Šis sporta veids, iespējams, būs redzams arī 2032. gada olimpisko spēļu programmā. Tas radies Meksikā pagājušā gadsimta 60. gadu beigās, un pēc nepilniem 50 gadiem pirmie padeltenisa korti uzbūvēti arī Latvijā!
Īsais kurss padeltenisa noteikumos. Pirms spēles vispirms izlozē, kurš uzsāks ar servi, kas atšķirībā no klasiskā tenisa ir no apakšas, nevis augšas. Nianse – raketei ar bumbiņu tās laikā obligāti jāsaskaras zem jostas vietas jeb gurniem. Uzreiz pēc serves skrien pie tīkla un cenšas bumbu nogādāt pretinieka laukumā, lai tā primāri pieskaras zemei. Ja bumbiņa trāpa pa stiklu vai resti, tad punkts pretiniekam, taču, pareizi iesitot bumbiņu pretinieku laukumā, stikls kļūst par spēles sastāvdaļu. Rezultātu skaita tieši tāpat kā tenisā.
Bet kas ir padeltenisa popularitātes pamatā? "Padelteniss uzrunā cilvēkus, kuriem visdrīzāk lielais teniss ir pārāk sarežģīts. Zviedrijā 60 gadus vecas dāmas stāv četratā un dauza bumbiņas. Tāpēc, ka viņas var, bet tenisa laukumā viņas visdrīzāk nevar," stāsta Aleksandrs Pāvulāns, kurš ir padeltenisa aizsācējs Latvijā.
Pirmie padeltenisa korti Latvijā uzcelti 2018. gadā Ganību dambī, līdzās pludmales volejbola laukumiem. Taču sporta veidu attīstību apstādināja Covid-19 izplatība. Kamēr citās valstīs padelteniss tika uzskatīts kā drošs sporta veids pandēmijas laikā, Latvijā to aizliedza.
"Mums ir, ar ko salīdzināt. Piemēram, Skandināvijā, man šķiet, arī Lietuvā un Igaunijā, neslēdza tādā apjomā kā mēs. Zviedrijā aizliedza komandu sporta veidus, bet atļāva padeltenisu," nesenos laikus atceras Pāvulāns.
Viņš zina stāstīt, ka tieši mūsu platuma grādos padelteniss strauji attīstās.
"Katrā [Zviedrijas] pilsētā pēkšņi 2–3 halles atvērās un Lietuvā arī. Kad mēs sākām strādāt 2018. gadā, Klaipēdā nebija neviena padeltenisa kluba, tikai viens telpu korts Viļņā, tas arī viss. Tagad man šķiet, ka Klaipēdā ir seši – pilsētā, kas ir sestā daļa no Rīgas izmēra. Viņiem ir seši klubi, mums ir trīs. Tā ka, ja nebūtu kovida… Bet mēs tur tiksim, tas ir tikai laika jautājums!"
Arī Latvijā pazīstamais tenisists, tagad arī padeltenisa treneris un "MH Padel" kluba direktors Miķelis Lībietis ir pozitīvi noskaņots: "Es domāju, tuvāko piecu gadu laikā Latvijā tiksim līdz simt laukumiem."
Pēc "Sporta studijas" rīcībā esošās informācijas šobrīd Latvijā ir 26 padeltenisa korti iekštelpās. Lielākais klubs ar astoņiem laukumiem atrodas Mārupē, un nepilnas minūtes brauciena attālumā top jauns – ar deviņiem kortiem. Otrs lielākais ar sešiem laukumiem atrodas Teikā, tikpat ir arī jaunākajā padeltenisa centrā Mežaparkā.
Tāpat 11 korti atrodas zem klajas debess – Liepājā četrus laukumus šogad atvēruši lietuvieši, ir arī vietas, kā, piemēram, Bukulti vai Vīkuļi, kur kortu uzbūvējuši vietējie iedzīvotāji. Jāpiemin, ka bijušais futbolists Zlatans Ibrahimovičs atvēris vairākus padeltenisa klubus Zviedrijā un Itālijā, tikmēr Novāks Džokovičs ir gana satraukts par klasiskā tenisa nākotni.
"Tagad mums ir padelteniss. Vai "Pa-Del", kā to dēvē štatos. Tas ļoti ātri izplatās, cilvēkiem ļoti patīk, sagādā prieku. Teniss joprojām ir rakešu sporta karalis vai karaliene. Bet klubu līmenī teniss ir briesmās!" spriež Džokovičs.
Padelteniss uzņem apgriezienus, taču līdz klasiskajam tenisam tam vēl tālu. Atšķirības starp balvu fondiem "French Open" un "Major" sērijas turnīrā padelā ir kosmiskas. Lai gan šis sports strauji attīstās arī profesionālā līmenī, Latvijas kontekstā to pagaidām var uzskatīt par tautas sportu.
"Es personīgi neuzskatu, ka tam šobrīd ir jābūt kā profesionālam sportam Latvijā. Manuprāt, tas ir veselības sports, kam vispār būtu jābūt pamatu pamatā – sports kā veselība. Profesionālu sportu tikai pēc tam, kad mums ir veselīga sabiedrība. Mums tas profesionālais sports, globāli runājot, ir jāaizmirst! Protams, fenomenāli, ka mums ir visi sportisti, basketbolisti, hokejisti, visu cieņu viņiem. Bet mums ir jāveicina veselīga sabiedrība. Manuprāt, tieši tas ir tas, ko padeltenisa sabiedrībai šobrīd var iedot. Varbūt pat vairāk nekā citi sporta veidi," pārliecināts ir "City Padel" vadītājs, treneris Pēteris Vinogradovs.
