Komandu vērtējumā Latvijas komanda ar 249,5 punktiem apsteidza Lietuvu, kas iekrāja 243 punktus, un ievērojami tuvojās Igaunijai, kuri bija 291,5 punkti.
Otrajā dienā mājinieki svinēja septiņas uzvaras, bet kopumā izcēlās ar desmit individuālajām uzvarām.
Diska mešanā uzvarēja Aleksandrs Volkovs, kurš disku raidīja tuvu personīgajam rekordam (59,45) - 58,57 metri, pārtraucot kaimiņu dominanci šajā disciplīnā.
Dubultuzvara trīssoļlēkšanā sievietēm. Rūta Kate Lasmane bija nepārspēta ar 13,69 metru tālu lēcienu, bet Ieva Turķe ar 13,46 metriem laboja savu personīgo rekordu.
Otrajā sacensību dienā tika laboti divi "Prezidenta balvu" rekordi - igauņu augstlēcēja Elizabete Pihela veica 1,90 metru augstumu, bet sacensību izskaņā, spēcīga lietus pavadīti, Lietuvas skrējēji 4x400 m jaukto stafeti veica ātrāk nekā pērn - trīs minūtēs un 23,65 sekundēs.
Kārtslēkšanā bez rezultāta diemžēl palika sacensību favorīts Valters Kreišs. Tomēr uz goda pjedestāla viņu pārliecinoši aizvietoja paša treneris Mareks Ārents, kurš veica 5,15 metrus.
Individuāli augstvērtīgākie rezultāti un līdz ar to arī mazie kausi, Lietuvas vieglatlētiem - Gediminam Truskauskam 200 metru sprintā par 20,68 sekundēm tika 1115 punkti un Grētai Karinauskaitei - 3000 metru kavēkļu skrējienā par finišu deviņās minūtēs un 41,35 sekundēs bija 1140 punkti.
Visticamāk šis ir pēdējais gads, kad Valsts prezidenta balvai vieglatlētikā ir Baltijas valstu čempionāta statuss.
2023.gadā par uzvarētājiem ar 279 punktiem kļuva Igaunijas vieglatlēti, otrajā vietā ar 269 punktiem finišējot Latvijai un trešajā ar 245 punktiem - Lietuvai.
Individuālos kausus par vērtīgāko rezultātu sasniegšanu izcīnīja Arnis Rumbenieks 10 000 metru soļošanā un Rūta Kate Lasmane trīssoļlēkšanā.
No pirmajām Valsts prezidenta balvas vieglatlētikā sacensībām 1995.gada 17.jūlijā Jāņa Daliņa stadionā Valmierā to patrons ir Valsts prezidents.
