ĪSUMĀ:
- Čempionu tituli Ziemeļamerikas komandu sporta līgās Latvijā neatbilst augstu sasniegumu nosacījumiem
- Precedenti par atkāpšanos no noteikumu burta ir – prēmijas maksātas arī Aļonai Ostapenko un Mairim Briedim
- Pēc Kristapa Porziņģa komandas uzvaras NBA čempionātā Izglītības un zinātnes ministrijā neplāno rosināt izmaiņas prēmēšanas kārtībā
- Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis par individuāliem sportistu panākumiem vēlētos valsts prēmijas bērnu sporta atbalstam
- Latvijas Tenisa savienības prezidents Ernests Gulbis rosina pārvērtēt sportistu prēmēšanas sistēmu
- Sistēmu naudas balvu piešķiršanā varētu pārskatīt jaunā Sporta likuma tapšanas kontekstā
Porziņģis pēc Bostonas "Celtics" uzvaras izpelnījās Latvijas augstāko amatpersonu publiskus apsveikumus, savukārt Bļugers pērn neizpelnījās pat tos.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka naudas balvas pienākas par augstiem sasniegumiem olimpiskajās, paraolimpiskajās un nedzirdīgo spēlēs, kā arī oficiālos pasaules un Eiropas čempionātos. Sporta izcilnieku loks, ko valsts ik gadu prēmē, ir ļoti plašs, kopā ar treneriem un apkalpojošo personālu reizēm pēc skaita sniedzoties pat krietni tālu otrajā simtā.
Prēmētie atlēti pārstāv ļoti plašu sporta veidu loku – sākot ar kamaniņu sportu un motokrosu, beidzot ar galda spēlēm un makšķerēšanu.
Uzvaras NBA un NHL čempionātos Latvijā izcilu sasniegumu mērauklai nekvalificējas. Tai nekvalificējas arī panākumi tenisā, taču 2017. gadā valdība radīja precedentu, Aļonai Ostapenko piešķirot 28 000 eiro prēmiju par uzvaru Francijas atklātajā čempionātā, lai gan turnīra rīkotāji jau bija izmaksājuši čempionei vairāk nekā divu miljonu eiro naudas balvu. Pēc inerces togad tādu pašu summu – 28 000 eiro – saņēma bokseris Mairis Briedis, jo arī viņa panākumi formāli nekvalificējās naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā. Ostapenko un Briedis saņēma prēmijas ar citu pamatojumu – par valsts tēla nešanu pasaulē.
Politiķu un ierēdņu aprindās 2017. gadā sākās konsultācijas par tik skaļu sporta sasniegumu novērtēšanu, taču oficiāli dokumenti tā arī netapa. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norādīja, ka Porziņģa gadījumā neko rosināt neplāno.
Saprotams, ka sportistiem, kuri pelna miljonus, dažu desmitu tūkstošu eiro prēmija no valsts nav ļoti aktuāla. Taču tas neliegtu alternatīvā prēmēšanā, piemēram, piešķirt noteiktu summu atlēta izvēlētai iniciatīvai vai viņa pārstāvētajam sporta veidam.
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis uzskata par nepieciešamu izstrādāt jaunu regulējumu, kas paredzētu valsts papildu finansējuma piešķiršanu federācijām, lai veicinātu sporta veida attīstību bērniem.
"Droši vien, ka kaut kādam novērtējumam būtu vēlams būt, un droši vien, lai šo naudu varētu ieguldīt atpakaļ bērnu sportā," teica Kalvītis. "Varētu būt kāda atzinība federācijām ar norādi, ka šī nauda būtu jāizmanto, lai izaudzinātu nākamās zvaigznes."
Kalvītis kā bijušais valdības vadītājs neredz nekādus birokrātiskus šķēršļus, kāpēc šādu iniciatīvu nevarētu realizēt.
"Tur jābūt tikai politiskajai gribai. Es neredzu nekādas problēmas izdarīt, ja ir tikai politiskā griba," uzsvēra Kalvītis. "Šobrīd mēs nejūtam tādu ļoti lielu atbalstu sportam."
Skeptiski uz naudas pārskaitīšanu federācijām raugās Latvijas Tenisa savienības prezidents Ernests Gulbis,
jo tās bieži vien sportista panākumu kaldināšanā nepiedalās vai pat liek šķēršļus. Viņaprāt, jau pašā saknē būtu jāpārdomā, kas ir uzskatāmi par izciliem sasniegumiem un kāpēc tie vispār būtu jāprēmē.
"Par šo jautājumu būtu jādomā plašāk – kāpēc par izciliem sasniegumiem ar naudas balvām apbalvojam sportistus, bet neapbalvojam, piemēram, ārstus, lauksaimniekus vai kultūras darbiniekus? Valstij būtu jādomā par rīkiem, kā talantīgākos, pasaules līmeņa izcilniekus neatkarīgi no sfēras dabūt atpakaļ uz Latviju. Kā viņus mudināt savas idejas un pieredzi atstāt Latvijā," paskaidroja Gulbis. "Iespējams, ir jādomā par īpašām nodokļu atlaidēm projektiem, kam ir, piemēram, sociāli mērķi. Valstij ir jārada apstākļi, lai sekmētu pasaules līmeņa izcilības šeit kaut ko radīt."
Jau gadiem tiek diskutēts par naudas balvu sistēmas maiņu. IZM paskaidroja, ka
par panākumiem, kas gūti līdz 2024. gada 30. septembrim, prēmēs pēc vēl esošās sistēmas.
Pašlaik spēkā esošo kārtību varētu mainīt jaunā Sporta likuma izstrādes kontekstā, kā arī saistībā ar sociālo garantiju sistēmas ieviešanu bijušajiem sportistiem.
Jaunā Sporta likuma izstrādes process gan ir ievilcies – optimistiskākās prognozes paredz, ka tā jauno redakciju varētu pieņemt 2025. gadā.
