Latvijā lielākās privātās basketbola skolas vadītājs Kristaps Kozlovskis lēš, ka ierobežojumu rezultātā sportu varētu pamest līdz pat 20% bērnu. Projekta ”Basketbola klase” vadītājs Kozlovskis ik dienu ir sazinājies ar audzēkņu vecākiem, kuri ir gan nobažījušies, gan dusmīgi. Kozlovskis Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" stāstīja, ka jaunie sportisti ierobežoto iespēju dēļ, pēc vecāku teiktā, "rāpo pa sienām".
"Viņi [bērni] šobrīd iegrimst depresijā, ieslēdzas un nenāk ārā no istabas. Jo viņiem vairs nav mērķa. Es gandrīz katru dienu esmu runājis ar kādu no vecākiem," teica Kozlovskis.
Situācijas mudināts, Kozlovskis kopā ar citiem privāto sporta skolu vadītājiem izveidoja veselības drošības protokolu. Tas ir priekšlikums, kā nodarbības varētu atsākt iekštelpās.
Kozlovskis cer, ka Ministru kabinets iepazīsies ar viņa un citu skolu vadītāju izstrādāto priekšlikumu.
Sporta pedagogi priekšlikumu iesniedza izskatīšanai Saeimā, kur ar 93 balsīm par un nevienu pret uzdeva Ministru kabinetam nodrošināt sporta nodarbību nepārtrauktību.
Praksē gan šādam uzdevumam nav nekādas jēgas, jo nodarbības ne brīdi nav tikušas pārtrauktas – tās vienkārši ir notikušas ārā un tur notiks arī turpmāk. Veselības ministrijā paskaidroja, ka saslimstības rādītāji ar Covid-19 ir pārāk augsti, lai jau domātu par nodarbību atsākšanu iekštelpās.
"Ja sporta nozare varēs pierādīt, ka to var izdarīt droši, ātrāk, nekā kumulatīvā saslimstība būs 200 saslimušie uz 100 tūkstošiem cilvēku 14 dienu laikā, un epidemiologi tam piekritīs, tad sporta nozare var iet kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju uz valdību un rosināt, ka bērniem sportošana telpās tiek uzsākta ātrāk," teica Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs paskaidroja, ka
saslimstības rādītājiem jāsamazinās apmēram trīs reizes, lai atbilstoši valdības apstiprinātai stratēģijai un pieejai varētu būt runa par sportošanu iekštelpās individuāli.
Lieli un ilglaicīgi cietēji ir arī sporta infrastruktūras objekti, kam draud izmiršana. Olimpiskajam sporta centram Rīgā tikai valsts atbalsts ir palīdzējis 2020. gadu noslēgt bez parādiem. Ja 2021. gadā nebūtu valdības lēmuma par ledus halles ierīkošanu pasaules čempionāta hokejā vajadzībām, nauda uzņēmuma kontā būtu beigusies jau aprīlī, atzina Olimpiskā sporta centra valdes locekle Zane Gemze.
"Mēs šobrīd noslodzes ziņā esam 3%, bet ieņēmumu ziņā 5–7% apmērā no tā, kas mums ir bijis iepriekšējā periodā," uzņēmuma teju dīkstāves režīmu raksturoja Gemze. "Šie finanšu resursi ir ļoti būtiski. Tā kā ārkārtas situācija ir pagarināta, tas ļoti būtiski ietekmē mūsu spēju darboties."
Pat ja vēlā pavasarī vai vasaras sākumā drīkstēs atsākt individuālas nodarbības iekštelpās, Gemze to nesaskata kā potenciālu glābšanas riņķi sporta infrastruktūrai, jo uzturēšanas izmaksas pārsniegs klientu maksātspēju par telpu izmantošanu.
"Vai trenējas 40 bērni vai viens, futbola hallē gaismas deg, treneris strādā. Jautājums ir, vai viens bērns spēj segt visus tos izdevumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu šādu infrastruktūru."
Sporta nozare Latvijā šobrīd piedzīvo visu laiku lielāko krīzi.
Vadošajām sporta organizācijām šis ir piemērotākais brīdis arī darbos apliecināt gatavību uzņemties līderes lomu nozares attīstībā.
Latvijas Televīzija aptaujāja trīs lielākās valsts budžeta pārdalītājas – Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP), Latvijas Komandu sporta spēļu asociāciju (LKSSA) un Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), aicinot konkretizēt, kādas darbības tās ir veikušas cīņā par bērnu sporta norisi pienācīgos apstākļos.
LSFP valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis informēja, ka 16. oktobrī federāciju padome ar vēstuli vērsās gan pie premjera Krišjāņa Kariņa, gan Veselības ministrijā, gan IZM un lūdza izvērtēt LSFP sagatavotos priekšlikumus.
"Izstrādājām tos [priekšlikumus] ļoti rūpīgi ar vairākām federācijām. Taču, sākot ar 17. oktobri, tika noteikti individuālie treniņi, kas nebija mūsu priekšlikums. Kopš pēdējiem ierobežojumiem šādas diskusijas vairāk nav notikušas," piebilda Fogelis.
Savukārt LKSSA izpilddirektors Kaspars Gorkšs pavēstīja, ka pirms katru ierobežojumu izstrādes viņa pārstāvētā organizācija iesaistījās, palīdzot izstrādāt Ministru kabineta noteikumu izmaiņas, lai pielāgotu tās pēc iespējas precīzāk aktuālajai situācijai.
"Diemžēl rezultāts vienmēr ir atšķirīgs no izstrādātā, jo situācija mainās lēmuma pieņemšanas brīdī, kurā vairs neesam iesaistīti," paskaidroja Gorkšs.
LOK prezidents Žoržs Tikmers saskata, ka bērnu un jauniešu sportu LOK spēj ietekmēt tikai kā nevalstiska organizācija, kas pēc savas iniciatīvas cenšas palīdzēt IZM īstenot tai Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto kompetenci – valsts politikas bērnu sporta jomā izpildi.
Kozlovskis atzina, ka nespēj saprast, kādēļ sabiedriskajā transportā var pulcēties daudz bērnu, bet 400 kvadrātmetru sporta zālē nodarbības nav atļautas. Lai saglabātu tehniskās iemaņas, izmanīgākie treneri sportistus šobrīd ved uz Igauniju, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esoša informācija. Kaimiņvalsts esot nolūkota arī kā norises vieta nometnēm.
