Trīs finālisti tika izvēlēti no 10 sportistu saraksta, balstoties uz līdzjutēju, plašsaziņas līdzekļu, Eiropas Vieglatlētikas asociācijas dalībvalstu un komisijas balsojumu. Katras šīs grupas balsojums noteica 25% no kopējā rezultāta.
Finālā vīriešiem iekļuva kārtslēcējs Armands Duplantiss no Zviedrijas, Grieķijas tāllēcējs Miltiadis Tentoglu un divkārtējais šīs balvas ieguvējs, Norvēģijas vidējo distanču skrējējs Jākobs Ingebrigcens. Sieviešu finālistu sarakstā ir ukraiņu augstlēcēja Jaroslava Mahučina, britu 800 m skrējēja Kīlija Hodžkinsone, kā arī par iepriekšējo divu gadu Eiropas labāko vieglatlēti atzītā sprintere Femke Bola no Nīderlandes.
Uzvarētāji tiks paziņoti īpašā ceremonijā 26. oktobrī, kas norisināsies Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētā Skopjē. To tiešraidē varēs vērot arī EA YouTube kanālā.
Latiņas cēlājs, vidējo skriešanas distanču emulators un pasaules tāllēkšanas līderis
Norvēģija vīriešu konkurencē jau pieradusi gozēties šīs balvas starmešu gaismā, un ne velti. 2019. un 2021. gadā Eiropas gada vieglatlēta titulu ieguva sprinteris un barjerskrējēs Karstens Varholms, 2022. gadā pirmo reizi šis gods tika dalīts – starp Ingebrigcenu un Duplantisu, bet pagājušajā gadā Jākobs to ieguva otro reizi.
Šogad konkurence ir sīva, jo visi trīs ir savas disciplīnas meistari un leģendas. Piemēram, grieķis Tentoglu uzvarējis gan Eiropas čempionātā, gan pasaules čempionātā telpās, kā arī Parīzes olimpiskajās spēlēs, un ir pašreizējais planētas līderis ar rezultātu astoņi metri un 65 centimetri (uzstādīts EČ Romā).
Tāpat Ingebrigcens fenomenāli skrien vidējās distances – viņa kontā ir Eiropas zelts 1500 m un 5000 m distancēs, uzvara Parīzē 5000 metros un 1500 metros Dimanta līgas finālā, kā arī jauni rekordi dažādās (!) disciplīnās. Jūlija vidū norvēģis Dimanta līgas posmā Monako kļuva tikai par ceturto sportistu, kam 1500 metrus izdevies noskriet ātrāk par trim minūtēm un 27 sekundēm, Eiropas rekordu labojot par pussekundi (iepriekš trīs minūtes 27 sekundes un 14 simtdaļas, tagad – trīs minūtes 26 sekundes un 73 simtdaļas). Bet augusta beigās (Silēzija, Dimanta līga) Ingebrigcenam arī jauns pasaules rekords, šoreiz 3000 m distancē (septiņas minūtes 17 sekundes un 55 simtdaļas).
Arī Duplantiss kārstlēkšanā latiņu turpina celt gan fiziski, gan pārnestā nozīmē, jo 2024. gadā spējis trīs (!) reizes labot pašam piederošus pasaules rekordus – aprīlī Ķīnā (Dimanta līga) viņš pārvarēja sešu metru un 24 centimetru augstumu, Parīzē viņam sešu metru un 25 centimetru rezultāts, bet Silēzijā zviedram seši metri un 26 centimetri. Protams, iespaidīgs ir arī medaļu krāvums – olimpiskais un pasaules čempions telpās, (jau trešais) Eiropas zelts Romā, kā arī uzvara Dimanta līgas finālā Briselē.
Bola – trešo reizi pēc kārtas, vai varbūt tomēr Mahučina vai Hodžkinsone
Līdzīgi kā norvēģiem vīriešu konkurencē, sievietēm pie Eiropas gada vieglatēta balvas pieradusi Nīderlande, kura to ieguvusi jau kopš 2021. gada, kā arī 2014. un 2015. gadā, kad tas izdevās sprinterei un daudzcīņniecei Dafeni Šipersai. Pirms trim gadiem šajā godā tika celta vidējo un garo distanču skrējēja Sifana Hasana, bet tagad divus gadus pēc kārtas uzvarējusi sprintere un barjerskrējēja Femke Bola.
Arī šis viņai bijis ražīgs gads – martā labots 400 m rekords pasaules čempionātā telpās Glāzgovā, bet Romā krita Eiropas rekords 400 m barjerās un iegūts čempiones titules, kā arī izcīnītas visas kaluma medaļas Parīzes olimpiskajās spēlēs – zelts 4x400 m jauktajā stafetē, sudrabs 4x400 m stafetē, kā arī bronza 400 m skrējienā.
Viņai konkurenci sastāda olimpiskā, Eiropas un Dimanta līgas čempione Jaroslava Mahučika, kura paguvusi šogad arī labot sieviešu augstlēkšanas rekordu – divi metri un 10 centimetri uzstādīti jūlija sākumā Dimanta līgas posmā Parīzē. Kā arī Lielbritānijas skrējēja Kīlija Hodžkinsone, kura ir šī gada līdere 800 metros (viena minūte 54 sekundes un 61 simtdaļa), kā arī Eiropas un olimpiskā čempione.
