ĪSUMĀ:
- Ilgi gaidītais pētījums prioritāro sporta veidu noteikšanai – 10 lappušu čiks
- Latvijas Olimpiskā komiteja attiecības ar sportistiem risina publiski
- Latvijas Olimpisko vienību atver neolimpiešiem
- Valsts sporta politikas pamatnostādnes – juridiski nesaistošs apraksts
- Starptautisku sporta pasākumu finansēšanas kārtībā pārmaiņas neredz
- Daudzie ierobežojumi raisa bažas par bērnu un jaunatnes sporta nākotni
Jau trešo gadu norit darbs pie prioritāro sporta veidu noteikšanas. Pavasarī galdā tika likts pusgadu tapušais pētījums, kas tika gaidīts kā bākas iedegšana tumsā. Iznākums gan raisīja vilšanos sporta sabiedrībā, jo bija lasāms uz nieka 10 lappusēm un neatbilda iepriekš nospraustajiem mērķiem. Straujāki pavērsieni diskusijās par prioritātēm varētu būt gaidāmi pēc olimpiskajām spēlēm. Latvijas olimpiskās delegācijas veikums lielā mērā noteiks turpmāko diskusiju toņkārtu.
Latvijas Olimpiskās komitejas dīvainā attieksme pret vieglatlēti Ikaunieci
Olimpiskajās spēlēs 2016. gadā Rio Latvija palika bez godalgām. Arī Tokijā reālu medaļu pretendentu Latvijas delegācijā nebūs daudz, turklāt jūnijā par nestartēšanu paziņoja daudzcīņniece Laura Ikauniece. Situācija atsedza problēmas Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) attiecībās ar atlētiem. Ikaunieces paziņojums sekoja īsi pēc tam, kad LOK izplatīja preses relīzi, kurā uzdeva Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) vadītājai Līgai Cīrulei noskaidrot Ikaunieces gatavību startēt Tokijā. Parasta darba uzdevuma publiska izcelšana tā vietā, lai vienkārši aprunātos ar sportisti un publicētu viņas paziņojumu, raisīja lielu neizpratni un izgaismoja spriedzi olimpiskajā saimē īsi pirms Tokijas startiem.
Olimpiskā vienība atvērta arī olimpiešiem
Būtisks pavērsiens pirmajā pusgadā bijusi arī LOV atvēršana labākajiem neolimpisko disciplīnu pārstāvjiem. Lai arī rīcība ir uz attīstību vērsta, tomēr jāatzīmē, ka Latvijas likumi šādu iespēju neparedz un grozījumi Sporta likumā joprojām nav pieteikti. Nemierā ar šādu kārtību varētu būt LOV zemāko sastāvu sportisti, kuru atbalsta apmērs nav pietiekams.
Valsts solījumi sporta jomā bez juridiska svara
Februāra beigās pēc abu Latvijas basketbola izlašu neiekļūšanas Eiropas čempionātu finālturnīros sporta pedagogu atalgojuma tēmu aktualizēja ilggadējais basketbola skolas “Rīga” vadītājs Guntis Šēnhofs. Viņš Latvijas Televīzijai vaļsirdīgi atzina, ka bērnu un jauniešu basketbols pēdējos 30 gadus balstās uz negodīgu komercpraksi attiecībās ar sportistu vecākiem un šādā situācijā vainojams treneru zemais atalgojums. Zīmīgi, ka Valsts sporta politikas pamatnostādnēs iepriekšējiem septiņiem gadiem tika nostiprināts sporta skolu direktoriem izteikties apsolījums, ka, sākot ar 2016. gadu, valsts simtprocentīgi segs treneru darba samaksas minimālo likmi. Dabā tas nav piepildījies, turklāt Izglītības un zinātnes ministrija neslēpa, ka valsts galvenajam sporta plānošanas dokumentam nav nekāda juridiska svara.
Pasākumu finansēšanā dominē politiski lēmumi
Lēmums Rīgai vienai pašai rīkot pasaules čempionātu hokejā, tam atvēlot vairāk nekā 3 miljonus eiro no valsts budžeta, uzjundīja pamatīgas diskusijas. Sporta skolu direktori atklātā vēstulē aicināja tādu pašu summu piešķirt sporta treneriem. Viņi sadzirdēti netika, taču tēma par kritērijiem sporta pasākumu līdzfinansēšanai no valsts budžeta saņēma jaunu grūdienu. Lielu starptautisku pasākumu organizatori pauda neizpratni par finansēšanas kārtību, kurā vadošo lomu spēlē politiski lēmumi premjera vadītajā Nacionālajā sporta padomē. Turklāt lemšana par naudas sadali allaž atlikta uz pēdējo brīdi. To, ka naudas piešķiršanas kārtību vajadzētu mainīt vai vismaz pilnveidot, janvārī Latvijas Televīzijai uzsvēra gan LOK, gan Latvijas Sporta federāciju padome, taču nekādas izmaiņas vai to ieceres arī pusgadu vēlāk no valsts puses nav izskanējušas.
Bērnu sports zem ierobežojumu āmura
Lielākā problēma 2021. gada pirmajā pusē bija sporta ierobežotā pieejamība gan bērniem un jauniešiem, gan vienkārši aktīviem cilvēkiem. Valdības ierobežojumi sportam ir bijuši ļoti krasi, vislielāko iespaidu atstājot uz pašiem jaunākajiem sportot gribētājiem, kādu Latvijā ir vairāk nekā 80 tūkstoši. Atceltas sacensības, treniņi ziemas spelgonī un rudens lietos. Par spīti dažādiem protesta akcijām un jaunatnes treneru iesniegtiem priekšlikumiem Saeimā, ierobežojumu slogs stingrību sāka zaudēt tikai līdz ar vasaras iestāšanos, kad lielā daļā sporta veidu sacensību sezona tā arī paliks nenotikusi, bet audzēkņu rindas, it sevišķi privātajās sporta skolās, kļuvušas retākas.
Priviliģētā stāvoklī visu šo laiku ir bijuši nacionālo izlašu kandidāti un profesionāli sportisti, kuru treniņiem iekštelpas ne brīdi nav bijušas aizvērtas. Izglītības un zinātnes ministrijā paskaidroja, ka tāda situācija pieļauta tāpēc, ka augstu sasniegumu sportistu grupa ir skaitliski krietni mazāka nekā citas.
Sporta politikas īstenošanā vārdi un darbi saskaņu nerod
Sporta politikas pamatnostādņu projektā nākamajiem septiņiem gadiem kā mērķis ir izvirzīta ne tikai izcilu rezultātu sasniegšana, bet arī iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšana. Tā tas bija arī iepriekšējos septiņus gadus, taču praksē vārdi ar darbiem nav spējuši atrast kopīgu valodu.
Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir veicināt iedzīvotāju regulāru iesaisti fiziskās aktivitātēs, attīstīt talantus un radīt priekšnoteikumus izcilu rezultātu sasniegšanai sportā.
Lielākais sporta sistēmas izaicinājums otrajam pusgadam būs sacensību regulējuma izveide bērnu jauniešu, kā arī amatieru sportā. Tieši šīs divas sportistu grupas uztur sporta infrastruktūru un nodrošina visas sporta sistēmas asinsriti. Gan vieni, gan otri veselu gadu bija spiesti iztikt bez sacensībām. Līdzīgas situācijas atkārtošanās rudenī varētu ievērojami sakāpināt cilvēku emocijas un vēl vairāk samazināt tā jau sarukušo sportotāju skaitu. Tas būtu pretrunā ar pamatnostādnēs nodefinēto mērķi – veicināt iedzīvotāju regulāru iesaisti fiziskās aktivitātēs.
