ĪSUMĀ:
- Latvijas Olimpiskā komiteja pēc pārmaiņām kļūtu par valsts vienīgo partneri sporta politikas īstenošanā
- Daļa Latvijas sporta federāciju nav starptautiski atzītas - tās LOK varētu iekļauties bez balsstiesībām
- LOK ietekmes pieaugums veicina interesi par iespēju ieņemt organizācijas vadītāja krēslu
- Uz LOK prezidenta amatu iezīmējas vairāki pretendenti, pašreizējais komitejas vadītājs Jānis Buks nekandidēs
- Iespēju pretendēt uz LOK prezidenta amatu neizslēdz arī Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis
Apvienošanās vairotu LOK iespējas un pilnvaras būtiski diktēt visas Latvijas sporta sistēmas turpmāko attīstību, jo organizācija būtu vienīgais valsts partneris sporta nozares politikas īstenošanā. Apvienošanās process juridiski solās būt piņķerīgs, un, lai tas vispār būtu iespējams, vispirms ir nepieciešams veikt grozījumus Sporta likumā. Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau otro reizi gada laikā ir Sporta departamenta direktora meklējumos, un tas likuma grozījumu sagatavošanu nekādi neveicina.
Lai LOK savā paspārnē uzņemtu arī neolimpisko sporta veidu federācijas, tai vispirms būs jāgroza statūti.
Pašlaik LOK sastāvā ir 39 olimpisko sporta veidu federācijas, biedrība Latvijas Olimpiešu klubs, kā arī 32 individuālie locekļi ar balstiesībām. Pēc apvienošanās plānots, ka individuālo locekļu vairs nebūs, līdz ar to 32 sporta aprindās gana ievērojami balsotāji zaudēs iespēju tieši ietekmēt procesus.
Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) veido 95 biedri, tomēr 27 sporta veidu starptautiskās federācijas nav Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzītas, tādēļ tās, pievienojoties LOK, būtu asociēto biedru statusā bez balsstiesībām. Par to vēl ir gaidāma juridiska stīvēšanās, jo šīs 27 balsis būtiski var mainīt atsevišķu potenciālo LOK prezidenta kandidātu izredzes tikt amatā.
Zīmīgi, ka federācijām nav pienākuma pievienoties LOK un neviens tās arī nevar piespiest to darīt.
Latvijas Republikas Senāts 2020. gada 29. decembrī nolēma, ka LSFP nav tiesīga uzlikt pienākumu sporta federācijai veikt noteiktas darbības vai pieņemt konkrēta satura lēmumus. Janvāra vidū desmit individuālo olimpisko sporta veidu federācijas izveidoja jaunu federāciju apvienību, lai nepastarpināti cīnītos par savām interesēm un veidotu savu dialogu ar valsti.
LOK jaunajā veidolā koncentrēs lielu ietekmi, līdz ar to spraiga solās būt cīņa par prezidenta krēslu. Pašreizējais LOK prezidents Jānis Buks paziņoja, ka vēlēšanās nekandidēs.
Oficiāli savu kandidatūru LOK prezidenta amatam vēl nav izvirzījis neviens pretendents, jo vēlēšanas paredzētas gada otrajā pusē, tomēr kandidātu uzrunāšana jau ir sākusies.
Basketbola treneris Ainars Bagatskis Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka ticis uzrunāts, bet atteicies. Tādu pašu lēmumu pieņēmis arī bijušais Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs. Kandidēšanas iespēju neizslēdz bijušais burātājs Ansis Dāle, taču viņam būs svarīgi redzēt, kā tiks īstenota sporta organizāciju saplūšana zem LOK karoga. Apvienošanās gadījumā iespēju kandidēt nopietni apsver arī Motosporta federācijas prezidents Mārtiņš Lazdovskis. Kandidēšanas varbūtību neizslēdz LSFP prezidents Einars Fogelis, lai arī iepriekš viņš pauda, ka uz LOK prezidenta amatu nepretendēs. Fogeļa pēkšņā retorikas maiņa kļuvusi par pēdējo nedēļu karstāko tēmu sporta sabiedrības aizkulisēs.
Latvijas Televīzijai (LTV) zināms, ka pēc federāciju savstarpējām konsultācijām kā iespējami kandidāti izkristalizējušies arī uzņēmuma "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) vadītājs Juris Binde, uzņēmuma "Clean R" īpašnieks Guntars Kokorevičs un Latvijas Basketbola savienības prezidents Raimonds Vējonis, taču ne visus no minētajiem ir pagūts uzrunāt. Savukārt hokeja funkcionārs Viesturs Koziols, kurš vēl rudenī nenoliedza iespēju kandidēt, atzīst, ka nav ticis šādai lomai uzrunāts, taču labprāt aktīvi iesaistītos LOK vadības procesos arī mazāk atbildīgā amatā.
Pašlaik favorīts uz LOK prezidenta krēslu ir Mārtiņš Lazdovskis,
liecina LTV rīcībā esošā informācija. Tomēr turpmākajā pusgadā varētu būt vēl ne mazums pavērsienu un jaunu kandidātu, kas situāciju būtiski mainītu.
