Pamatīgs zemūdens aisbergs ir maksājumi skaidrā naudā par papildu treniņiem, formām un autobusu izbraukumos. Sporta skolu vadītāji atzīst, ka šādus būtībā nelegālus maksājumus reizumis ir vieglāk administrēt. Hokeja skolas “Prizma” vadītājs Ēriks Miļuns saskata, ka pārskaitījumu ieviešana izraisītu vecākiem papildu cenu kāpumu. 

Savukārt Liepājas pilsētas domes Sporta pārvaldes projektu vadītājs Artis Lagzdiņš paskaidroja, ka vecākiem nereti pat nav skaidrs, kas viņu bērniem ir nepieciešams, lai nākotnē pretendētu uz augstiem rezultātiem.

Bērnu sportam darbojoties pēc biznesa principiem, katrs grib kaut ko nopelnīt, bet jaunais sportists nebūt nav garantēti ieguvējs. 

Lai bērnam Latvijā nodrošinātu sportošanu, ikmēneša maksa bieži vien ir augstāka nekā ārzemēs. Uz pārējo Eiropas valstu fona īpaši izceļas Skandināvijas valstis, kur sporta nodarbības jauniešiem burtiski met pakaļ teju bez maksas. Visa reģiona politika ir tāda, ka skandināvu jaunieši līdz pusaudžu vecumam vienlaikus nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem.

Latvijā tik ļoti iecienītajā hokejā atšķirība ir milzīga – pat Dānijā, kur tas ne tuvu nav sporta veids numur viens, jauniešiem par nodarbībām uz ledus jāmaksā mazāk nekā trīs eiro stundā. Hokeja treneris Dānijā Toms Strauss paskaidroja, ka pašvaldības un valsts dotācijas samazina kluba izmaksas bērnu sportam līdz minimumam. 

Sportošanas izmaksas pārsvarā sedzot pašvaldībām, izpaužas konteksts maksājumiem skaidrā naudā.

Lai valstij un pašvaldībām būtu līdzekļi bērnu sporta atbalstīšanai, nepieciešami ieņēmumi,

bet mums, latviešiem, bieži vien patīk apiet noteikumus, lai nodokļos samaksātu pēc iespējas mazāk.

Ventspils sporta skolas “Spars” direktore Solvita Pleinica atzīst, ka sporta skolas uzturēšana pašvaldībai ir būtisks finanšu slogs. Viņasprāt, katrā pašvaldībā ir jāvērtē, vai tā var atļauties nodrošināt profesionālo ievirzi sportā, vai aprobežoties ar interešu izglītību, kas izmaksā ievērojami lētāk.

Eiropā un Skandināvijā ir atšķirības arī treneru darbā.

Ārzemēs jauniešiem līdz 9–10 gadu vecumam lielāko daļu sporta nodarbību bieži vien vada pašu vecāki.

Tās vairāk ir rotaļas ar integrētiem sporta elementiem pāris reižu nedēļā. Arī šādi vecāki ietaupa ļoti lielus naudas līdzekļus. Viņi paši maksā kluba biedru naudu, paši vada nodarbības un vāc ziedojumus sacensību laikā – tā ir pamatīga pilsoniskā pašiniciatīva, kas ilgtermiņā nes augļus. Latvijā vecāku iesaiste sporta klubu darbā ir gaužām niecīga, pārsvarā aprobežojoties ar ikmēneša dalības maksu.

Zvērināts advokāts Jānis Taukačs kopā ar biroja “Sorainen” komandu palīdzēja izstrādāt trīs galvenos priekšlikumus, kurus ieviešot, finanšu nasta sportojošo bērnu vecākiem Latvijā kļūtu mazāka. To vidū ir PVN likmes samazināšana sporta pakalpojumiem un attaisnoto izdevumu sliekšņa palielināšana, bet interesantākais piedāvājums ir aizgūt Zviedrijas modeli norēķinos par sporta pakalpojumiem. To ieviešot, treneri no bērnu vecākiem saņemtu summu par attiecīgo pakalpojumu, bet nodokļus par to segtu valsts. Protams, īstermiņā tas valstij prasītu papildu izdevumus, toties ilgtermiņā ieguvumi būtu daudz lielāki – tiktu legalizēta Latvijas sportā esošā ēnu ekonomika un sporta atbalstam ieguldītos līdzekļus valsts saņemtu atpakaļ nodokļu maksājumos.