ĪSUMĀ:
- Sportu atbalstoši uzņēmēji Latvijā lielākoties necer uz ieguldījumu būtisku atdevi
- Uzņēmuma lielāka peļņa automātiski nenozīmē interesi vairāk iesaistīties sporta atbalstīšanā
- Latvijas uzņēmumi sev interesantus sporta projektus atrod arī ārzemēs
- Potenciālo naudas devēju interese rūk sporta nelielās auditorijas dēļ
- Biznesa konkurenti atturas iesaistīties viena sporta veida dažādās jomās
- Zilonis istabā – par bukmeikeru uzņēmumu vēlmi reklamēties nav vienota viedokļa
- Potenciālie atbalstītāji norāda uz naudas prasītāju paviršību piedāvājumu sagatavošanā
Latvijas līdzjutējs mēdz būt gaužām prasīgs – tad līga nav interesanta, tad spēlētāji nav līmenī, tad vēl kāda vaina. Tomēr profesionāls vai pat pusprofesionāls klubs var pastāvēt tikai tad, ja spēj piesaistīt finansējumu, izņemot gadījumus, kad tā ir kāda ļoti bagāta cilvēka spēļmantiņa, kam naudu nežēlo.
Uz papīra Latvijas klubi pašlaik pārsvarā dzīvo vien no pašvaldību piešķīrumiem vai privāto sponsoru līdzekļiem.
Hokeja kluba "Zemgale/LBTU" prezidents Aivars Zeltiņš ir pārliecināts, ka uzņēmēji Latvijā naudu sportam gan dod, bet ar būtisku atdevi nerēķinās.
"Es pats kā uzņēmējs nekad nesaukšu to, ko mēs darām sportā, par sponsorēšanu, bet par kāda veida partneri, kuram sirdij tuvs ir sports," paskaidroja Zeltiņš. "Jo sponsorēšana pēc savas būtības.. Zini, vienmēr šķiet, ka ir tā atgriezeniskā saite, ka tu no tā kaut ko iegūsti. Latvijas sportā tā atgriezeniskā saite caur sponsorēšanu un ieguvumu nekad nav īsti redzama."
Savukārt sporta menedžeris un "Rīgas Zeļļu" izveidotājs Edgars Buļs saskata, ka lielākās peļņas guvēji nebūt nav potenciālo naudas devēju galvgalī.
"[Ukrainas] Kara ietekmi vēl jūt daudzi uzņēmēji. Visi zina, ka inflācija ir nenormāla, procentu likmes ir augšā. No tā visvairāk pelna bankas, bet arī bankas man visas ir atteikušas," teica Buļs. "Vasara ir pats grūtākais laiks, lai atrastu sponsoru, jo visi kalendārā gada budžeti ir saplānoti. Otrkārt – cilvēki iet atvaļinājumos."
Jaunizveidotais basketbola klubs "Rīgas Zeļļi" visu finansējumu ir piesaistījis no uzņēmējiem.
Pierunāt sponsorēt sporta klubu gan esot sarežģīti – biežāk minētais iegansts ir mazs iekšējais tirgus.
Tikmēr viens no Latvijas kokapstrādes gigantiem PATA turpina atbalstīt ne tikai Latvijas Kamaniņu sporta federāciju, bet spēja piesaistīt uzmanību Lietuvā, kļūstot par kaimiņu basketbola flagmaņa "Žalgiris" atbalstītāju. Uzņēmumā ļauj noprast, ka lēmums ir saistīts ar biznesa interesēm.
"Izvēloties atbalsta pasākumus, PATA grupa vienmēr vērtē, vai sportisti spēj sasniegt izcilus rezultātus un nest Latvijas vārdu pasaulē, jo tas saskan ar mūsu uzņēmuma darbību," pavēstīja PATA mārketinga speciāliste Elīna Dobulāne. "Arī mūsu darbs balstās izcilībā, ko novērtē pasaulē mūsu eksporta tirgos."
Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība") saskata veiksmīgus organizatorus arī Latvijā.
"Mums ir arī labie piemēri, kaut "Rimi" Rīgas maratons ar Aigaru Nordu priekšgalā," teica Daugavietis. "Arī ralliju organizētāji ar Raimondu Strokšu priekšgalā, kuri ļoti veiksmīgi ir piesaistījuši dažādus sponsorus saviem pasākumiem."
"Rīgas Zeļļu" izveidotājs Edgars Buļs atzīst, ka
Latvijā sporta pasākumiem ir relatīvi maza auditorija, kas ietekmē atbalstītāju ieinteresētību.
"Budžets, ko vajag kultūras pasākumam, relatīvi ar budžetu, ko vajag sporta klubam, ir mazliet mazāks. Otrkārt, ja kultūras pasākums ir ļoti izdevies, tas pulcē desmitiem tūkstošu ļaužu masas. Piemēram, "Summer Sound" Liepājā vai cits liels koncerts tepat Mežaparkā," paskaidroja Buļs. "Sportā ir ļoti grūti ar to, neviens sports nepulcē ne desmitiem, ne piecdesmit tūkstošus, Latvijā nemaz nav tādas arēnas. Objektīvi – sponsori visu mēra auditorijās. Mums, sporta organizācijām, ir pašām labāk jāstrādā."
Lielie valsts uzņēmumi "Latvenergo", "airBaltic", "Latvijas Valsts meži" sporta klubu reklāmas tirgū teju neiesaistās. Vēl nesen "Latvijas Valsts mežiem" bija uzdevums daļu peļņas sportam ziedot, bet šī sistēma pērn sagruva. Atgriezties pie tā, ka valsts uzņēmumiem uzliek pienākumu ziedot sportam, valsts vadībā neplāno.
"Domāju, ka tiem, kuri strādā un māk strādāt, būs labāk," teica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs. "Viņi saņems naudu ne tāpēc, ka kāds pateica, lai iedod naudu vai politiski spēj pārliecināt, ka tā nauda viņiem pienākas, bet tiešām ar savu darbu."
Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība") gan uzsvēra, ka
sporta nozarē šobrīd nav tādu privilēģiju, kā, piemēram, kultūrā.
Ja noteikta procenta daļa no iekasētā akcīzes nodokļa nonāk Kultūrkapitāla fondā, tad līdzīgu sistēmu, viņaprāt, varētu arī ieviest arī sportā.
Latvijas sporta klubiem reklāmas tirgū jākonkurē ne tikai ar kultūras un vienreizīgiem sporta pasākumiem, bet pat ar sava sporta veida federācijām. Valstsvienību panākumi sponsoriem šķiet daudz pievilcīgāki nekā vietējie sporta klubi.
"Rīgas Zeļļu" izveidotājs Buļs sarunās ar sponsoriem ir pārliecinājies, ka
uzņēmumi atturas kļūt par atbalstītājiem sporta veidā, kur priekšā jau ir viņu biznesa konkurenti.
"Baigi interesanti. Piemēram, sponsors "X" kļuvis par nacionālās izlases, par basketbola federācijas sponsoru ceļā uz 2025. gada Eiropas čempionātu basketbolā. Es tiem konkurentiem sponsoriem saku: "Nāciet ar mums, un jūs caur mums varat cīnīties ar to otru sponsoru." Atbilde gan allaž seko: "Jā, bet viņi jau tur pārņēmuši visu. Tik jaudīgi, tik lieli. Porziņģis reklāmā!" Tad es jūtu, pag, tas ir labi vai slikti, ka izlase tik labi nospēlē? Es izjūtu šīs abas puses. Viena puse, ka interese ir lielāka un sponsori grib saistīties ar basketbolu. Otra lieta, ka konkurenti nemaz negrib to basketbolu vairs aiztikt. Basketbolā ir mūsu konkurenti, viņi ir pārņēmuši federāciju, izlasi, Eiropas čempionātu, mēs varbūt paskatīsimies citā virzienā."
Pasaules sportā vieni no dāsnākajiem ziedotājiem sportam ir bukmeikeru kantori. Tiesa, tās vēl aizvien ir azartspēles, kuru reklāmas noteikumi un ierobežojumi katrā valstī atšķiras. Latvijā derību vidē ik gadu apgroza ap 150 miljoniem eiro, bet reklāmas ierobežojumi ir vieni no stingrākajiem visā Eiropas Savienībā.
Bukmeikeri ierobežojumus apiet ar tāda paša zīmola sporta bāriem, raidījumiem un reklāmām Latvijā nereģistrētos sociālajos medijos.
"Pie šī scenārija tiešām nevis Latvijas sporta organizācijas un Latvijas nodokļu sistēma pelna, bet ["Facebook" radītājs] Marks Cukerbergs ar savu mašinēriju," uzsvēra "Rīgas Zeļļu" izveidotājs Buļs. "Ko darīt? Nu, tādi ir likumi, bukmeikeriem vajag saturu. Attiecīgi tad sporta organizācijas kopā ar bukmeikeriem izdomā veidu, kā šo saturu radīt, veidot, informēt par saviem pakalpojumiem, ko varētu darīt arī ar tādu tiešāku reklāmu."
Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība") gan piebilst, ka jautājums par bukmeikeru uzņēmumu reklāmu ir sarežģīts.
"Teikšu godīgi, jo te nāk arī morālie un ētiskie apsvērumi," sacīja Daugavietis. "Cik tas ir pareizi saņemt naudu no kompānijām, kas varbūt un, visticamāk, arī ir izpostījušas daļai cilvēku dzīvi?"
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs pastāstīja, ka
sarunās ar Azartspēļu uzraudzības inspekciju paredzēts apspriest jautājumu par bukmeikeru reklāmu un saskaņot kopēju viedokli.
"Nav jau noslēpums, ka pārsvarā visas reklāmas iespējas bukmeikeriem, kas notiek šobrīd, ir, apejot šībrīža regulējumu," atzina Šteinbergs. "Ne tikai finansējuma piesaistīšana, bet arī jomas sakārtošanas kontekstā ir vērts par šo runāt."
Sociālo mediju laikmetā ir jāmainās arī pašiem sporta klubiem – laiki, kad pašvaldības un lielie uzņēmumi tāpat iedos naudu sezonai, ir beigušies. Turpretim
privātie atbalstītāji ir prasīgi, un tam Latvijas sporta klubi nav gatavi, piedāvājot labumus vēl aizvien pēc vecās shēmas ar logo izvietošanu hallē un uz apģērba.
Bankas "Citadele" mārketinga vadītāja Aiga Volksone paskaidroja, ka katru nedēļu banka saņem daudzus sadarbības lūgumus, bet tie lielākoties visi ir pavirši.
""Mēs esam forši, iedodiet mums finansējumu". Tās ir prezentācijas un piedāvājumi, kas fokusējas uz sevis slavināšanu, aizmirstot pat pieminēt, cik liels finansējums ir nepieciešams," ar dažiem piemēriem iepazīstināja Volksone. ""Iedodiet mums finansējumu, darīsim visu, ko vien vēlaties". Šis ir gandrīz tikpat mulsinoši, kā pirmajā gadījumā. Ir skaidrs, cik lielu summu vēlas saņemt finansējumā, taču, kad jautā par bankas ieguvumu, atbilde skan: "Darīsim visu, ko vien vēlaties.". Taču jums tas pašiem jāizdomā, jāorganizē."
IZM Sporta departamenta vadītājs Šteinbergs uzsvēra, ka Latvijā gatavus sporta menedžerus nesagatavo.
Jā, ir [Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas] LSPA programma, ko es pats savulaik absolvēju, sporta izglītības darba vadītājs, bet augstākas pakāpes sporta menedžerus nemaz nemāca," sacīja Šteinbergs.
"Kas mums vada sporta organizācijas? Pārsvarā tie paši sportisti, kas kādreiz sportoja, un caur sporta pieredzi viņi mācās un gūst pieredzi jau strādājot."
"Rīgas Zeļļu" izveidotājs Buļs ir pieradis, ka aicinājumam sadarboties lielākoties sekos noraidoša atbilde.
"Godīgi sakot, manā profesijā jābūt tādam mazliet mazohistam. Jārēķinās, ka tie atteikumi jeb "nē" būs desmit reižu vairāk nekā "jā". Ļoti svarīga ir vilkme – kā šī konkrētā sadarbība spēj pavilkt aiz sevis tautu," uzsvēra Buļs. "Tur ļoti svarīgi ir sociālie tīkli. Tāpēc teikšu, ka sponsoriem ir pats svarīgākais, lai tas projekts, tā organizācija, tas klubs, kad viņu atbalsta, lai tas kaut ko nes aiz sevis. Kaut jauniešu sportu, interesi sabiedrībā."
"Sporta studija" turpinās pētīt sponsorēšanas tēmu, analizējot uzņēmēju, tai skaitā valsts uzņēmumu, skatupunktu Latvijas sporta klubu atbalstīšanā.
