Latvijas Televīzijas rīcībā nonākušais pētījuma gala rezultāts raisa visai lielu neizpratni un virkni jautājumu. Iepirkuma tehniskajā specifikācijā pētījuma veicējiem bija noteikti septiņi darba uzdevumi.
Viens no uzdevumiem bija izvērtēt jau esošo sporta finansēšanas modeli – par to pētījumā ir atrodamas tikai četras rindiņas,
kurās paskaidrots, ka pētījuma veicējiem izdevies gūt kopainu par pašreizējo modeli un apkopot valsts piešķirto finansējumu tādā griezumā, lai varētu salīdzināt ar jaunās izstrādājamās metodikas datu analīzi.
Tāpat darāmo darbu sarakstā bija ekspertīzes veikšana IZM līdz šim izstrādātajam un pērnajā rudenī plašu rezonansi guvušajam kritēriju kopumam, pēc kura bija sastādīts Latvijas sporta veidu rangs. Tajā zemas vietas ieņēma vairāki olimpisko cerību sporta veidi, tai skaitā riteņbraukšana, biatlons un ledusrenes disciplīnas, bet pirmajā desmitniekā bija rodamas sporta dejas un dambrete.
Pētījuma veicēji piedāvā kritērijus sadalīt trīs grozos
Katram no šiem groziem ir izveidoti savi kritēriji un piemērots procentuāls svars, taču nevienai no tabulām nav paskaidrojošās daļas. Līdz ar to
iemesli, kāpēc kritērijiem ir piemērota tieši tāda vērtība, paliek miglā tīti.
Tāpat pētījumā ir nodefinēti arī četri vēlamie ieejas kritēriji. Lai federācijas vispār varētu pretendēt uz valsts finansējumu, tām būtu jāatbilst vismaz diviem no četriem valsts noteiktajiem mērķiem.
Ieejas kritēriji valsts finansējuma saņemšanas pretendentiem
Viens no mērķiem ir olimpiskā medaļa, un zem tā parakstās visi olimpiskie sporta veidi. Otrs mērķis ir pavisam odiozs – sporta veidam jābūt atrodamam vai nu tautas sporta, vai augstu sasniegumu sporta IZM prioritāšu sarakstos. Lieki piebilst, ka šādu sarakstu nav, un kritēriju mērķis ir tādus noteikt. Tāpēc šāds ieejas kritērijs izskatās gaužām dīvaini, jo būtībā nozīmē, ka viens no ieejas kritērijiem, lai kļūtu par prioritāro sporta veidu, ir tas, vai sporta veids jau ir prioritārs.
Šāds punkts gan, visticamāk, iekļauts, lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arī tādi sporta veidi kā bobslejs un skeletons, kuri nevar uzrādīt pārējos divos ieejas kritērijos prasīto masveidību tautas sportā, kā arī bērnu un jauniešu sportā.
Starp pētījuma darba uzdevumiem bija arī sniegt priekšlikumus kritērija “Prestižs” ietekmei uz sporta finansēšanas modeli vai tikai daļu no kritērijiem. Par to pētījumā ir atrodami tikai divi teikumi, turklāt nekādi priekšlikumi nav sniegti.
Tāpat pētījuma veicēji rosina reizi gadā veikt socioloģisku aptauju, kurā noskaidrotu sabiedrības aktīvo interesi un līdzdalību sportā, kā arī sabiedrības pasīvo interesi. Norādīti arī divi aptaujā uzdodamie jautājumi – atzīmēt visas sporta aktivitātes, ar kurām nodarbojas, kā arī atzīmēt visus sporta veidus, kurus skatās vai par kuriem lasa.
Socioloģiskās aptaujas lietderība gan raisa lielas šaubas,
jo aktīvo iesaisti daudz objektīvāk var novērtēt, ievācot datus no federācijām, sacensību organizatoriem un sporta infrastruktūras apsaimniekotājiem, bet datus par pasīvo iesaisti – no pašiem masu medijiem.
Tāpat nevienā kritēriju grozā nav atrodams vairāku ietekmīgu sporta sabiedrības pārstāvju ierosinājums vērtēt arī privātā kapitāla iesaistes apmēru, kas vistiešākajā mērā parāda gan sabiedrības interesi par vienu vai otru sporta veidu, gan spēju eksistēt neatkarīgi no valsts finansējuma, gan arī prestižu vietējā mērogā.
Pētījuma veicēji – reklāmas aģentūra “Mindshare” – atteicās Latvijas Televīzijai sniegt jebkādus komentārus, aicinot ar visiem jautājumiem vērsties IZM. Grūti gan iztēloties, ar kādām telepātiskām spējām jābūt apveltītiem ministrijas ierēdņiem, lai viņi spētu ielīst citu cilvēku ādā un izskaidrot viņu domu gājienu.
Saskaņā ar līgumu
pētījuma kvalitātes izvērtēšanai IZM bija atvēlētas tikai piecas darbadienas.
Ministrijā apstiprināja, ka ar pētījuma veicējiem ir parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts un iesniegtais darbs atzīts par labu esam. Starp tehniskajā specifikācijā uzrādītajiem darba uzdevumiem ir arī jaunā finansēšanas modeļa izstrāde praksē, atbilstoši ministrijas lemtajam. No tā izriet, ka
jauno sporta finansēšanas modeli izstrādātu reklāmas aģentūra.
Pagaidām gan vēl nekādi lēmumi ministrijā nav bijuši.
