Līdz 15. novembrim jebkāda veida klātienes sporta nodarbības bija aizliegtas. Liela daļa jauno sportistu tādēļ devās uz nometnēm Lietuvā un Igaunijā, bet daļa uz ārzemēm pārcēlās pavisam. Aizceļoja pat 11–12 gadus veci bērni, kuru vecāki apzinājās, ka arī pēc 15. novembra nopietna sportošana bērniem līdz 12 gadu vecumam Latvijā nebūs iespējama.
Tā arī ir noticis. Pašreizējie valdības ierobežojumi paredz, ka jaunieši, kuri vecāki par 12 gadiem, drīkst treniņus iekštelpās aizvadīt tā sauktajā "zaļajā režīmā". Savukārt bērniem līdz 12 gadiem iespēju sportot iekštelpās praktiski neparedz, jo vakcinēties viņi nevar pat gribēdami. Kā izņēmums Ministru kabineta rīkojumā norādīts, ka iekštelpās kopā drīkst trenēties klases biedri, bet praksē sporta izglītības iestādes treniņus bērniem līdz 12 gadu vecumam lielākoties rīko ārā.
Tas rada absurdu situāciju, ka
vislielākā smaguma iznešanu sporta nozarē uzliek uz tās vājāko dalībnieku pleciem.
Izglītības un zinātnes ministrija plāno īstenot izmēģinājuma projektus iekštelpu sporta treniņu norisei hokejā, daiļslidošanā un šorttrekā ledus hallēs, kā arī sporta peldēšanā publiskas lietošanas peldbaseinos. Kā sadarbības partneri šādu pilotprojektu izstrādē minētas Peldēšanas un Hokeja federācijas, taču tās nedēļas sākumā pauda neizpratni par projekta virzību.
"Dīvaini ir ar pilotprojektiem, jo par to arī nav īsti daudz informācijas. Pēc ceturtdienas sanāksmes noskaidrojās, ka iespējams tie nenotiks ātrāk par gada beigām vai janvāra sākumu," pastāstīja Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs. "Absurdi, ja ar to nekas netiks darīts."
Neizpratni paudušas arī citas federācijas, kur nesaprot, kāpēc peldēšana un hokejs ir tik priviliģēti izdalīti ārpus pārējās sporta sabiedrības. No vienas puses, šiem sporta veidiem nepieciešama specifiskāka apjumta infrastruktūra – ledus halles un baseini. No otras puses, novembra beigās reti kurš sporta veids apgūstams ārā tā, lai nebūtu jāuztraucas par citām veselības problēmām – uz slidenām virsmām gūtiem savainojumiem vai, piemēram, plaušu karsoni.
No Latvijā bērnu sportam praktizētajiem ierobežojumiem vislielākās ieguvējas ir citas valstis, kas mīkstāku ierobežojumu dēļ Latvijas jaunos sportistus uzņem pie sevis.
Par populārāko galamērķi ir kļuvusi Igaunija, taču arī otra Baltijas kaimiņvalsts Lietuva ir naska Latvijas jauno sportistu uzņēmēja.
Bērniem līdz 16 gadu vecumam šobrīd nav nepieciešams COVID-19 sertifikāts, interešu izglītība klātienē var notikt grupās līdz 30 bērniem, bet, ja ir nepieciešamība pēc lielākām grupām, tad aktivitātēs var piedalīties tikai tie, kuri ir vakcinēti, pārslimojuši vai regulāri tiek testēti, informēja Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija. Lietuvā bērni aktivitātēs piedalās vienas grupas ietvaros, un šīs aktivitātes ir jāorganizē tā, lai bērni nenonāktu kontaktā ar dalībniekiem no citām grupām.
Latvijas un Lietuvas, arī Igaunijas saslimšanas ar Covid-19 rādītāji rudens mēnešos ir bijuši līdzīgi ar tendenci pēdējās nedēļās saslimšanai kristies, taču kaimiņvalstu pieeja bērnu sportam ir daudz maigāka. Lietuvā gada sākumā bērnu sports bija pamatīgi ierobežots, bet vēlreiz dienvidu kaimiņi to neuzdrošinās darīt.
