ĪSUMĀ:
- Rīgas pašvaldības sporta skolas saņem vietvaras dotācijas, futbolā un hokejā privātie klubi pulcē vairāk audzēkņu.
- Pašvaldību sporta skolām arī labvēlīgākas iespējas sporta infrastruktūras lietošanā.
- Rīgas domes Sporta pārvaldē neskata pamatu kādas sporta skolas likvidācijai, pāreju uz klubu sistēmu uzskata par riskantu.
- Pilnus datus par sporta skolu reālo budžetu Rīgas domē nesniedz.
Rīgā ir pašvaldības dibinātas un uzturētas sporta skolas visās lielākajās sporta spēlēs – basketbolā, futbolā, hokejā un volejbolā. Visos šajos sporta veidos parādās arvien vairāk privāto klubu, kuri arī nodrošina bērniem sporta apguvi un nereti pat ar labākiem sasniegumiem. Futbolā un hokejā privātajos klubos ir krietni lielāks audzēkņu skaits nekā pašvaldību sporta skolās.
"RFS academy" direktors Egils Trušēlis uzskata, ka pašvaldības futbola skola kropļo konkurenci, jo saņem lielas dotācijas, bet trenē tikai nepilnus 15% no visiem profesionālās ievirzes programmu futbolistiem Rīgā. Viņaprāt, lietderīgāk būtu pašvaldības futbola skolu likvidēt un tās finansējumu pārdalīt jauniešu klubiem.
"Tad tā ir iespēja sasniegt nevis 500 bērnu, bet vairāk nekā 4000 bērnu. Manuprāt, tas ir svarīgs arguments, par kuru ir vērts padomāt," savus argumentus atklāj Trušēlis.
Pašvaldību sporta skolām ir pirmās rokas tiesības uz sporta infrastruktūru, kas Rīgā ir deficīts.
Privāto sporta skolu vadītāji uzskata, ka būtu jāpārskata infrastruktūras izmantošanas noteikumi un jāattīsta privātā un publiskā partnerība.
"Ja mums būtu kaut kāds ierocis, kā mēs varētu zāli tieši bērniem saņemt par puscenu, tas jau izlīdzinātu spēles noteikumus," pauda Minusas volejbola skolas vadītāja Inguna Minusa.
Eiropā volejbolu lielākoties apgūst klubos, bet Latvijā tie ir vien reti izņēmumi, kas neveido klubu tradīcijas, tādēļ pēc sportistu pilngadības sasniegšanas masveidība sporta veidā dramatiski sarūk, teica Minusa. Viņa uzskata, ka pašvaldību sporta skolu sistēma vismaz Rīgā sevi ir izsmēlusi un būtu jāizbeidz.
"Nav jābaidās no tā, jo sliktāk jau vairs nekad nevar būt. Var tikai būt savādāk vai labāk. Uz to ir arī jāiet, vajadzētu iet," sacīja Minusa.
Savukārt Rīgas domes Sporta pārvaldes priekšniece Dina Vīksna uzskata, ka nav pamata pašlaik izskatīt jautājumu par vienas vai otras pašvaldību sporta skolas likvidāciju, tāpēc ka ir pieaudzis privāto sporta skolu skaits.
"Ja tāda indikācija būs un audzēkņu skaits būtiski samazināsies, sportiskie rezultāti būtiski samazināsies, tad, protams, šāds jautājums dienaskārtībā pacelsies," paskaidroja Vīksna.
Pāriešanu uz klubu sistēmu Vīksna uzskata par riskantu, jo Rīgā jau ir bijuši precedenti, ka klubi pēkšņi pārtrauc īstenot pat akreditētas un līdzfinansētas programmas.
Turklāt arī Igaunijas pieredze, pārejot uz klubu sistēmu, liek šādu ideju vērtēt skeptiski.
"Runājot ar manu Tallinas kolēģi, viņš teica: "Neizdariet mūsu kļūdas"," pauda Vīksna. "Viens no tiem [iemesliem] ir arī sociālā atbildība, jo bija gadījums pirms dažiem gadiem, kad viena no privātajām sporta skolām pēkšņi pateica vienas programmas vecākiem: "Viss, mēs jūs vairāk nefinansēsim un mēs jūs vairāk netrenēsim!" Un liels skaits, vairāki desmiti sportisti un viņu vecāki vienkārši palika uz ielas."
Rīgas dome 2024. gadā ir desmitkāršojusi finansējumu privātajiem sporta klubiem. Lielākie konkursa kārtībā saņem atbalstu 20 000–30 000 eiro, kas tik un tā ir visai niecīgs procents sporta klubu kopējos budžetos.
"20 tūkstoši eiro, ja salīdzina ar finansējumu, ko Rīgas pašvaldība dod Rīgas Futbola skolai, tas liekas ārkārtīgi mazs mierinājums privātajām sporta skolām un būtiski neuzlabo privāto sporta skolu iespējas gan konkurēt, gan attīstīt savus pakalpojumus," sacīja "RFS academy" direktors Trušēlis.
Kāds īsti ir Rīgas domes finansējums pašvaldību sporta skolām, Latvijas Televīzijai izdevās noskaidrot vien daļēji.
Rīgas dome nesniedz pilnus datus par sporta skolu reālo budžetu.
No normatīvajiem aktiem izriet, ka valsts ar likumu ir uzlikusi pašvaldībām pienākumu atbalstīt sportistu, sporta klubu darbību un sporta pasākumu organizēšanu, to finansējot no pašvaldību budžeta. Cik liels un kāda veida atbalsts pašvaldībām ir sportam jānodrošina, likumā sīkāk nav atrunāts. Līdz ar to formāli nav pamata uzskatīt, ka pašvaldību sporta skolas kropļotu konkurenci.
