ĪSUMĀ:
- Sporta likuma normu par prioritāru bērnu un jaunatnes sporta finansējumu faktiski neievēro
- Lielāku lomu bērnu sporta finanšu pārvaldīšanā rosina atvēlēt sporta veidu federācijām
- Vecāku finanšu sloga mazināšanai piedāvā:
- palielināt attaisnoto izdevumu griestus gada ienākumu deklarācijā,
- piemērot sporta nodarbībām un pakalpojumiem samazinātu PVN likmi,
- vecāku maksājumā trenerim nodokļu daļu segt no valsts budžeta
- Iniciatīvu pārmaiņām gaida no Izglītības un zinātnes ministrijas, cer uz sporta sabiedrības aktīvāku ieinteresētību
Vispārīgas pieejas rezultātā normatīvie akti caurmērā formāli tiek ievēroti, bet iecerētā rezultāta sasniegšanai pietrūkst skaidri atrunātu nosacījumu un kontroles mehānismu, paskaidroja Valdovskis.
"Ja runājam par finansēšanas pamatnosacījumiem, tad Sporta likumā ir 13. pants ar nosaukumu "Finanšu līdzekļi sportam". Šī panta 3. daļa nosaka, ka no valsts budžeta pirmkārt ir finansējams bērnu un jauniešu sports. Vai praksē šis pants strādā? Vai ir atsevišķa kārtība, vai modelis, vai mehānisms, kādā veidā bērnu sportam tiek paredzēti līdzekļi budžetā un kādā veidā tiek kontrolēts finansējums bērnu sportam? Atbilde ir – nē. Tas ir apliecinājums, ka likuma norma ir deklaratīva un dabā faktiski netiek ievērota."
Tiešā veidā valsts bērnu sportu atbalsta, finansējot sporta pedagogu darba samaksu, un arī nepilnā apmērā.
Dotācijas pedagogiem noēd pusi Latvijas sporta budžeta.
Sporta pedagogu darba samaksa gan ir pakļauta visu pedagogu darba samaksas kārtībai, tāpēc par tiešu bērnu sporta veicināšanas mehānismu to var uzskatīt tikai daļēji. Turklāt sporta pedagogu darba specifika paredz darbu arī brīvdienās, kas netiek pilnvērtīgi atalgots.
Valdovskis akcentēja, ka lielāka loma bērnu sporta finansēšanā būtu jāparedz federācijām, piešķirot tām konkrēti šim mērķim paredzētus līdzekļus, kā arī piemērojot pietiekami stingrus mehānismus mērķa īstenošanas kontrolei. Šobrīd federācijas galvenokārt nodarbojas ar izlašu dalības nodrošināšanu un nacionālo čempionātu rīkošanu.
Latvijas Sporta federāciju padomes vadītājs Einars Fogelis iepriekš uzsvēra, ka federācijas uzdevums ir rūpēties par tālākajiem soļiem, bet ne par bērnu sākuma gaitām izvēlētajā sporta veidā.
"Vai federācijas uzdevums būtu sākt rūpēties par to, par ko šobrīd atbildību uzņemas ģimene? Baidos, ka nē, jo šāda prakse pasaulē šobrīd tā īsti nekur neeksistē," teica Fogelis.
Bērnu sportā pašlaik ir apjomīga ēnu ekonomikas daļa.
Par dažādām ēnu ekonomikas izpausmēm visas kampaņas garumā LTV Sporta redakcijai stāstīja sportojošo bērnu vecāki.
Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen" sadarbībā ar Latvijas Televīziju izstrādāja trīs priekšlikumus vecāku izmaksu sloga mazināšanai un nozares sakārtošanai.
Viens no tiem paredz attaisnoto izdevumu par ģimenes locekļiem sliekšņa celšanu gada līdz Igaunijas līmenim jeb 1200 eiro gadā pašlaik noteikto 600 eiro vietā.
Otrs priekšlikums ir aizgūts no Zviedrijas. To ieviešot, vecāki treneriem maksātu par pakalpojumu, bet nodokli par to maksātu valsts. Treneriem nebūtu jāatsakās no pašreizējām darba attiecībām ar sporta skolām, nebūtu arī jāpārreģistrē nodokļu maksātāja statuss – atliktu vien bankā atvērt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja kontu, kas būtu paredzēts legālai papildus ienākumu gūšanai un tiktu automatizēts VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
"Tā ir tā pati attaisnoto izdevumu atskaitīšanas kārtība, tikai vienkāršāka, saprotamāka, ātrāka," paskaidroja Taukačs. "Vecākiem nav jātērē nauda un jāgaida gada beigas, lai pēc tam deklarācijā varētu atskaitīt šos izdevumus. Viņi pakalpojuma sniedzējam uzreiz maksā par nodokļa tiesu mazāk. Tas nozīmē, ka vecākiem nauda uzreiz ir uz rokas."
Trešais priekšlikums ir sporta nodarbībām un pakalpojumiem piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kā tas ir daudzās citās Eiropas valstīs.
Eiropas Savienības PVN direktīva paredz atbrīvojumu no nodokļa bērnu un jauniešu sporta pakalpojumiem.
"Latvijā PVN likumā ir tikai viens izņēmums, kas attiecas uz valsts atzītām izglītības iestādēm, kas nodrošina interešu izglītību. Tas arī viss," uzsvēra Valdovskis. "Tātad Latvijā iespējas, kuras nodrošina Eiropas Savienības direktīva, ir ļoti šauri tulkotas. Faktiski par to nav domāts, neviens īsti nav iedziļinājies un pētījis, un vēlējies iedzīvināt to, ko Eiropas Savienības regulējuma ietvars atļauj."
Savukārt zvērināts advokāts Taukačs piebilda, ka
Finanšu ministrijai ir iespēja paskatīties plašāk, nekā līdz šim tā ir interpretējusi PVN izņēmumus.
Valdovskis uzskata, ka iniciatīvai būtu jānāk no Izglītības un zinātnes ministrijas, bet arī sporta sabiedrība varētu aktīvāk uzstāt un aicināt iespējas izskatīt, jo Eiropas Savienības regulējums ir spēkā jau ļoti ilgus gadus.
"Faktiski esam izsējuši vējā vairāk nekā 15 gadus, kuru laikā jau bija iespēja izmantot šīs tiesības, kuras dod direktīva ieviest atbalsta mehānismus PVN atlaižu veidā. To faktiski neesam izmantojuši," atzina Valdovskis.
Taukačs visus priekšlikumus uzskata par salīdzinoši viegli ieviešamiem. Tam tikai ir nepieciešama politiskā griba, kuras bērnu sporta valstiskā attīstīšanā līdz šim ir izteikti pietrūcis, un to netieši apliecina arī pandēmijas laikā bērnu sportam piemērotie ierobežojumi. Neatkarīgi no tā, ka bērnu sports kā prioritārs izcelts pat Sporta likumā.
