ĪSUMĀ:
- Valsts finansējumu sportam 2021. gadā plānoja samazināt par 2,9 miljoniem eiro, situāciju mīkstinās IZM atrastie 1,5 miljoni eiro.
- Sporta organizācijām būs jālemj, vai samazināt sportistu skaitu Latvijas Olimpiskajā vienībā.
- Vislielākais budžeta samazinājums paredzēts augstu sasniegumu sportam.
- Vadošās sabiedriskās sporta organizācijas izvairās no situācijas komentēšanas.
- Vieglāk pārlaist 2021. gadu sporta organizācijām palīdzēs Covid-19 krīzes mazināšanai piešķirtie 5 miljoni eiro
- Budžeta samazinājums sportam 2022. gadā sasniegtu 25-30%.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs 27. oktobrī Saeimas sporta apakškomisijā ziņoja par 2,9 miljonu eiro samazinājumu, kas ietvertu ievērojamu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistu skaita samazinājumu, kā arī bez valsts finansējuma atstātus vairākus desmitus sporta veidu federāciju. Finansējuma sarukums skartu gan nacionāla, gan starptautiska mēroga sporta pasākumus.
Novembra vidū aina gan vairs nav tik dramatiska, jo
IZM savā budžetā atradusi iespēju ietaupīt 1,4 miljonus eiro, līdz ar to samazinājums sporta nozarei 2021. gadā aprobežosies ar 1,5 miljoniem eiro.
Severs paskaidroja, ka pēc budžeta precizējumu iesniegšanas jārunā ar sporta organizācijām, par turpmāku rīcību.
"Ja budžeta samazinājums LOV neskar, tad LOV sportistu skaits provizoriski paliek tāds pats kā 2020. gadā. Ja samazinājums [LOV] daļēji skars, joprojām zināms skaits [sportistu] būs jāmazina, bet ne tik dramatiski, kā brīdī, kad budžets samazinājās par 2,9 miljoniem eiro. Šis samazinājums tagad ir gandrīz uz pusi mazāks, līdz ar to ir iespējams godīgi teikt, ka tik dramatisks samazinājums nebūs," situāciju sporta finansēs iezīmēja Severs.
Potenciāls valsts budžeta samazināšanas apmērs sporta jomās 2021.gadā 
IZM jau ir definējusi, ka 2021. gadā būs jāsamazina finansējums vairākās sporta budžeta pozīcijās. Augstu sasniegumu sportu sagaida apcirpšana par 729 tūkstošiem eiro, komandu sporta spēļu atbalstam 2021. gadā novirzīs 230 tūkstošu eiro mazāk, savukārt sporta federācijām un sporta pasākumiem 2021. gadā jārēķinās ar teju pusmiljona eiro samazinājumu. Tāpat par nepilniem 55 tūkstošiem eiro samazināsies finansējums paralimpiskajam sportam.
Valsts finansējuma saņēmēju organizācijas augstu sasniegumu sportā 
Vislielākais samazinājums paredzēts augstu sasniegumu sportā, kur valsts finansējums aizplūst četros virzienos – Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), Latvijas Olimpiskajai vienībai, Latvijas Olimpiešu sociālajam fondam [LOSF] un četriem augstas klases sportistu sagatavošanas centriem Ventspilī, Liepājā, Valmierā un Limbažos.
"Te līdz ar to būs mums saruna ar Olimpisko komiteju, kas ir iesniegusi šo kopējo finanšu pieprasījumu, aptverot gan LOSF, gan LOV. Kā konkrēti LOV vadība – valde un, ja vajadzēs, arī izpildkomiteja – redz, kuras pozīcijas var mazināt," paskaidroja Severs.
LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks novembra vidū atteicās situāciju komentēt, jo darbs budžeta tapšanā joprojām notiek. Latvijas Televīzijai tā arī neizdevās sazināties ar LOV vadītāju Einaru Fogeli, tikmēr
IZM skatījumā finansējuma samazinājums varētu notikt uz olimpisko federāciju rēķina, jo vairāk nekā 50% olimpiskās izcilības programmas finansējuma pārcelti uz 2021. gadu.
Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš dramatisku finansējuma kritumu 2021. gadā nesaskata, jo situāciju izlīdzinot jūnijā valdības piešķirtie 5 miljoni eiro Covid-19 krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
"Parunājot ar sporta jumta organizācijām, viņi man saka, ka iepriekš bija 5 miljonu eiro piešķīrums jeb tā sauktā Covid nauda," teica Riekstiņš. "Šobrīd izskatās, ka aptuveni 70% no tiem 5 miljoniem pāriet uz nākamo [2021.] gadu. Ja mēs šādā veidā sasummējam, tad tā [sporta finansējuma] summa ir krietni lielāka pat nekā bijusi."
Ja 2021. gadu sporta nozarei vēl varētu izdoties pārlaist salīdzinoši mierīgi, tad 2022. un 2023. gadā paredzēts vēl straujāks valsts sporta budžeta sarukums.
To akcentēja gan Riekstiņš, gan Severs.
"Budžeta paskaidrojums tiek gatavots uz trim gadiem – arī uz 2022.un 2023. gadu. Tos rādītājus, kurus mēs tagad labosim, mēs labosim uz 2021. gadu. 2022. un 2023. gadam samazinājumi paliks nemainīgā apmērā, jo, ļoti vienkārši – 2022. gadā papildu finansējums starp lasījumiem nav piešķirts, līdz ar to situācija ir tāda pati un nav mainījusies," turpmākas budžeta perspektīvas iezīmēja Severs. "2022. gadā samazinājums pamata programmām joprojām ir 23–25%, paralimpiešiem pat 30%. Ļoti dramatisks procents. Tur mēs nekādus rādītājus nemainīsim, līdz ar to izmaiņām objektīvs pamats ir tikai attiecībā uz 2021. gada valsts sporta budžeta rādītājiem."
Sporta nozare ir jostu savilkšanas priekšā. Turpmākie trīs gadi solās būt sarežģīti ne tikai finansējuma ziņā, bet arī sporta norisēm. Kādas sacensības un kādā formātā pandēmijas apstākļos varēs notikt, lielā mērā var koriģēt valsts sporta budžeta izlietošanas plānus.
