ĪSUMĀ:
- Sportistu skaits Olimpiskajā vienībā ir būtiski pieaudzis, daļa atlētu saņem nebūtisku atbalstu
- Peldēšanas federācijā rosina daļu Olimpiskajai vienībai paredzēto finanšu novirzīt zinātnei un darbam ar bērniem
- Riteņbraukšanas federācijā jauno sportistu atbalstam vēlas atsevišķas programmas ieviešanu
- Olimpiskās vienības īpašuma daļu turētāju sarakstā varētu sagaidīt izmaiņas
- Sporta federācijām atvēlētās kvotas Olimpiskajā vienībā varētu aizstāt noteikti kritēriji
- Olimpiskajā komitejā Olimpiskās vienības darbības efektivitāti vērtēs pēc Parīzes olimpiskajām spēlēm
LOV nodibināja 1994. gadā pēc Latvijai neveiksmīgajām Lilehammeres ziemas olimpiskajām spēlēm ar mērķi sekmēt elites atlētu gatavošanos olimpiskajiem startiem. Pirmajā darbības gadā Olimpiskajā vienībā bija 36 sportisti – tā brīža spožākās ziemas un vasaras sporta veidu personības.
Trīsdesmit gados LOV ir uzblīdusi līdz vairāk nekā 200 sportistiem, taču Latvija uz olimpiskajām spēlēm Parīzē dosies ar mazāko delegāciju kopš neatkarības atgūšanas – 29 sportistiem. Finansējums LOV sportistiem un treneriem 2024. gadā ir nepilni 4,5 miljoni eiro.
Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs uzskata, ka LOV ir krietni par daudz sportistu, turklāt lielākā daļa no tiem saņem visnotaļ nebūtisku atbalstu. Viņaprāt,
gudrāk būtu lielāko daļu LOV paredzētā finansējuma novirzīt sporta zinātnei un sekmēt federāciju un treneru kompetenci darbā ar bērniem un jauniešiem, bet Olimpiskajā vienībā atstāt tikai labākos, palielinot viņiem atbalsta apmēru.
"Mēs varam atstāt Latvijas Olimpisko vienību tikai olimpiskajiem sasniegumiem, bet tad tajā jābūt 20 cilvēkiem. Maksimums – 30," teica Platonovs. "Nav jēgas tērēt enerģiju, resursus sportistiem, kuri, visticamāk, pat netiks uz olimpiskajām spēlēm. Drīzāk tā nauda būtu jānovirza talantu attīstības programmām."
Arī Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss uzskata, ka LOV sportistu skaits būtu ievērojami jāsamazina 50–70 atlētu robežās, savukārt jauno sportistu atbalstam būtu ieviešama atsevišķa programma. Markss uzskata par nepareizu pieeju dot visiem sporta veidiem iespēju deleģēt savus pārstāvjus Olimpiskajā vienībā – tam, pēc viņa teiktā, ir jābūt ekskluzīvam pakalpojumam labākajiem un talantīgākajiem.
"Nav pieņemama situācija, ka pa vidu izkrīt kaut kādi 30 gadīgi sportisti vai 28 gadīgi sportisti, kuri nav sevi apliecinājuši elitē, un viņi tur [LOV] vienkārši atrodas," uzsvēra Markss.
Ja federācijām līdz šim LOV bija atvēlētas kvotas, ko aizpildīt pēc saviem ieskatiem, tad turpmāk sportistiem, visticamāk, būs jākvalificējas LOV dalībnieku sapulces apstiprinātiem kritērijiem.
Kritēriju apstiprināšana pagaidām vēl nav notikusi.
"Piemēram, tajā pašā šosejas riteņbraukšanā, kas konkurences ziņā ir nesalīdzināmi lielāka nekā kāds no ziemas sporta veidiem, tad tur arī būtu jāpiemēro koeficients. Desmitā vieta pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā nevar tikt nolikta blakus desmitajai vietai sporta veidā ar divdesmit dalībniekiem," pauda Markss.
LOV dalībnieki ir Latvijas Olimpiskā komiteja (60%), Izglītības un zinātnes ministrija (29%) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (11%), kas nule kā pievienota Rīgas Stradiņa universitātei (RSU). Paredzams, ka jauno kritēriju apstiprināšana varētu arī nebūt visai gluda. Latvijas Televīzijai zināms, ka
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izteikusi piedāvājumu atpirkt Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) kapitāldaļas un kļūt par vairākuma akcionāru, jo LOV pilnībā finansē no valsts budžeta. IZM netieši apstiprina tāda risinājuma iespēju.
"Jau kādu laiku LOV risina jautājumu par dalībnieku savstarpējo attiecību noregulēšanu. Kā vienu no risinājumiem dalībnieki ir iepriekš jau apsprieduši dalībnieku līguma noslēgšanu, kā arī citstarp LOV kapitāldaļu atsavināšanu," paskaidroja ministrijā.
Savukārt LOK prezidents Raimonds Lazdiņš attiecības ar IZM nevēlas komentēt.
"Tas ir kapitāldaļu turētāja kompetencē, un mēs strādājam, lai LOV attīstītos un mums būtu komplekss redzējums kopā ar RSU un Bērnu slimnīcas fondu no pašiem pirmsākumiem līdz pašai augšai," norādīja Lazdiņš.
LOK prezidents atturas vērtēt LOV efektivitāti, kamēr nav noritējušas olimpiskās spēles.
Pēc tām notikšot izvērtēšana un pieņemti lēmumi, tajā skaitā par sportistu atalgojuma noteikšanu. Ja līdz 2020. gadam atalgojumu sportistiem un treneriem pēc kritērijiem noteica LOV, tad pēdējos gados brīvas rokas tika dotas federācijām. Rezultātā bobsleju starpsezonā pameta trīs no vadošā četrinieka sportistiem, protestējot pret federācijas noteikto atšķirīgo atalgojumu, kas turklāt bijis mazāks nekā treneriem.
Lazdiņš nevēlas sniegt vērtējumu notikumiem bobslejā un arī nekomentē, vai nākotnē vajadzētu atgriezties pie sistēmas, ka atalgojumu sportistiem un treneriem pēc kritērijiem nosaka LOV, nevis katra federācija individuāli pēc saviem ieskatiem.
