ĪSUMĀ:
- Latvijā totalizatoru reklāma ir aizliegta, bet bukmeikeru uzņēmumi to veiksmīgi apiet
- Igaunijā totalizatoriem ir noteikti ierobežojumi, aizlieguma sevi atrādīt uzņēmumiem nav
- Latvijā paredz izmaiņas likumā par azartspēlēm – ikvienu iesaistīto varētu sodīt par reklāmas publiskošanu
- Pilnīgs reklāmas aizliegums nepadarīs azartspēles nepieejamas, uzskata bukmeikeru pārstāvji
- Ļoti nozīmīgu finansējuma daļu sporta struktūras no totalizatoru uzņēmumiem saņem Lietuvā
- Veselības ministrijā norāda uz risku sabiedrībai – pētījums liecina par Latvijā augstiem atkarības rādītājiem
Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur ir noteikts pilnīgs azartspēļu reklāmas aizliegums. Līdzīgs regulējums ir Āzijā, un īpaši stingri likumi darbojas Ķīnā, kur sporta totalizatoru darbība ir pilnībā aizliegta.
Baltijas valstīs, kur nav tādas sporta biznesa vides kā Ziemeļamerikā un citviet Eiropā, totalizatoru uzņēmumi ir vieni no galvenajiem sporta finansētājiem.
Latvijas sportā ik gadu no sadarbības ar totalizatoriem ieplūst apmēram 2,5 miljoni eiro, bet Igaunijā un Lietuvā, kur bukmeikeru uzņēmumiem praktiski nav ierobežojumu eksponēties, summas ir krietni lielākas.
Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis Jānis Trēgers neslēpj, ka Igaunijā un Lietuvā darboties ir vienkāršāk.
"Skaidrs, ka tīri no sadarbības formas viedokļa ir vieglāk strādāt Igaunijā un Lietuvā, jo tur ir liberālāka likumdošana attiecībā uz [totalizatoru] reklāmu," Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica Trēgers. "Dienas beigās jau tā sadarbība ir stāsts par to, ka vienai pusei – šīm sporta organizācijām – ir auditorija, vai tie ir dalībnieki, vai tie ir fani, kurus viņi ir gatavi piesaistīt, un reklāmdevēju interesē zīmola atrādīšana šai auditorijai."
Latvijā, lai apietu aizliegumu reklamēt totalizatoru uzņēmumus, federācijas, komandas un sportisti sadarbojas nevis ar totalizatoriem, bet ar to meitas uzņēmumiem, kas juridiski skaitās "sporta bāri".
Igaunijas Futbola federācijas attīstības direktors Mihkels Ulibole pastāstīja, ka zināmi ierobežojumi sadarbībai pastāv, bet Latvijas ziemeļu kaimiņvalstī totalizatoriem nav liegts sevi nepastarpināti atrādīt.
"Raugoties no juridiskā viedokļa, Igaunijā šis sektors ir sakārtots. Pastāv ierobežojumi, bet totalizatori drīkst atrādīt savus logo," norādīja Ulibole. "Nav jāizmanto sporta bāru koncepts – viss notiek atklāti bez slēptām formām."
Latvijā šobrīd izstrādā azartspēļu un izložu likuma grozījumus, kas būtiski ietekmētu sadarbības formu. Sporta nozare jau ir iesniegusi savu priekšlikumu gaidāmajiem grozījumiem, kas noteiktu, ka sporta organizācijas un atlēti drīkst uz saviem krekliem, tostarp reklāmās, izvietot totalizatoru uzņēmumu logo.
Izmaiņas likumā varētu arī noteikt, ka par pārkāpumu varēs sodīt ne tikai azartspēļu organizatoru, bet ikvienu, kas iesaistīts reklāmas publiskošanā,
pastāstīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne.
"[Izložu un azartspēļu uzraudzības] inspekcija varēs gan pārtraukt šo reklāmu, gan arī piemērot sodu ne tikai azartspēļu organizētājiem, kā tas ir šobrīd likumā teikts, bet arī visiem pārējiem, kuri kaut kādā veidā piedāvās, publiskos azartspēļu reklāmu," teica Birne. "Tas nozīmē, ka arī pieminētie sporta bāri, kas patiešām nav azartspēļu organizētāji – bieži vien tīri juridiski –, kaut gan mēs zinām, ka faktiski un praktiski tie ir saistīti ar azartspēļu organizētājiem un visbiežāk šīs vietnes vai preču zīmes ir identiskas ar azartspēļu organizētāju preču zīmēm. Tas nozīmē, ka šajā likuma projektā ir iekļauts, ka inspekcija turpmāk noteikti sauks pie atbildības jebkuru, kurš kaut kādā veidā azartspēles reklamēs."
Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis Trēgers rosina apzināties, ka aizliegumi nepadarīs azartspēles nepieejamas.
"Mums ir pastāvīgi jāseko līdzi šīs nozares ietekmei, lai kādā brīdī nesamilst kādas problēmas un tad viņas jārisina. Jārīkojas proaktīvi bieži vien, bet, kā jau teicu, ja mēs paslaukam šo visu zem tepiķa, pasakām, ka viss ir aizliegts, kā tas bijis ar alkoholu vēsturiski vai citām lietām, tas nenozīmē, ka dabā tas viss nenotiks un cilvēki neizklaidēsies," sacīja Trēgers. "Tas attiecas uz visiem vecumiem. Tā diemžēl ir realitāte, un ir svarīgi, kā mēs praktiski dzīvē sekojam līdzi situācijai."
Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova uzskata, ka
jāvērtē, vai kaitīgas nozares reklāmas atļaušana uzskatāma par problēmas risinājumu.
"Šajā jautājumā ir daudzas iesaistītās puses. Sporta nozarei ir interese ne jau par azartspēlēm. Viņiem ir interese eksistēt, funkcionēt un iegūt sev finansējumu," uzsvēra Bogdanova. "Azartspēļu nozarei ir interese reklamēties. Mums kā valsts pārvaldes pārstāvjiem ir interese, lai sabiedrība no tā necieš. Jautājums šobrīd uz galda uzlikts caur tādu brutālu reklāmas atļaušanu – vienas kaitīgas nozares reklāmas atļaušanu. Vai tas ir vienīgais veids, kā to mērķi [piesaistīt sportam finansējumu] sasniegt? Tas ir jautājums, tad ir jāvērtē un jāskatās."
Igaunijā trešdaļu vai pat pusi sporta komandu budžetu balsta sadarbība ar totalizatoriem. Igaunijas Futbola federācijas attīstības direktors Ulibole pastāstīja, ka klubam totalizatoru uzņēmuma vārda iekļaušana komandas nosaukumā finansiāli ir ļoti būtiska.
"Protams, šī ir nozare, kas jākontrolē līdz zināmam mēram," teica Ulibole. "Tomēr sporta organizācijas, īpaši jau klubi, ļoti paļaujas uz finansējumu, kas nāk no sadarbības ar totalizatoriem. Piemēram, ja basketbola komanda savā nosaukumā iekļauj totalizatora kompānijas vārdu, tas kluba budžetā ik gadu ienes vismaz 100 tūkstošus eiro. Klubiem tā ir liela nauda."
Lietuvā bukmeikeru finansējuma īpatsvars arīdzan ir milzīgs – basketbola līgas sadarbības līgumā ar totalizatoru uzņēmumu summa rakstāma sešiem cipariem.
Līdzīgi arī Lietuvas basketbola savienībai, bet tuvāk miljona robežai.
"Jāsaprot, ka sports Baltijā ir mazs tirgus, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Ideāli būtu, ja valdība radītu mehānismus, lai mēs varētu piesaistīt finansējumu arī no citiem avotiem," pastāstīja Lietuvas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Mindaugas Balčūns. "Sadarbība ar totalizatoriem ir milzu daļa no Lietuvas sporta. Īpaši jau basketbola panākumiem. Neatradīsiet nevienu lielu klubu Lietuvā [arī Kauņas "Žalgiris" basketbolā], kas nesaņem atbalstu no totalizatoru uzņēmumiem. Tas, protams, rada satraukumu sabiedrībā arī no likumdevēju puses, bet, manuprāt, pašreizējie [totalizatoru nozares] kontroles rīki strādā ļoti veiksmīgi. Uzņēmumi var atrādīt savus zīmolus un ir gandarīti par to."
Protams, totalizatoru nozare ir ar augstu risku sabiedrības veselībai. Nesenā Veselības ministrijas pētījumā atklājās, ka
6% Latvijas iedzīvotāju ir izveidojusies atkarība, gandrīz puse aptaujāto vismaz reizi nedēļā veic likmes.
Savukārt vairāk nekā 30 tūkstoši iedzīvotāju sevi brīvprātīgi iekļāvuši reģistrā, kas liegtu viņiem piedalīties azartspēlēs.
"No sabiedrības veselības viedokļa azartspēles ir riska objekts. Ja paskatāmies, ko rāda pasaules pētījumi, tad tie norāda – jo azartspēļu vietas, totalizatori, derību un likmju vietas ir fiziski pieejamākas iedzīvotājiem, jo pastāv lielāka iespējamība, ka viņi iesaistīsies šajās aktivitātēs," uzsvēra Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. "Mēs [Veselības ministrija] raugāmies piesardzīgi uz jebkāda veida aktivitātēm, kas varētu palielināt azartspēļu popularitāti."
Igaunijas Futbola federācijas attīstības direktors Ulibole gan uzskata, ka pat pilnīga aizlieguma ieviešana neatturēs interesentus no derību slēgšanas totalizatoros, turklāt uzņēmumi nedos savu artavu sportam, ar ko pelna.
"Cilvēces vēsture ir apliecinājusi, ka, pilnībā kaut ko aizliedzot, tik un tā tiks meklēti veidi, lai to iegūtu. Šajā gadījumā izmantotu totalizatoru pakalpojumus," teica Ulibole. "Pat ja aizliegsim visa veida reklāmu, cilvēki tik un tā ar to nodarbosies. Turklāt [totalizatoru] kompānijas pelnīs naudu [Baltijas valstīs], bet neko nedos atpakaļ [vietējam] sportam. Tas ir tikai godīgi, ja pelni naudu ar sportu, tad vajadzētu būt iespējai investēt tajā atpakaļ."
