Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi tiesību aktu grozījumus, lai jebkura Latvijā atzītā sporta federācija valsts budžeta naudu turpmāk saņemtu no Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) ar vienu līgumu. Iesaistītās puses vēl pirms sēdes pauda, ka reforma ir sasteigta un nav izrunāta ar sporta nozares pārvaldītājiem.
Pirmie aizmetņi augstu sasniegumu sporta finansēšanas modeļa maiņai radās jau pirms trim gadiem pēc IZM rosinājuma. Līdz šim sporta naudu pārvaldošajām organizācijām bija dots laiks, lai savā starpā vienotos par tīkamāko modeli, bet tas nenotika. Neredzot nekādus rezultātus, ministrija sāka aktīvāk uzstāt, ka no 2023.gada naudu dalīs viena organizācija un tā būs Einara Fogeļa vadītā LSFP.
Nacionālās sporta padomes sēdē ceturtdien ministrijai gan pārmeta, ka process notiek ačgārni – vispirms tiek pieņemts naudas sadales modelis, bet tikai pēc tam domāts par to, kā tas darbosies.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") pastāstīja, ka faktiski sporta nozarē notika šķelšanās, jo
divas lielākās organizācijas - LOK un LSFP - nespēja vienoties par valsts finanšu dalīšanas sistēmu, un tādēļ IZM sagatavoja savu piedāvājumu.
"Šis ir pirmais solis, lai mēs sāktu darbu pie šiem kritērijiem," teica Muižniece. "Es pilnīgi noteiktu negribētu, ka sporta nozarē tiek īstenots formāts līdzīgs kā "Rīdzenes" sarunās, kur vispirms visi kaut kur ar katru vienojas, un tad ministrija nāk ar jau iepriekš sarunātu lēmumu."
Visaktīvāk bažas par jaunā sporta finansēšanas modeļa sasteigtību pauda Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK),
kuras prezidents Žoržs Tikmers bija neizpratnē, kāpēc bez pienācīgām diskusijām jāveic izmaiņas, kas būtībā neietaupīs valsts naudu, bet tikai mainīs tās sadalītāju. Pēc Tikmera teiktā, tas varētu ietekmēt Latvijas sportistu sagatavošanos nākamajām vasaras un ziemas olimpiskajām spēlēm.
Savukārt LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks teica, ka mainot sistēmu, administratīvie izdevumi nesamazināsies un sportistiem vairāk naudas netiks. Lejnieks apšaubīja, vai LSFP kapacitāte un kompetence būs atbilstoša pilnvērtīgai jaunu pienākumu veikšanai. Pēc Lejnieka teiktā, LOK ir speciālisti ar attiecīgām zināšanām augstu sasniegumu sporta nozarē, tādēļ katram vajadzētu atbildēt par sadaļu, kur ir visatbilstošākā kompetence.
LOK prezidentam Tikmeram piekrita Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe, uzsverot, ka līdzīgs piemērs, kā šobrīd sporta nozarē, ir arī kultūrā. Zaļupei nešķiet, ka viena partnera variants ir sporta nozarei labākais risinājums, lai gan tas varētu būt pievilcīgs ministrijai.
Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs uzsvēra, ka
joprojām nav skaidrs, kā tieši pēc jaunajiem principiem tiks izvērtēts, kam sniegt finansējumu.
Sporta organizāciju pārstāvji arī izcēla, ka nepieciešams turpināt nodrošināt "Latvijas valsts mežu" ikgadējo mērķziedojumu sporta attīstībai.
Diskusijas par jauno sporta finansēšanas modeli turpināsies aizkulisēs, jo esošās valdības pilnvaru laikā Nacionālās sporta padomes sēžu vairs nebūs. LNSP aizvadīja pēdējo sēdi esošās valdības darbības laikā, bet tās dalībnieki vienojās, ka par sporta finansēšanas jauno modeli jāturpina diskutēt cita formāta sanāksmēs. Lēmums tagad paliek politiķu ziņā.
Nacionālā sporta padome ceturtdien arī nolēma piešķirt vairāk nekā 123 tūkstošus eiro Ukrainas basketbola izlasei,
lai tās spēlētāji varētu sagatavoties un piedalīties Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā. Tāpat naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolēma piešķirt Latvijas Tenisa savienībai un Latvijas Orientēšanās federācijai starptautisku sacensību organizēšanai Latvijā. Gala lēmumu par naudas piešķiršanu pieņems Ministru kabinets.
LNSP un tās priekšsēdētāju apstiprina valdība. Pēc LNSP nolikuma, padomes sastāvā ir aizsardzības, finanšu, iekšlietu, izglītības un zinātnes, labklājības un veselības ministri, izglītības un zinātnes ministra noteiktā par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona, LOK prezidents, LSFP prezidents, Pašvaldību savienības vadītājs, Sporta veterānu savienības un Tautas sporta asociācijas prezidenti, kā arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors un Augstskolu sporta savienības prezidents.
Nacionālās sporta padomes citu darbības mērķu vidū ir dalība valsts sporta politikas izstrādē un priekšlikumu sagatavošana valsts finansējuma sadalei sporta jomā.
