Veiksmīgs piemērs ir Salaspils basketbola klubs, kas aizvadītajā sezonā izcīnīja sudraba godalgas Nacionālajā basketbola līgā jeb 2. divīzijas čempionātā.
"Mēs varbūt esam labs paraugs, kā kaut kas var izaugt dažu gadu laikā, ņemot vērā, ka tradīcijas līdz šim bija apaļa nulle. Tas ir labs piemērs, ka ar sabiedrisko, brīvprātīgo darbu un entuziasmu var kaut ko uzbūvēt," stāsta Salaspils basketbola tētis Aigars Armanovs.
Kā izaugsmes priekšnoteikumus Armanovs min fanātisku sporta skolas treneri Valdi Razumovski un aktīvus vecākus, kas metušies darīt visdažādākos brīvprātīgos darbus un meklēt sponsorus. Armanovs stāsta, ka pašvaldības dotācija pieaugušo komandai ir ap 30 tūkstošiem eiro, ko aprēķina pēc pašvaldības noteiktiem kritērijiem, un apmēram tikpat izdevies piesaistīt no vietējiem uzņēmējiem, no kuriem daļa ir Salaspils sporta skolas absolventi.
Armanovs uzskata, ka valsts nodokļu atlaižu politika tiem uzņēmējiem, kuri strādā ar peļņu, nav peļama, taču nepieciešams izskaidrojošais darbs.
"Tad uzņēmējs aizdomājas – ja manam uzņēmumam ir peļņa, tad es varu izvēlēties, ko darīt. Bet daudzi uzņēmēji, ar ko mēs esam saskārušies, nav informēti un nemaz nezina par šādu iespēju – ka no peļņas var kaut kādu daļu novirzīt tālāk sporta atbalstam," vērtē Armanovs.
Pēdējo 10 gadu laikā lielu uzrāvienu basketbolā piedzīvojis Tukums. No dažiem desmitiem bērnu basketbols izaudzis līdz pāris simtiem, lielā mērā pateicoties treneru Mārtiņa Tīsa un Sanda Pogas vērienam.
Pamatprofesijās būdami attiecīgi nekustamo īpašumu mākleris un baņķieris, abi attīstījuši klubu, kas uztur pieaugušo komandu un īstenojis vairākus basketbola infrastruktūras objektus, paralēli paši trenējot bērnus vietējā sporta skolā.
"Pēdējās trīs nedēļas to vien esmu darījis kā vācis budžetu komandai un apzinājis kādus padsmit jaunus sponsorus. Atklāti sakot, atteikumu esmu saņēmis tikai no viena. Es to skaidrotu ar to, ka pilsēta ir maza.
Liela daļa ir brīvprātīgais darbs, un to redz un novērtē. Redz, ka basketbols tiešām aug un bērni tajā ir vairāk. Mūsu gadījumā – ceļam infrastruktūras objektus. Esam sakārtojuši 16 basketbola grozus Tukumā, uzcēluši Engurē lielu, superīgu laukumu," par padarīto dalās vietējais basketbola treneris Mārtiņš Tīss.
Darbā ar atbalstītājiem Tukums piekopj Eiropas mazpilsētās bieži sastopamu praksi – piesaista ļoti plašu sponsoru loku par summām, kas svārstās no dažiem simtiem līdz tūkstošiem sezonā. Tas palīdz saglabāt stabilitāti, ja nu gadījumā kāds no atbalstītājiem nolemj sadarbību neturpināt vai neizpilda solīto.
Pašvaldības dotācija pieaugušo komandai ir 14 tūkstoši eiro, bet vēl pie atbalsta pieskaitāma bezmaksas infrastruktūra un transports. Tīss uzskata, ka pašreizējā veidolā sporta skolu sistēma kļūst ļoti izšķērdīga vidusskolas vecuma programmu finansēšanā.
"Ja man būtu jātērē sava nauda tā visa uzturēšanai, es nekad tik vieglprātīgi ar to nešķaidītos. Šobrīd sporta skolu sistēma – it sevišķi mazpilsētās – paģērē to, ka bieži vien zālē ir tikai pāris cilvēki un viens treneris. Tā noteikti ir laba un veiksmīga sistēma līdz kādai 9. klasei. Pēc tam ir lieli jautājumi, vai tas ir finanšu efektīvi un labi izlietots finansējums," skepsi neslēpj Tīss.
Viņš uzskata, ka veiksmīgi privātie klubi Latvijā izveidojas aiz spīta pret sporta skolu sistēmu, kura veicina viduvējības, jo valsts dotācija treneru algām netiek aprēķināta pēc padarītā darba kvalitātes. Kā piemēru viņš min Daugavas sporta nama treneri Mārtiņu Fominu.
"Kā apskaties, tā viņš ir visur – gatavo neskaitāmus Latvijas izlašu jauniešus. Viņš tur to līmeni un strādā trīsreiz vairāk nekā es kādā brīdī. Bet valsts acīs mēs pie bankomāta saņemam vienādi. Tā nav veicinoša sistēma!"
Tīss uzskata, ka sporta sabiedrība varētu vēl nebūt gatava straujai pārejai tikai uz klubu sistēmu. Taču, viņaprāt, pašreizējais pašvaldību sporta skolu ietvars neveicina domāšanu ārpus savu tiešo pienākumu rāmjiem.
