Ļoti izteiktu līderu pašlaik zāles seguma laukumos nav, vīriešiem grūti spriest par Novāka Džokoviča iespējamo sportisko formu pēc meniska operācijas, pasaules reitinga līderis Janiks Sinners vēl tik pārliecinoši zāles laukumos nejūtas, kaut nupat ieguva pirmo titulu turnīrā Hallē. Iespējams, augstāk jāvērtē Karlosa Alkaraza izredzes. Sievietēm Igas Svjontekas pārsvars Vimbldonā varētu būt daudz mazāks, viņas spēles stils vairāk piemērots māla un arī cietā seguma laukumiem. Favorītēm jāpieskaita arī Naomi Osaka, Koko Gofa un vēl dažas citas tenisistes. Aļona Ostapenko var pārsteigt un uzvarēt jebkuru, bet tikpat labi arī negaidīti zaudēt.
Izloze ir notikusi, vienspēļu turnīru Ostapenko sāks ar spēli pret austrālieti Ajlu Tomljanoviču, kurai šajā turnīrā īpašais ielūgums. Aļona trīs reizes uzvarējusi savstarpējās spēlēs, bet vienu zaudējusi tieši Vimbldonā pirms trim gadiem. Prognozes ir un paliek prognozes un tās ne vienmēr piepildās, savukārt
Vimbldona ir un paliek pats prestižākais tenisa turnīrs pasaulē ar savu vēsturi, tradīcijām, neatkārtojamo šarmu un dažām īpatnībām.
Neparastā Vimbldonā ir gana daudz. No 2002. līdz 2019. gada turnīra vadības komiteja, izliekot spēlētājus, ņēma vērā ne tikai viņu aktuālo reitingu, bet arī tenisistu sniegumu pagātnē Vimbldonā un citos zāles laukumos. Kopš 2021.gada gan šī tradīcija atcelta un tagad 32 labākos spēlētājus izliek pēc reitinga gluži kā citos lielākajos turnīros. Turklāt Markēta Vondrušova pērn spēja iegūt titulu, kaut nebija izlikto spēlētāju sarakstā, un savos ziedu laikos to paveica arī Boriss Bekers (1985. gadā), bet ar īpašo ielūgumu jeb wild card vienīgo titulu mūsdienās ieguvis horvāts Gorans Ivanisevičs (2001.gadā).
Pirmais Vimbldonas turnīrs aizvadīts 1877. gadā un tas ir viens no senākajiem turnīriem pasaules sportā, kurā arvien vēl notiek sacensības. Pirmajā turnīrā piedalījās gan tikai vīrieši, kopskaitā 22, dalības maksa katram bija viena britu sterliņu mārciņa. Toreiz centrālajā laukumā bija vietas tikai aptuveni 200 skatītājiem. Pirmais turnīrs sievietēm Vimbldonā notika 1884. gadā, bet Pirmā pasaules kara (1915-1918) un Otrā pasaules kara laikā (1940-1945), tas nenotika. Arī 2020.gadā kovida pandēmijas dēļ Vimbldonā nespēlēja, toties turnīrs bija krietni apdrošināts un rīkotāji saņēma visai lielu naudu - 141 miljonu ASV dolāru. Daudz, taču turnīra sarīkošana katru gadu ienes Visanglijas tenisa klubam vēl vairāk, sasniedzot apmēram 250-300 miljonus dolāru.
Uzvarētājam vīriešu konkurencē jau kopš 1887.gada pasniedz apzeltītu sudraba kausu, kas ir 47 cm augsts un 19 cm diametrā. Kausu rotā dažādi simboli, ieskaitot zelta ananasu. Kauss gan ir kluba īpašums, bet čempionam paliek kausa kopija trīs ceturtdaļās oriģināla izmēra. Sieviešu turnīra čempionēm pasniedz sudraba šķīvi 48 cm diametrā, un tas dekorēts ar mitoloģiskām figūrām. Šķīvis tāpat paliek kluba īpašumā, čempionei tiek kopija, kas arī ir gana liela 34 cm diametrā.
Pirmo reizi oficiāli naudas balvas maksātas 1968. gadā, kad turnīrā ļāva piedalīties profesionāļiem, un kopējais balvu fonds togad bija 26 150 britu sterliņu mārciņas.
Uzvarētājs vīriešiem saņēma divus tūkstošus (pēc pašreizējās naudas vērtības tas būtu ap 45-50 tūkstošiem mārciņu), bet sievietēm sākumā balvas bija mazākas, pirmoreiz čempionei saņemot tikai 750 mārciņu. Gadu gaitā naudas balva tikai pieaugušas, un kopš 2007. gada tās ir vienādi lielas abiem dzimumiem.
Kopējais naudas balvu fonds šogad Vimbldonā pirmoreiz sasniedzis 50 miljonus mārciņus (apmēram 59 miljoni) eiro, kas ir pieaugums par 11,9%, salīdzinot ar pērno gadu. Krietns pieaugums arī čempioniem vienspēlēs līdz 2,7 miljoniem mārciņu (3,19 miljoni eiro), un pat par dalību pirmajā kārtā pienākas 60 000 mārciņu (72 000 eiro).
Turnīru joprojām patronē britu karaļnams - agrāk visiem tenisistiem, ienākot galvenajā arēnā, bija pat jāpaklanās pret karalisko ložu (sievietēm jākniksē). Tagad šī tradīcija nav tik stingri ievērota, tas jādara vienīgi tad, ja ložā atrodas pats karalis (agrāk – karaliene). Centrālajā arēnā jau kopš 2009. gada ir pārvelkams jumts, ko izmato lietus laikā vai pārmērīgā karstumā, un jumtu pilnībā var pārvilkt pāri arēnai 20 minūtēs. Kopš 2017. gada pārvelkamais jumts ir arī arēnai Nr. 1.
Par pašu laukumu segumu ir atsevišķs stāsts. Zāli stāda ar rokām un īpaši audzē, pamatā ir stiebrzāle daudzgadīgā airene.
Zāles augstumam jābūt ap 8 milimetriem no zemes, tāpēc to regulāri pļauj. Līnijas nav krāsotas vai uzlīmētas kā citur, tās ir iezīmētas ar birstošu krītu, lai nesabojātu zāles segumu. Vimbldonā spēlē tikai un vienīgi divas nedēļas gadā, arī kvalifikācijas turnīrs notiek citur. Zāle jākopj, jāmēslo, jāsargā no pārmērīgas saules un stipra lietus, arī no putniem. Te nu seko nākamais, vēl neparastāks stāsts.
Vimbldonas klubā ir savs vanags vārdā Rufuss, kas ir tāds pats ļoti atbildīgs darbinieks kā citi vadošajos posteņos. Vanaga pienākums ir aizbiedēt no tenisa kompleksa baložus, kas var krietni kaitēt zālāja kvalitātei. Īpaši daudz baložu mēdza apmesties pie lielajam arēnām tā augšējā daļā un pēc tam klusākā brīdī laisties uz laukuma. Rufuss ir lielisks sargs un baložu aizbaidītājs, un pirmo reizi šādu oficiālu amatu Visanglijas tenisa klubā ieviesa jau 1999. gadā, kad uzrauga pienākumus veica Rufusa priekštecis Hamišs.
Kopš 2008.gada amatā ir Rufuss, kas sāka patrulēt jau četru mēnešu vecumā. Saprotams, ka vanags ir speciāli apmācīts, viņam ir arī pierīkots GPS, tāpat piekārti mazi zvaniņi, lai varētu vieglāk uzraudzīt.
Viņa kopēji stāsta, ka putns tomēr nav suns, viņam ir lielāka brīvības izjūta, un tomēr neesot tāda kontakta, kā ar labi dresētu suni. Pirms gadiem 12 pat Rufusu vienreiz nozaga kopā ar viņa būri pavadoņa automašīnā, bet pēc trim dienām pats Rufuss atgriezās. Putns vienmēr tiek oficiāli akreditēts Vimbldonas turnīram, un viņa pienākums ir uzraudzīt gaisa telpu virs tenisa kompleksa 42 akru platībā.
Rufuss lieliski apzinās savus pienākumus, par to saņemot arī papildus atalgojumu graudā. Rufusam ir pat savs konts sociālajā medijā X un tāds pats arī "Facebook" platformā. Rufuss ir Herisa klijāns, kura sugas brāļi brīvā dabā galvenokārt ir izplatīti Dienvidu un Ziemeļamerikā. Papildus tiešajam darbam Rufuss dažkārt tiek uzaicināts arī uz citiem svarīgiem objektiem, lai to gaisa telpā ieviestu kārtību – Vestminsteras abatiju, slimnīcām un lidostām. Rufusam ir 16 gadu un viņam jau tagad tiek gatavots aizstājējs, kāds trīs gadus vecs vanags.
Reklāmas Vimbldonas kompleksā un pašos laukumos ir stingri ierobežotas, te drīkst reklamēties tikai paši lielākie un senākie atbalstītāji kā "Slazenger", ar kuru bumbiņām turnīrā spēlē kopš 1902. gada.
Vimbldonas arēnu noformējuma krāsas ir tumši zaļā un violetā, arī te nav nekādu izņēmumu, tāpat kā pašiem tenisistiem jāspēlē baltā tērpā.
Vīriešu vienspēļu turnīru vēl tagad oficiāli dēvē par kungu (Gentlemen's), sieviešu - par dāmu (Ladies).
Biļešu lielākā daļa gada sākumā tiek izplatīta publiskā pārdošanā. Pieteikumi jāiesniedz līdz iepriekšējā gada pēdējai dienai, un laimīgos pēc nejaušības principa izvēlas datorprogramma. Vidēji uz katru biļeti esot aptuveni četri pretendenti, turklāt spēkā ir senā tradīcija daļu biļešu pārdot kasēs pie tenisa kompleksa spēļu dienās. Izveidojas garas rindas, kurās tenisa cienītāji bieži vien stāv jau no iepriekšējā vakara. Teritorijas ziemeļu daļā ir uzstādīts milzīgs TV ekrāns skatītājiem, kam nav ieejas biļešu uz galvenajiem laukumiem, bet tikai iekļūšanai pašā kompleksā. Te (Aorangi Terrace) parasti pulcējas tūkstošiem skatītāju, kuri izvietojas zālītē, bauda pikniku un skatās tenisu lielajā ekrānā. Vimbldona ir ar īpašu auru, kas reiz tur pabijis, to neaizmirsīs. Ne tikai teniss, bet arī dzīvesveids un senās tradīcijas.
