Valdovskis pēc izglītības ir jurists un projektā padziļināti pievērsās tieši juridisko aspektu izpētei un analīzei.
"Latvijā vecāku līdzmaksājumi sportā ir ļoti augsti, pārmērīgi augsti, tāpēc mūsu slēdziens ir viennozīmīgs – šie līdzmaksājumi ir augstāki nekā attīstītās Eiropas Savienības valstīs. Ir skaidrs, ka bērnu sports diemžēl ir arī viena no ēnu ekonomikas sastāvdaļām, par ko liecina tā saucamie "pelēkie maksājumi" jeb skaidras naudas maksājumi, kas ir ļoti plaši izplatīti," atzīst Valdovskis.
Lai arī var teikt, ka bērni Rīgā vairāk nodarbojas ar sporta veidiem, kurus dēvē par elitāriem, bet reģionos – ar mazāk dārgiem, kopējā tendence ir vienāda. Vecāku līdzmaksājumi ir visur – ja arī summas atšķiras, tomēr procentu izteiksmē tas neizmaina tendenci, cik daudz no saviem ienākumiem vecāki tērē bērnu sportošanai.
Projekta komanda meklēja priekšlikumus, kā proporcionāli samazināt vecāku izdevumus neatkarīgi no sporta veida, reģiona vai sporta skolas, kurā viņu bērni sporto.
Visu šo periodu projekta komanda darbojās kopā ar advokātu biroja "Sorainen" pārstāvjiem, kuri specializējas nodokļu jautājumos.
Pētot praksi gan Eiropas, gan citās pasaules valstīs un salīdzinot to ar Latvijā esošo regulējumu, ir izvirzīti vairāki priekšlikumi:
- Palielināt slieksni atskaitāmajiem izdevumiem, par kuriem vecāki var saņemt nodokļa atmaksu. Ja Latvijā tie ir 600 eiro, tad, piemēram, Igaunijā – 1200 eiro.
- Vecāki, veicot maksājumus sporta skolai par sporta nodarbībām, maksātu par nodokļu tiesu mazāku atlīdzību, bet šo nodokļa summu trenerim vai sporta skolai samaksātu valsts. Tādējādi vecākiem nebūtu jāgaida gada beigas, lai ienākumu deklarācijā varētu atskaitīt attaisnotos izdevumus. Šis priekšlikums ir aizgūts no Zviedrijas prakses.
- Samazināt PVN slogu. Šobrīd Latvijā Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir paredzēts, ka ar nodokli neapliek tikai pakalpojumus interešu izglītības jomā. Ir rosinājums pārskatīt PVN slogu un piemērot atlaides nodarbībām, kas saistītas ar bērnu sportu. Izpētot Eiropas valstu praksi, ir redzams, ka ļoti daudzās valstīs PVN likme šādiem pakalpojumiem ir 3–5%, taču Latvijā tā joprojām ir 21%.
- Pārskatīt likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 20. daļu, lai atvieglotu nodokļu maksājumu slogu jaunajiem sportistiem, kuri atrodas savu profesionālo gaitu sākumā. Noteikts, ka profesionāliem sportistiem ir jāveic obligātās sociālās iemaksas no 860 eiro mēnesī jeb divu minimālo mēnešalgu summas, bet realitātē ļoti daudzos sporta veidos sportistu ienākumi nesasniedz šo slieksni, līdz ar to viņi ir spiesti maksāt paaugstinātas obligātās iemaksas no faktiski nesaņemtiem ienākumiem.
Par tālākajiem soļiem priekšlikumu virzībā Juris Valdovskis teic: "Šie priekšlikumi ir nosūtīti Latvijas izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei. Mums ir paredzēta intervija ar viņu – skatīsimies, kāda būs ministres reakcija, ieinteresētība, un, iespējams, šie priekšlikumi iegūs reālas aprises tuvākajā laikā kā potenciālās izmaiņas mūsu normatīvajā regulējumā."
Raidījumos intervijās vecāki vairākkārt atzina, ka masveidā meklē iespējas trenēties, dzīvot, sportot ārpus Latvijas, un vairāki vecāki pat norādīja, ka saskata savu bērnu nākotni citas valsts sporta sistēmā.
Kā atzīst Juris Valdovskis, tas ir nopietns signāls, lai valdība pievērstos šiem jautājumiem un izvērtētu, kas bērnu sporta sistēmā Latvijā īsti nav kārtībā.
"Nav runa tikai par profesionālu sportistu audzināšanu un trenēšanu, bet par veselīgas tautas nākotni. Bērni ir mūsu nākotne, bet, ja mēs dzirdam to, ka vecāki saista sava bērna nākotni sportā ar citām valstīm, tad rodas jautājums, vai viņi kādreiz dos kādu ieguldījumu arī Latvijai, vai tomēr viņi paliks ārzemēs un savus rezultātus, tālāko potenciālu ieguldīs citas valsts sistēmā. Mēs ļoti ceram, ka šis projekts palīdzēs uzsākt dialogu starp valsts varu, sporta sabiedrību, vecākiem un treneriem."
Saruna ar Juri Valdovski
