba "Kurbads" prezidents Andis Pikāns par svarīgu faktoru uzskata misijas apziņu.
"Ja mēs gribam kaut kādā veidā domāt par to, kā iedvesmot tos jauniešus, lai viņi vēlās skatīties uz priekšu, uz augšu, uz sistēmu, uz piramīdu, tad ir vajadzīgs tas klubs, kas ir piramīdas augšpusē, lai jaunajiem puišiem ir uz ko tiekties. Tas ir tikai loģiski," sacīja Pikāns.
Kopējais finansējums sporta atbalstam Rīgā skan iespaidīgi – vairāk nekā divi miljoni eiro.
Taču, piemēram, finansējuma konkursā, kur piedalās arī "VEF Rīga", vienā maisā ir pretendenti no dažādām planētām – gan profesionāli klubi, gan ikgadēji pasākumi kā basketbola Krastu mačs vai Rīgas velomaratons, gan kustības, piemēram "Ghetto Games".
Rīgas domes Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Vīksne uzsvēra, ka 2023. gadā konkursā lielāku punktu skaitu ieguva "Ghetto Games", kas aktivitātes piedāvā no agra pavasara līdz vēlam rudenim, un viņu mērķauditorija vairāk ir bērni un jaunieši.
"VEF Rīga" padomes priekšsēdētājs Blūms uzskata, ka augsta līmeņa basketbols pašvaldībai Rīgā nav nepieciešams.
"Savākt 5–6 tūkstošus [skatītāju] arēnā, kā tikko [Čempionu līgas spēlē] pret "Daruššafaka", tas taču bija fantastiski, visiem cilvēkiem patika. Pēc tam tik labas atsauksmes," stāstīja Blūms. "Bet vai tas Rīgai ir vajadzīgs? Pat neviens deputāts neatnāca uz spēli un neatbalstīja. Tas acīmredzot viņiem nav vajadzīgs."
Uz stabilu finansējumu bez piedalīšanās konkursos Rīgas klubi varētu kandidēt, ja pašvaldība, līdzīgi kā "TTT Rīga" gadījumā, pati iesaistītos biedrībā vai nodibinājumā.
Domē pašlaik debatē par vīriešu basketbola piramīdas profesionālo klubu, un ne visi ir šādas idejas fani.
"Ir daudz citu lietu, kur pašvaldība var organizēt pasākumus un dot daudz ko, lai uzlabotu dzīves labklājību, kvalitāti. Bet sportā mēs redzam, ka privātie labi tiek galā," uzsvēra HK "Kurbads" prezidents Pikāns.
Daudzus klubus sajūsminātu, ja Rīga savu finanšu piešprici dotu to sistēmā esošajām sporta skolām, kas prasa lielu daļu organizācijas kopējā budžeta. Pērnajā mācību gadā Rīgā bija pat 15 privātas valsts akreditētas sporta skolas, bet pašvaldība finansē vien savas – pašvaldības dibinātās sporta skolas.
FK "Metta" direktors Vilkaplāters uzskata, ka
galvaspilsēta mēģina atpirkties ar konkursu sadarbības modeli, kur visa sporta skola var pretendēt uz 3–7 tūkstošu eiro atbalstu, kamēr pašvaldības dibinātajās sporta skolās katram bērnam vidēji tērē apmēram vienu tūkstoti eiro.
Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka likumdevējam nav tik nozīmīgi, kur bērns sporto – privātajā vai pašvaldības dibinātajā sporta skolā.
"Mums svarīgi, ka viņš ir sportā, ka viņš kustas," paskaidroja Daugavietis. "Tas būtu tikai loģiski, ja šie bērni un vecāki saņemtu tādu pašu atbalstu privātajā sporta skolā, kādu saņem pašvaldības sporta skolā."
Rīgas domes Sporta un jaunatnes pārvaldes vadītāja Vīksne uzskata, ka valsts ar principu "nauda seko bērnam" vairotu jauniešu iesaistīšanos sportā, bet augstus sasniegumus tas neveicinās. Vīksne tajā pašā laikā neatkāpjas no apgalvojuma, ka bērnu iesaistīšana sportā ir svarīga.
"Iegūs varbūt princips, ka bērni var nodarboties ar sportu, bet vai mēs varēsim sasniegt tādus rezultātus, kādus mēs šogad redzējām basketbolā un hokejā? Šaubos!" sacīja Vīksne. "Te ir jāatrod vidusceļš. Abi šie atzari ir svarīgi – gan pieejamība, gan arī kvalitāte."
"VEF Rīga" padomes priekšsēdētājs Blūms nešaubās, ka saņemt pašvaldības finansējumu visai sistēmai būtu pat vērtīgāk nekā atsevišķam klubam.
Ja pašvaldībām uzliks par pienākumu finansēt ne tikai pašvaldības sporta skolas, Rīgas dome tam gaida no valsts papildu finansējumu.
Pašlaik Rīgas dome neplāno palielināt finanšu dotāciju daļu, kas tieši nonāktu pie klubiem, tāpēc tiem jāturpina pētīt vienu konkursu pēc otra, kamēr ārpus galvaspilsētas klubiem dzīve ir vienkāršāka.
Rīgas domes Sporta un jaunatnes pārvaldes vadītāja Vīksne nesaskata iespēju vienkāršot klubiem atbalsta iegūšanas kārtību, jo pašvaldības finanšu tēriņi esot pakļauti pastāvīgai pārbaudei.
"Mēs esam vistuvāk represīvajām valsts institūcijām, arī Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde mūs auditē ar regularitāti katru gadu," teica Vīksne.
HK "Kurbads" prezidents Pikāns saskata, ka birokrātija izpaužas ne tikai sporta jomā, bet visā sistēmā.
"Tā ir sarežģīta situācija valsts pārvaldē – mums vajadzētu domāt visiem kopā, kā to uzlabot," uzsvēra Pikāns. "Sports ir tikai viena sadaļa no šī visa."
