ĪSUMĀ:
- Bez lieliem ieguldījumiem MSĢ neatbilst augstākās meistarības sportistu sagatavošanai.
- Līdzšinējā saimniekošana ģimnāzijā raisījusi arī KNAB interesi.
- Olimpisko medaļnieku vidū Murjāņu absolventu netrūkst, kritēriju ģimnāzijas lietderības noteikšanai nav.
- Pagaidām neplāno ne ģimnāzijas likvidāciju, ne arī ļoti ievērojamu modernizēšanu.
Murjāņos mācās 375 audzēkņi, kuri slīpē prasmes handbolā, riteņbraukšanā, vieglatlētikā, volejbolā, kamaniņu sportā, airēšanā, kanoe un smaiļošanā. Skolas gada budžets pārsniedz 2 miljonus eiro, un šāda veida izglītības iestāde Latvijā ir tikai viena. Formāli Murjāņi nav sporta skolu sistēmas sastāvdaļa, taču skatīt to atrauti no pārējām talantu kalvēm nav iespējams.
Sporta skolas direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe atzīst, ka
MSĢ attīstīšanā par mūsdienu prasībām atbilstīgu sporta centru ir jāiegulda ļoti lieli līdzekļi.
"Ja valsts to nav gatava izdarīt, tad pašreiz skola neatbilst nekādiem standartiem," teica Zaļupe. "Neatbilst infrastruktūra, ir arī ļoti grūti piesaistīt labākos trenerus. Es konkrēti zinu, ka tur darbu var atrast tie, kam nav darba. Tātad tas pats par sevi neatbilst uzstādījumam, ka tai būtu jābūt elitārai izglītības iestādei."
Pirms trim gadiem svinīgi tika atklāta rekonstruētā sporta zāle. Lai arī objektā tika ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni eiro, pat ar to bija par maz, lai daudz apsmieto handbola laukumu padarītu elementārām prasībām atbilstošu.
Murjāņu kopējā infrastruktūra joprojām izskatās bēdīgi.
"Šādi Murjāņi ir Igaunijā – "Audentes" sporta skola –, šādi Murjāņi ir arī Lietuvā," kaimiņu praksi iezīmēja Zaļupe. "Abos esmu bijusi, skatījusies. Ar igauņiem vispār nevaram salīdzināt – tas tiešām ir mūsdienīgs sporta centrs ar atbilstošām sporta bāzēm, ar zinātnes piesaisti un tamlīdzīgi. Tad mēs esam nevis pagājušajā gadsimtā, bet akmens laikmetā. Ja valsts ir gatava ieguldīt milzu līdzekļus, izdarīt tā, lai tur [MSĢ] būtu labākās bāzes, labākie treneri, tad arī atlasīti labākie atlēti un iesaistīta zinātne – tad jā. Pašreizējā veidolā tas ir kā sociālais centrs."
Igaunijā "Audentes" sporta ģimnāzija darbojas divās pilsētās – Tallinā un Otepē, aizvadītajā mācību gadā piesaistot 221 jauno sportistu 26 sporta veidos, kuru vidū ir gan populārākās komandu sporta spēles, gan kartings, golfs un taizemiešu bokss, kā arī jaunpienācēji florbols, skvošs un deju sports.
Murjāņi pēdējos gados iekūlušies arī vairākos skandālos.
Skolas bijusī grāmatvede Sarmīte Jukšinska pat izpelnījās trīs gadu cietumsodu par naudas piesavināšanos. Savukārt skolas direktori Ingrīdu Amantovu aprīlī aizturēja KNAB un pagaidām viņa no pienākumu pildīšanas ir atstādināta. Viņas pienākumu izpildītājs Sergejs Čevers secina, ka godprātības trūkums Murjāņu attīstībā ir iecirtis robu.
"Man jau liekas, ka kāds te ir primitīvi zadzis. Te nav ko liekuļot," atzina Čevers.
Murjāņu Sporta ģimnāzijas atdeve Latvijas sporta panākumos īsti nekad nav izmērīta, jo nav izstrādāti kritēriji, kā to izmērīt.
No vienas puses, olimpisko medaļnieku – Murjāņu absolventu – Latvijā netrūkst. Starp tiem arī mūsu svaigākais olimpiskais čempions Oskars Melbārdis, kā arī brāļi Šici, Jānis Šmēdiņš. No otras puses, Murjāņi sportistiem ir kā starpposms – lielie panākumi tiek gūti krietni vēlāk. Vai bez šā starpposma šie panākumi izpaliktu, ir jautājums, uz kuru atbildēt nav iespējams.
"Daudziem liekas, ka Murjāņi bezmērķīgi iztērē valsts līdzekļus – vairāk nekā 2 miljonus [eiro]," teica Čevers. "Ja gribētu, to naudu varētu sadalīt visiem, un tad visiem kaut kas tiktu no tā Murjāņu lielā pīrāga. Vecā infrastruktūra apēd ļoti daudz saimniecības naudas – šobrīd nedaudz vairāk par 600 tūkstošiem eiro."
Sporta sabiedrībā dominē divi viedokļi. Viens, ka Murjāņu kā centralizēta sporta internāta koncepts ir novecojis. Tā vietā būtu jāveido mazie attīstības centri, tos iekārtojot vietās, kur attiecīgajiem sporta veidiem ir tradīcijas un infrastruktūra. Otrs viedoklis ir, ka Murjāņu koncepts ir labs, tikai būtu jāpārskata tur praktizēto sporta veidu loks.
Pat ģimnāzijas direktora vietas izpildītājs Sergejs Čevers ir spiests atzīt, ka viņa skola prestižu ir zaudējusi.
"Ir atsevišķas sporta skolas, kas nedod savus labākos audzēkņus uz Murjāņiem, lai viņi te varētu attīstīties," pastāstīja Čevers. "Es to pilnībā varu saprast. Tāpēc, ka viņi uzskata, ka var labāk satrenēt sportistus nekā Murjāņi. Ir atsevišķi sporta veidi, kur tiešām mēs nevaram pateikt, ka murjānieši ir vislabākie.
Par sporta nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pagaidām nekādas straujas kustības Murjāņu sakarā neplāno.
Nav lemts ne par skolas likvidāciju, ne arī par ļoti ievērojamu modernizēšanu, taču ir plānoti esošās infrastruktūras remontdarbi.
"Šobrīd ir izsludināts iepirkums stadiona rekonstrukcijai. Mēs stiprināsim šo infrastruktūru," plānus iezīmēja IZM Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule. "Vieglatlētikas bāze tiks pilnveidota, arī airēšanas, smaiļošanas un kanoe."
Tas nozīmē, ka lielas pārmaiņas tuvākajā laikā nav gaidāmas un Murjāņu Sporta ģimnāzija par savu lomu Latvijas sporta sistēmā vismaz pagaidām var būt droša. Nemainīgais statuss ļauj prognozēt to, ka arī diskusijas par skolas lietderību būs tikpat nemainīgas.
