ĪSUMĀ:
- Atbalstu lūdzošu klubu pārstāvji uzņēmumiem piedāvā lielākoties primitīvus sadarbības veidus
- Bagātākie Latvijas sporta klubi arvien paļaujas uz viena galvenā atbalstītāja labvēlību
- Mārketinga speciālisti iesaka klubiem finansējuma meklējumos strādāt kā uzņēmējiem
- Komandu sporta veidos Latvijas atlēti reti kad ir aktīvi satura veidotāji sociālajos medijos
- Valsts uzņēmumu iespējas ziedot sportam ir krasi sarukušas, bet pilnībā nav zudušas
- Iesaistīšanos sporta atbalstīšanā ārpus Latvijas valsts uzņēmumi skaidro ar biznesa interesēm
Sarežģījumiem finanšu piesaistē ir vairāki iemesli, bet klubu vadītāji visbiežāk piesauc ziedojumu likuma izmaiņas 2018. gadā. Četru gadu laikā lielākā daļa klubu tā arī nav spējuši pielāgoties jaunajai sistēmai, kad jākonkurē brīvajā reklāmas tirgū. Klubu darbinieki gluži vienkārši šajā jomā nekad īsti nav strādājuši.
AS "Latvenergo" mārketinga vadītāja Diāna Orlovska pastāstīja, ka klubu pārstāvji ļoti reti domā, kā uzņēmumu uzrunāt. Netiek papētīti uzņēmuma mērķa tirgi un pēdējā laika aktivitātes. Savukārt uzņēmuma "Virši-A" mārketinga nodaļas vadītājs Mārtiņš Eihmanis rosināja atbalsta lūdzējus radošākai rīcībai, kas pašlaik ir ļoti maz izplatīta.
"Nezinu, ātrā ideja – uztaisi video, kur mums kā komandai, kas izvērtē šos reklāmas aicinājumus, kas pastkastē iekrīt katru dienu, vienkārši ir jānospiež "play" poga," teica Eihmanis. "Un tur ir dzīvs cilvēks, viņš, piemēram, ir runātājs, aiz muguras ir komanda. Viņš saka, ka mēs esam komanda tāda un tāda. "Esi sveiks," viņi tev pasaka. Mēs atrodamies šeit, mēs darām to, sasniegumi ir tādi, gribētu tādus. Noķert tādu emocionālu saikni. Iedod to, kas viņi ir, ko viņi dara. Jo mēs jau arī esam auditorija, mums nāk ļoti daudz šo pieprasījumu. Ja mūsu uzmanību noķersi arī ar savu reklāmas piedāvājumu, ar sava stāsta emocionālo pusi, tas būs liels pluss."
Arī "Bite Latvija" komunikācijas daļas vadītāja Una Ahuna-Ozola norādīja uz ļoti vienkāršotu izpratni par uzņēmuma interesēm.
"Populārākais, kas tiek piedāvāts mums, ir, ka izvietosim jūsu logo sporta norises sacensību vietā," pastāstīja Ahuna-Ozola. "Nokļūt ar logo kapsētā neviena uzņēmuma interesēs, protams, nav."
Bagātākie sporta klubi ir futbolā – "Riga" FC, FK RFS, FK "Liepāja". "Riga" FC budžetu aizkulisēs lēš pat 15 miljonu eiro apmērā. Tomēr teikt, ka šie klubi ir paraugs pārējiem, arī nevar, jo
futbola klubu bagātība ir vēl deviņdesmitajos gados iedibinātās vecās sistēmas paraugs. Katrai komandai ir viens lielais atbalstītājs – miljonārs vai milzīgs uzņēmums.
Tāda domāšana sporta vidē dominē, un katrs gaida tādu kā kluba tēvu, kas segs visus izdevumus.
AS "Latvenergo" mārketinga vadītāja Diāna Orlovska uzsvēra, ka sporta klubi nesteidz izstrādāt savu tēlu un atpazīstamību, lai gan tas būtu jādara ikdienā, tāpat kā to dara jebkura mūziķu grupa.
"Virši-A" mārketinga nodaļas vadītājs Mārtiņš Eihmanis uzsvēra, ka privātā biznesā atbalsta sniegšanu var noteikt arī subjektīvi apsvērumi.
"Piemēram, ja jums uzņēmumā ir vairāki darbinieki, kas nodarbojas ar vienu sporta veidu, lai kāds tas būtu, ir iespēja, ka šo sporta veidu uzņēmums izvēlēsies atbalstīt vairāk nekā citu sporta veidu," paskaidroja Eihmanis.
Latvijas Televīzijas aptaujātie uzņēmumu mārketinga speciālisti iesaka klubiem strādāt kā uzņēmējiem – jāizpēta tirgus, jāmēģina atbalstītāju pulkam piesaistīt vairākas firmas,
bet to skaits arī nevar būt pārmērīgs. Komersanti neatbalstīs simtiem projektu. Piemēram, telekomunikāciju uzņēmums "Bite" piecus gadus atbalstīja hokeja valstsvienību, bet atsevišķu klubu atbalsts nebija kompānijas mērķis.
"Stratēģija ir dažāda, mēs mērķējām uz vienu lielu, konkrētu atbalstu, nesadrumstaloti, bet ir [uzņēmumi], kas skatās, piemēram, vairākus, bet mazākus, jo tad mēs esam gan tur, gan tur, mūs redz," pastāstīja Ahuna-Ozola. "Kopumā uz mums skatās kā uz sporta atbalstītāju. Mūsu mērķis un stratēģija bija kļūt par "Domā "Bite" – domā hokejs.""
Eihmanis saskata, ka darbs ar sporta komandām un vēl jo vairāk ar asociācijām ir ne tik vienkāršs, jo finansējuma pieprasījumi mēdz būt lielāki.
"100, 150, pat vairāk tūkstošu. Lūk, tāpēc uzņēmumi nereti ar to pašu naudu dara otrādāk. Tu vari par to pašu finansējumu atrast 5–10 individuālus sportistus, gana spēcīgus, kuri, ja nostartē, ir skaidrs, ka mediji ziņās par to raksta," teica Eihmanis. "Tu vari ar viņiem darboties individuāli, tā kā arī no otras puses tā pieeja darbojas."
Komandu sporta veidos latviešu atlēti ir ļoti atturīgi sociālajos medijos. Konti gan lielākajai daļai ir izveidoti, sekotāji arī tā kā būtu, bet satura nav.
Tas ir milzīgs neizmantots potenciāls līdzjutēju un sponsoru piesaistē, norādīja speciālisti.
"Citreiz, kad leģionāri iebrauc, viņiem sociālo mediju konti ir daudz treknāki," pastāstīja Eihmanis. "Ar viņiem var arī vieglāk strādāt, viņi ir elastīgāki, viņi vairāk vēlas pat bez lokālās valodas zināšanām iesaistīties. Viņi ir tādi atsaucīgi."
Eihmanis rosina pamācīties ne tikai no spēcīgiem vietējiem sportistiem, bet arī no vietējiem augstākā līmeņa mūziķiem to, kā sevi parādīt un veidot sociālo mediju saturu. Arī Ahuna-Ozola sociālos medijus noteikti uzskata par vienu no iespējām iegūt papildu individuālu atpazīstamību, kas veido ne tikai kopējo komandas zīmolu.
"Ir daži labi piemēri, kurus mēs arī redzam medijos. Tā pati [vieglatlēte] Laura Ikauniece – brīnišķīgi nostrādāts," atzina Ahuna-Ozola. "Lai arī viņa patlaban nav aktīva savā sporta veidā, bet personīgi es par viņu zinu, sekoju līdzi viņas gaitām. Tāpēc arī es zinu, kādas viņai ir traumas un kas ir noticis."
Milzīgu artavu Latvijas sportam agrāk sniedza lielie valsts uzņēmumi, bet likumu izmaiņas nosaka, ka kultūrai un sportam turpmāk no gada peļņas tie drīkstēs ziedot tikai 1,5% iepriekšējo 20% vietā.
Tātad reklāmas pārdošanas jomā būs jāstrādā arī ar valsts uzņēmumiem, kuri vairāk gan izvēlas darboties ārpus Latvijas.
Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" logo var redzēt uz hokeja komandas Tamperes "Tappara" krekliem un Tamperes arēnas, bet Latvijā uzņēmums uz nevienas sporta komandas formas nav pārstāvēts. "airBaltic" Korporatīvās komunikācijas nodaļā gan paskaidroja, ka uzņēmums nav sniedzis finansiālu atbalstu Tamperes hokeja komandai.
"Lidsabiedrība ir izveidojusi partnerību ar Tamperes reģiona ekonomiskās attīstības aģentūru "Business Tampere", kas tai skaitā ietver finansiālu atbalstu "airBaltic" popularizēšanai Tamperē," informēja uzņēmumā. "Līgums ietver arī konkrētas mārketinga aktivitātes, kas paredz sadarbību gan ar Tamperes hokeja klubu "Tappara", gan arī "Ilves". Svarīgi uzsvērt, ka šī partnerība ietver reklāmas un mārketinga aktivitātes, nevis sponsorēšanu."
Pieredze sadarbībā ar "airBaltic" ir sporta menedžerim Edgaram Buļam, kurš uzskata, ka valsts atbalstītam uzņēmumam būtu finansiāli aktīvāk jāiesaistās Latvijas sportā.
"Savulaik mazliet sadarbojāmies ar viņiem ["airBaltic"] [tenisistes] Aļonas Ostapenko gadījumā. "airBaltic" kopumā ir diezgan liela arogance pret tādu Latvijas tirgu," teica Buļs. "Kam mūs te reklamēt Latvijā, tāpat šeit visi mūs zina. Kurš gan nezina "airBaltic"? It kā saprotami. No otras puses – parēķinām, ka tas ir valsts ļoti, ļoti subsidēts uzņēmums. Manuprāt, ["airBaltic" valdes priekšsēdētājam Martinam] Gausa kungam vajadzētu kopā ar komandu padomāt kaut ko atdot atpakaļ Latvijas sportā."
Valsts uzņēmums "Latvenergo" savu zīmolu "Elektrum" visu gadu reklamē Lietuvā, esot Lietuvas basketbola izlases atbalstītājam.
Latvijas uzņēmuma zīmols dominēja arī tiešajās translācijās. AS "Latvenergo" mārketinga vadītāja Orlovska reklāmas aktivitātes Lietuvā izskaidroja ar uzņēmuma interesēm kaimiņvalstī.
"Lietuvā faktiski tikai pēdējos gados ir atvēries tāds brīvais [elektrības] tirgus mājsaimniecībām. Beidzot ir iespēja salīdzināt dažādus elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus un izvēlēties sev izdevīgāko," uzsvēra Orlovska. "Kā labāk to [tirgu iekarot] izdarīt, kā nacionālo sporta veidu, nacionālo izlasi atbalstot? Kāpēc mēs to nedarām Latvijā? Atkal tas pats stāsts. Latvijā mēs redzam, ka basketbola izlases atbalstītājs ir mūsu nozarē strādājošs cits uzņēmums. Konkurence ir viens no aspektiem, kāpēc mēs neesam gan Latvijas, gan Lietuvas basketbola izlases atbalstītāji."
Skaidrs, ka atbalstītājus atrast ir iespējams, taču tikai ar atpazīstamību vien nepietiek. Sporta komandām gluži kā ikvienai citai atbalstu meklējošai personai sportā ir jāiet līdzi laikam, un, pirms lūgt palīdzību, jāizdara savs mājasdarbs.
