ĪSUMĀ:
- Bez vecāku iesaistīšanās Norvēģijā sporta klubi nespētu pastāvēt.
- Sportojošo bērnu vecākiem klubos ir daudz pienākumu, kas prasa ļoti daudz laika nedēļas nogalēs.
- Norvēģijā bērnus līdz 13 gadu vecumam trenē apmācīti vecāki, profesionālus trenerus piesaista tikai vēlāk.
- Islandē arī paļaujas uz vecāku ieguldījumu, bet bērnu trenēšanu uztic profesionāļiem.
- Vecāku iesaiste ir svarīga arī finanšu aspektā, jo ļauj samazināt izmaksas.
Norvēģijā klubi vienkārši nevarētu pastāvēt bez vecāku iesaistes – viņi praktiski vada klubu, paši ievēlē valdi un tajā strādā, darot teju visu. Divu basketbolistu mamma Inga Priedniece sarunā ar Latvijas Televīzijas (LTV) "Sporta studiju" atzina, ka tādēļ nav brīvu sestdienu vai svētdienu.
"Ir ļoti daudz pienākumu kā vecākam, kad bērns sporto. Ne tikai aizvest un atvest. Vecāki iesaistās visā," pastāstīja Priedniece. "Tiesāšana, zāles sagatavošana, novākšana. Vecāki taisa tādus kioskiņus, pārdod vafeles, bulciņas, tēju, kafiju. Tā naudiņa nāk iekšā klubam, ko viņi pēc tam atkal izmanto."
Savukārt divu basketbolistu tēvs Egmonts Beikmanis piebilda, ka
vecāki iesaistās sacensību organizēšanā un darbojas sekretariātā, pierakstot punktus un sekundes, bet kluba ienākumi no kioska aiziet, piemēram, formastērpu pirkšanai.
Klubs tiešam nevarētu pastāvēt bez vecākiem, apstiprināja "Ullern" kluba administrācijas vadītājs Mihaels Soderstrēms.
"Tātad ļoti daudz vecāki caur bērniem nodarbojas arī ar sportu. Tā ir mūsu kustība Norvēģijā," sacīja Ass. "Es domāju, lielākā daļa vecāku uzskata, ka vecāku audzināšanas sastāvdaļa ir ļoti svarīga, lai ar sporta palīdzību savus bērnus iepazīstinātu ar aktīvu dzīvesveidu."
Inga Priedniece arī spēlē virslīgā, kur pašiem jāliek tīkls, un vienam no komandas ir obligāti jābūt tiesnesim, lai piedalītos citu spēļu tiesāšanā kaut vai kā līnijtiesnesim.
"Viņi izmanto daudz resursu no komandas. Kase, visas finanses, iepirkumi – to visu dara pati komanda. Nav augšā nekāda lielā menedžmenta," ar sistēmas darbības principiem iepazīstināja Priedniece.
Norvēģijas Sporta konfederācijas ģenerālsekretārs Ass uzsvēra, ka
klubi pieder tā biedriem un ir pilnīgi neatkarīgi no valsts, darbojoties pēc pašpārvaldes nosacījumiem.
Savukārt "Ullern" kluba vadītājs Stole Frejs piebilda, ka klubos iesaistītie nepelna daudz.
"Visi tie, kuri ir treneri jaunākiem bērniem, to dara bez maksas, jūs paši apmācāt savus bērnus. Tas nav ļoti profesionāli," pastāstīja Frejs.
Jā, vecāki ir arī treneri. Bērnus līdz 13 gadiem trenē tikai vecāki, un profesionāli treneri tiek piesaistīti vien jauniešu vecumā.
Inga Priedniece atzina, ka sākumā vecāku iesaistīšana trenera lomā šķita neierasta, bet līdz ar to uz nodarbībām nāk arvien vairāk bērnu un piedāvājums ir plašs. Visi var sportot, visiem ir iespēja visos sporta veidos pamēģināt.
"Mēs nevaram ne finansēt, ne attaisnot, ka jau no mazotnes ir jābūt profesionāliem treneriem. Naudas tam mums nav. Vēlmes to atbalstīt arī nav," uzsvēra Norvēģijas Sporta konfederācijas ģenerālsekretārs Ass. "Mums ir tādas apmācības, kur var iegūt trenera sertifikātu, kas sniedz nepieciešamās pamatizglītības zināšanas un prasmes. Tas dod sertifikātu, ka esat izgājis apmācību programmu pamata prasmēm, lai darbotos par treneri."
"Ullern" kluba vadītājs Frejs neslēpj, ka vecāki, protams, ir dažādi un daži ir ļoti motivēti ar ļoti augstām ambīcijām saviem bērniem. Tur ir lūzuma punkts, kas ne vienmēr ir labs, atzina Frejs.
Arī vecāko bērnu iesaiste jaunāko trenēšanā kļūst aizvien populārāka.
Basketbolists Emīls Beikmanis bija treneris septiņgadīgiem bērniem un atkārtot to gan nevēlas.
"Tā bija krīze, es teikšu. Es negribu iet tur atpakaļ. Arī alga drausmīga, un tie sīkie vispār mani nerespektē. Tā ka tur atpakaļ es negribu iet," atzina Beikmanis.
LTV paviesojās Manglerūdas hokeja hallē, kas ir viens no sešiem ledus laukumiem Oslo. Norvēģijas galvaspilsētai ar to ir krietni par maz, un visiem bērniem ledus nepietiek. LTV satika Arildu Olsenu, kurš precējies ar latvieti Līgu, un abu dēls Aksels trenējas U-9 hokeja komandā. Olsens pats darbojas "Manglerud Star" U-9 komandas menedžera lomā.
Iesaisties ceļā uz "Patieso uzvaru"
Raksti LTV Sporta redakcijai
E-pasts: [email protected]
WhatsApp: +371 27001983
"Es šobrīd administrēju deviņus gadus veco puišu komandu. Šī ir 2014. gada paaudze. Es pārvaldu ledus aktivitātes vai arī sakārtoju grafiku, kad mums ir treniņi, lai treneri varētu koncentrēties uz to, kas viņiem jādara uz ledus," pastāstīja Olsens.
"Manglerud Star" kluba vadītājs Pērs Ēriks Injers uzsvēra, ka galvenajam trenerim ir jābūt ar iepriekš gūtu spēlētāja pieredzi. Savukārt U-9 komandas galvenais treneris Miro Brničs ar darbu ir apmierināts.
"Man tas patīk. Es varu pavadīt laiku ar saviem bērniem un viņu draugiem. Kāpēc gan ne? Mēs saņemam bezmaksas kursus un apmācības no kluba," sacīja Brničs. "Mēs nemaksājam par to, lai mūsu bērni varētu spēlēt hokeju. Viņi spēlē bez maksas."
Tikmēr bufetes kiosku darbību no A līdz Z to nodrošina vecāki – no vafeļu cepšanas līdz pārdošanai.
"Katrā sporta klubā ir grupa, kura palīdz turnīros kafiju uztaisīt, vafeles izcept. Viņi labprāt to dara," pastāstīja futbolista mamma Melānija Toņenka. "Es varu teikt, ka tas ir forši, jo mēs to darām visi kopā mūsu bērniem."
Arī Islandē vecāku iesaiste ir milzīga, bet bērnu trenēšanu viņi gan uztic profesionāļiem.
Kopienu sporta klubus stiprina ar vecāku brīvprātīgu iesaisti turnīru organizēšanā un līdzekļu piesaistē. Klubos ir vecāku komisijas, kas lemj par attīstības virzieniem.
Mammas un skolotājas Vestmannaeijāras salas skolā Esteres Bergsdotīras meitas trenējas futbolā, ko vasarā viņa izbauda īpaši.
"Vasara ir mans mīļākais laiks, jo es varu sekot saviem bērniem visapkārt Islandei, redzēt spēles un turnīrus, kā arī redzēt, kā viņi kļūst labāki. Tas ir patiešām pārsteidzoši," sacīja Estere. "Kad es biju jaunāka, vienmēr bija tā, ka uz turnīru devās viens vai divi vecāki un treneris. Neviens neiesaistījās organizēšanā. Tagad lielākā daļa vecāku ir ļoti ieinteresēti visā – nāk skatīties, kā viņu bērni spēlē. Vecāki iesaistās un cenšas palīdzēt, kā vien var. Mums ir bijušas problēmas, kad ir lieli turnīri un daudzas komandas. Treneris nevar būt katrā laukumā, tāpēc ir nepieciešama vecāku iesaistīšanās. Daži vecāki sāk spēli, tad treneris atskrien un pārņem atlikušo spēli. Domāju, ka tā ir laba lieta, ka visi vēlas būt iesaistīti un vēlas palīdzēt."
Skaidrs, ka vecāku iesaiste klubiem ir svarīga finansiāli, jo bez brīvprātīga darba viss kļūtu daudz dārgāks.
Bet vissvarīgākais ir tas, ka vecāki fiziski ir iesaistīti jebkurā kluba darbības niansē – viņi ir saauguši ar klubu vienā veselumā. Līdz ar to fiziskās aktivitātes kļuvušas par normu teju 100% Norvēģijas mājsaimniecību. Tādam mērķim jābūt jebkurai sevi cienošai valstij.
