Sporta izglītības iestāžu Direktoru padome atklātā vēstulē aicināja palielināt sporta treneru algas, tajā skaitā ierēķinot darbu brīvdienās. Šobrīd valsts sedz 87% trenera algas, bet pārējo finansē pašvaldības un bērnu vecāki. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norāda, ka valstij nav pienākums pilnībā finansēt sporta treneru algas, taču tiek solīts, ka atalgojums lēnām, bet augs.
Agris Ķirsis par sporta pedagogu strādā kopš 1992. gada. Strādājot divās darba vietās, viņa alga ir aptuveni tūkstoš eiro pēc nodokļu nomaksas.
"Nezinu vai ar to varētu izdzīvot, ja vēl nestrādātu arī sporta skolā. Man darbs no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā," pastāstīja Ķirsis. "Tad man ar to vajag uzturēt savu ģimeni, izskolot bērnus – viens iet skolā, otrs augstskolā. Tā es sitos no rīta līdz vakaram."
Pieredzējušā trenera viedoklim piekrīt arī citi, norādot, ka, strādājot vienā darba vietā, nav iespējams izdzīvot.
"Man ir pilna slodze. Lai es varētu teikt, ka varu nodrošināt iztiku, maksāt kredītu un atļauties kaut ko baigi… īsti nē," atzina sporta pedagogs Igo Ažuks.
Treneru nepietiekamo atalgojumu kritizēja arī Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe.
"Var strādāt līdz 40 stundām, tas uz papīra sanāk aptuveni 1300 eiro ar kapeikām. Paņemot nodokļus nost, uz rokas sanāk apmēram 700 eiro," teica Zaļupe.
Tikmēr IZM ieskatā nemaz tik mazas algas sporta treneriem neesot – 2024. gadā par 40 darba stundām atalgojums varēs sasniegt 1500 eiro. Tiesa, pirms nodokļu nomaksas.
"Mums iepriekš līdz šī gada 1. septembrim minimālā likme bija 900 eiro par 30 stundām. No šā gada 1. septembra bija 1020 eiro, tad no nākamā gada 1. janvāra 1145 eiro par 30 stundām," sacīja IZM Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs. "Ar likumu valstij nav pienākums nofinansēt visus 100%, ir iespēja sporta skolām pieteikties finansējumam."
Ministrija saskatījusi kādu citu problēmu – būtiski pieaug privāto sporta skolu skaits, un šobrīd tādu ir jau trešā daļa no visām sporta skolām Latvijā.
Pērn sporta sistēmā bija 45 000 bērnu, 2023. gadā, pēc prognozēm, pārsniedzot jau 48 000 iesaistīto.
"Bērnu skaits, kas ik gadu tiek iepludināts sporta skolu sistēmā, būtiski aug, bet valsts finansējums nespēj paspēt nodrošināt," atzina Šteinbergs.
Pēc pašreizējām aplēsēm, katrs ceturtais bērns valstī jau esot augstas klases sportists, tāpēc IZM apsver ideju mainīt finansējuma principus.
"Mūsu nākamā gada uzdevums ir pārskatīt šo sistēmu un padarīt to efektīvāku, lai augstu sasniegumu sports tiek finansēts pēc vieniem principiem, savukārt tos, ko mēs varētu pielīdzināt interešu pulciņiem, pēc citiem principiem," paskaidroja Šteinbergs.
Sporta skolām līdz 15. novembrim bija jāiesniedz dokumenti finansējuma pieprasījumam 2024. gadam.
Latvijā jauniešu treneru arodā strādā vairāk nekā 1800 speciālistu.
