ĪSUMĀ:

• Paštesti varētu pavērt iespēju trenēties telpās arī bērniem līdz 12 gadiem; jautājumu skatīs nākamajā valdības sēdē
• Stingrāki ierobežojumi nekā kaimiņvalstīs bērnu sportā Latvijā ieviesti pēc veselības ekspertu ieteikuma
• Augstu sasniegumu sportam paredzēto finansējumu Muižniece uzskata par ļoti lielu, vairāk naudas mudina paredzēt bērniem
• Ministre rosina bērnu un jauniešu sportā striktāk nošķirt profesionālo ievirzi no interešu izglītības 
• Muižniece uzrunās finanšu ministru par attaisnoto izdevumu summas palielināšanu gada ienākumu deklarācijā

Šobrīd IZM strādā, lai arī bērni līdz 12 gadu vecumam varētu atgriezties treniņos, pastāstīja Muižniece. Kamēr 12 gadu vecumu nesasniegušiem bērniem nav iespējams vakcinēties pret kovidu, ceļš uz grupu treniņiem telpās viņiem ir slēgts.

Muižniece cer, ka situāciju pozitīvi izmainīs paštestu ieviešana, kas ziemā bērniem līdz 12 gadu vecumam ļautu atgriezties treniņos telpās. Pašreizējos ierobežojumus, kas bērniem ir stingrāki nekā kaimiņvalstīs, Muižniece izskaidroja ar cilvēcisko faktoru un veselības nozares ekspertu bažām par kovida izplatību. Ierobežojumu noteikšanas principi lielā mērā tikuši mantoti jau kopš pandēmijas sākuma.

"Kaut kādā mērā vairums politiķu, arī ierēdniecības līmenī, droši vien ir izvēlējušies salīdzinoši vienkāršāko ceļu – pērt bērnus par pieaugušo neizdarību," teica Muižniece.

Lai nodrošinātu iespēju bērniem sportot un neapdraudētu sabiedrības veselību, Muižniece rosina atrast vidusceļu. Viņa uzsvēra, ka

lielākā loma ierobežojumu noteikšanā ir veselības nozarei un tās ekspertiem, kam kovida kontekstā rūp saslimstības līmenis un slimnīcu pārslodze.

Savukārt IZM pārziņā ir izglītības process, un Muižniece sagaida, ka pēc lokdauna beigām jānodrošina iespēja bērniem atgriezties interešu izglītības un profesionālās ievirzes nodarbēs. 

Ministre cer, ka pēc valdības sēdes nākamnedēļ otrdien būs zināms, kā ar paštestiem bērniem realizēt sporta nodarbības un interešu izglītību. Ministre piebilda, ka rezultātu apsolīt gan neņemas. 

Muižniece noliedza, ka IZM un Veselības ministrijai būtu nesaskaņas ierobežojumu noteikšanā.

"Tā nav rīvēšanās, tā ir vidusceļa meklēšana, mēs [IZM] no savas puses nevaram ignorēt lietas, par kurām mēs neesam eksperti,  kas mums saka, ka bērni ir lielākie vīrusa pārnēsātāji. Mēs norādām [ekspertiem] uz piemēriem citās valstīs, ka saslimstība to neparāda. Tad ir jautājums, kurā brīdī viens vai otrs piekāpjas."

Skolu vai treniņu Muižniece raksturoja kā kontrolētu vidi, kur ir vienkāršāk ievērot noteiktās epidemioloģiskās prasības,

turpretim brīvajā laikā katrs bērns rīkojas tā, kā uzskata par nepieciešamu, un ierobežojumus var ignorēt. 

Mazliet sāk mainīties ekspertu uzskats, ka bērni ir galvenie pandēmijas izplatītāji, jo viņu ceļi krustojas skolā un ārpusskolas nodarbībās, sacīja Muižniece. Ekspertiem ir bažas par vīrusa pārnesi mājās senioriem, kas arvien nav pietiekamā skaitā vakcinēti. 

Par svarīgu izmaiņu pandēmijas ierobežošanā Muižniece nosauca IZM panākto pieejas maiņu, vairs neparedzot kā pirmo risinājumu slēgt skolas. Nākamais solis būtu atvērt bērniem citas jomas, tostarp sportu un citas ārpusskolas nodarbības.

Muižniece sagaida, ka gada nogalē tiks apstiprinātas sporta politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam, kas ļaus IZM precīzāk likt uzsvarus bērnu sporta prioritārā statusa realizēšanā. Muižniece pamatnostādnes nosauca par vēlmju sarakstu, bet finanšu iespējas tā realizēšanā nosaka valsts budžeta iespējas. 

Līdzšinējās sporta politikas pamatnostādnēs ierakstītā apņemšanās par sporta pedagogu atalgojumu gan nav izpildīta. Muižniece tomēr uzskata, ka pamatnostādņu dokuments ir nepieciešams kā platforma izvēlētās politikas īstenošanai. 

Muižniece saskata daudz greizu lietu sporta sistēmā, īpaši augstu sasniegumu sportā, kam atvēlētās summas ministre nosauca par ļoti lielām.

Viņa piekrīt uzskatam, ka profesionālam sportistam ir sevi jāuztur, bet valsts finanses vairāk jāvirza bērniem un jauniešiem. Savukārt pašreizējo prēmiju sistēmu par augstiem sasniegumiem sportā ministre nosauca par atpirkšanos no sportistiem.

Bērnu sportā Muižnieci pārsteidz ēnu ekonomikas apmēri. No vienas puses, trūkst līdzekļu, lai ko izdarītu, bet vienlaicīgi būtiska sabiedrības daļa pieņem kā normālu sistēmu norēķinus, kas balstīti ēnu ekonomikā. Ministre uzsvēra, ka valstī nauda neuzrodas no nekurienes, tādēļ sportojošo bērnu vecākiem pašiem jāsāk vērsties pret nelegālu maksājumu sistēmu, lai panāktu uzlabojumus tāpat kā attieksmē pret kukuļiem ceļu policijā vai "pateicībām" medicīnā. 

Muižniece nepiekrīt uzstādījumam, ka pilnīgi visos līmeņos visiem bērniem sportā viss jānodrošina valstij.

Viņa aicina interešu izglītību striktāk nošķirt no profesionālās ievirzes jomas, tādēļ mudina celt augstāk latiņu sporta skolām. Ministres ieskatā, sākumposmā, kad bērni izmēģina dažādus sporta veidus, noteikti jābūt vecāku līdzmaksājumam un pat lielākam nekā pašlaik. Kad sāk parādīties rezultāti, tad arī jāpieaug valsts atbalstam. Muižniece uzsvēra, ka veselīgs dzīvesveids nav profesionālā ievirze sportā, kas mērķēta uz rezultātu. 

Par ļoti nozīmīgu Muižniece uzskata sporta federāciju lomu talantu atrašanā un attīstīšanā. Federāciju lomu varētu arī stiprināt ar finansēm, bet, kā tas notiktu, varētu spriest gada sākumā, paskaidroja ministre. 

Izvērtējot Latvijas Televīzijas kampaņā "Bērnu sporta uzrēķini" sagatavotos ieteikumus sportojošo vecāku finanšu sloga atvieglināšanai,

Muižniece solīja uzrunāt finanšu ministru Jāni Reiru ("Jaunā Vienotība") par iespēju gada ienākumu deklarācijā palielināt attaisnoto izdevumu summu.

Par IZM iekšienē apsveramu jautājumu ministre nosauca Zviedrijas modeļa ieviešanu Latvijā, kas paredzētu valstij segt nodokļus par summu, ko bērnu vecāki maksātu trenerim. Muižniece atzina, ka būtu jāvērtē, kā tas iegultos Latvijas nodokļu sistēmā, un savs vārds būtu sakāms finanšu ekspertiem. Ministre piebilda, ka ir svarīgi nestaigāt pa "šmugulēšanās taciņām".

Savukārt kritiski Muižniece vērtē rosinājumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pakalpojumiem sporta nozarē, jo vairākās jomās jau mazinātās likmes faktiski neatspoguļojas cenā, ko maksā gala lietotājs. Tādēļ mazāks PVN nenostrādās vecāku izdevumu samazināšanā. 

2022. gada sākumā IZM nāks klajā ar finansējuma pārvaldības modeli profesionālās ievirzes jaunatnes sportam.