Sporta ziņas

Biķernieku trasē aizvadīts De Walt Grand Prix un Baltijas čempionāta posms autošosejā

Sporta ziņas

PK Centrāleiropas zonas posms Kleistos. Kristaps Neretnieks

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Sporta sabiedrība kā "ciema palaistuves"? LOK prezidenta vēlēšanu atskaņas

Atskaņas no Olimpiskās komitejas prezidenta vēlēšanām: bezkaunība un sporta federāciju tuvredzība

Jūnija sākumā par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu tika ievēlēts Raimonds Lazdiņš. Šāds olimpiskās saimes lēmums ir izraisījis plašu rezonansi sabiedrībā, jo jaunais LOK prezidents savulaik bijis iesaistīts skaļos skandālos, tai skaitā – ar valsts drošību saistītos.

Lazdiņa vēlētāji lielākoties bija federācijas ar vidēju un mazu sportistu skaitu. LOK Izpildkomitejā vieta atradusies beisbola, skeitborda, galda tenisa un citu nelielu, olimpiskos panākumus neguvušu sporta veidu pārstāvjiem.

Pieredzējušais sporta žurnālists Ingmārs Jurisons uzskata, ka ievēlēta ir tāda vadība, kādu sporta sabiedrība šobrīd ir pelnījusi. Kā pozitīvo aspektu vēlēšanu kontekstā viņš min to, ka Latvijas sportā beidzot ir noteikta stulbuma cena – tie ir 20 tūkstoši eiro. Viens no Lazdiņa priekšvēlēšanu solījumiem bija, kā minimums, LOK atbalsts 20 tūkstošu eiro apmērā katrai Latvijas sporta federācijai.

"Pēc diviem trim gadiem, kad šis jau piederēs pagātnei un būs attiecīgi izvērtēts, nevarēsi nākt uz skatuves un teikt, ka esi baznīcas kora zēns, ja esi pierādījis, ka patiesībā esi ciema palaistuve.  Es domāju, ka tas būs diezgan sāpīgs atsitiens vairākām no šīm federācijām, kas šobrīd izvēlējās to vieglāko ceļu, ātrāko, neskatoties tālāk par metru vai diviem uz priekšu," sarunā ar Latvijas Televīziju (LTV) sacīja Jurisons.

Izglītības un zinātnes ministrijas kritērijos valsts finansējuma sadalē šogad liels uzsvars bija likts uz sporta veida masveidību un īstenoto aktivitāšu daudzumu. Kā rezultātā daudziem Latvijā ne pārāk masveidīgiem sporta veidiem ievērojami saruka valsts finansējums. Lielākajai daļai Lazdiņa elektorāta tas šogad ir visai minimāls.   

Valsts finansējums 2024. gadā

Latvijas Svarcelšanas federācija – 15 870 eiro

Latvijas Sērfošanas un SUP federācija – 5 438 eiro

Latvijas Modernās pieccīņas federācija – 9 452 eiro

Latvijas Beisbola un softbola federācija – 3 079 eiro

Latvijas Jātnieku federācija – 26 925 eiro

Latvijas Skeitborda federācija – 22 653 eiro

Latvijas Kērlinga asociācija – 13 049 eiro

Intervijā žurnālam "Ir" arī titulētais skeletona treneris Dainis Dukurs kritiski vērtēja Lazdiņa nākšanu pie varas. Viņu uztrauc arī pretstāves trūkums par sportu atbildīgajā Izglītības un zinātnes ministrijā: "Tas, kas notiek tagad, nav solis atpakaļ, bet skrējiens atpakaļ."

Dukurs uzskata, ka Lazdiņa pagātne Latvijas sportam nesola neko labu. Tam piekrīt arī Ingmārs Jurisons, kuru pārsteidz nekaunība, ar kādu Lazdiņš par pagātni runā intervijās.

"Manā pieredzē līdz šim, ja cilvēks iekāpj suņa mēslā, viņš neiet un nebāž visiem to kurpi degunā, bet atstāj mājās vai vismaz cenšas notīrīt un nebāzt sabiedrībai acīs. Šajā gadījumā mēs redzam, ka ir cilvēks, kurš ir diezgan pārliecināts par sevi. Droši vien tas nāk no politikas laikiem – no tā laika, kad šis kontingents bija stipri pašpārliecināts, ar nesodāmības sajūtu, ar pārliecību par to, ka var visu. Diemžēl sporta sabiedrība ir parādījusi, ka tā atrodas tajā vietā, kur visu var – par pārdesmit tūkstošiem [eiro]," turpināja Jurisons.

Lazdiņam vajadzīgo cilvēku ievēlēšana izpildkomitejā tika panākta ļoti organizēti. Vairāki avoti Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka asamblejas laikā apkārt klejojis saraksts ar cilvēkiem, par kuriem ir jābalso, un tieši šie deviņpadsmit cilvēki arī izpildkomitejā ievēlēti.   

"Kāda ir organizācija, tāds ir vadītājs. Ja šeit atnāktu jauns ideālists – nezinu, Māris Štrombergs vai Martins Dukurs – atnāktu pat ar brīnišķīgu pieredzi, pat ar tvērienu, pat ar uzņēmēja izpratni, pat ar kaut kādiem principiem un visu pārējo, es domāju, viņu izsvilptu pašreizējā olimpiskā sabiedrība. Viņš dabūtu burtiski dažas balsis tieši tāpēc, ka viņš nemāk šeptēties, nemāk aizmuguriski nokārtot lietas, jo citādāk lietas nestrādā. Tas ir tas, kur mēs 30+ gadus esam bijuši. Pēc kādiem principiem ir strādāts. Es domāju, ka sakarīgie kandidāti būtu tad, ja vide būtu sakarīga," pārdomās dalījās Jurisons.

Ingmārs Jurisons uzskata, ka spēcīgu kandidātu neesamība uz LOK prezidenta posteni esot saistīta ar to, ka ilgus gadus vara bijusi koncentrēta šauras sporta funkcionāru grupiņas rokās. Jaunās paaudzes funkcionāri vai nu ātri pieņēmuši vecās ieražas un nespēj no tām izkāpt, vai arī, saprotot, ka nespēs savām idejām rast atbalstu, sporta menedžmentam met līkumu.

Vairākas par Lazdiņu balsojušās federācijas LTV atzina, ka nesaskata viņā labu prezidentu, taču viņš esot bijis visizdevīgākais kandidāts. Ja Lazdiņš nespēšot izpildīt dotos solījumus, tad ar ārkārtas vēlēšanu sasaukšanu vairāki viņa vēlētāji sola nevilcināties.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti