Pēdējos gados Dimanta līgas sezonas uzvarētāja noteikšanas sistēma ir ievērojami mainījusies, jo vēl pirms dažiem gadiem vieglatlēti par uzvaru cīnījās visu sezonu, krājot punktus par izcīnītajām vietām savās disciplīnās. Taču tagad punkti kalpo tikai par kvalificēšanos (vai nekvalificēšanos) sezonas finālam, kurā vienu sacensību laikā noskaidro uzvarētāju – Dimanta līgas trofejas un 30 tūkstošu ASV dolāru naudas balvas ieguvēju.
Bez latviešu vieglatlētiem
Vienīgā disciplīna 2024. gadā, kurā Latvija tika pārstāvēta Dimanta līgā, ir šķēpmešana – Gatis Čakšs un Anete Sietiņa startēja vienās, bet Līna Mūze-Sirmā – divās oficiālās ieskaites sacensībās. Atzīstamākais sniegums izdevās Sietiņai, kura jūlija vidū Monako, īsi pirms Parīzes olimpiskajām spēlēm, izcīnīja 3. vietu (59,58 metri).
Krietni labāk veicās mūsu baltiešu kaimiņiem – igaunis Rasmuss Megi 400 metru barjerskrējienā pārliecinoši kvalificējās startam Briselē, kur uzrādīja trešo labāko rezultātu (48,26). Viņš piekāpās katarietim Abderrahmanam Sambam (48,20) un uzvarētājam, olimpisko spēļu bronzas medaļniekam, brazīlietim Elisonam dos Santosam (47,93s). Augstvērtīgāks rezultāts bija pa spēkam diska metējam lietuvietim Mikolam Aleknam, kura 68,86 metrus tālo metienu pārspēja vienīgi austrālietis Metjū Denijs, ar 69,96 metriem labojot savas valsts rekordu.
Intriga šķēpmešanas sektorā un olimpisko čempionu dominance
Taču aizvadītajā nedēļas nogalē interesantākās sacīkstes noteikti bija šķēpmešanas sektorā – grenādietis Andersons Pīterss jau pirmajā mēģinājumā sasniedza 87,87 metrus. Tikmēr Tokijas olimpiskais čempions Nīradžs Čopra no Indijas trešajā metienā viņam pietuvojās maksimāli tuvu – 87,86 metri. Pīterss pēdējā mēģinājumā atkārtoja indieša rezultātu, bet Čopram jau otrajās lielajās sacensībās šogad bija jāsamierinās ar otro vietu. Parīzē Čopra ieguva sudrabu, piekāpjoties pakistānietim Aršadam Nadīmam.
Sieviešu konkurencē ar 66,13 metriem un savu sezonas labāko rezultātu Dimanta līgā uzvara japānietei Harukai Kitaguči.
Liela intriga solījās būt arī kārtslēkšanā vīriešiem, taču ne par uzvaru, bet gan to, vai zviedru superzvaigzne Armands Duplantis jau trešo reizi šosezon centīsies pārspēt sev piederošo pasaules rekordu (6,25 metri).
Šoreiz tas izpalika un Zviedrijas pārstāvis bija apmierināts ar pārvarētajiem 6,11 metriem. Jāpiebilst, ka Duplantis šogad uzvaru izcīnīja visos astoņos Dimanta līgas posmos, kuros startēja.
Bez īpašiem pārsteigumiem dažas sieviešu disciplīnas – augstlēkšanā ar pārvarētu 1,97 metru augstumu uzvarēja ukrainiete Jaroslava Mahučiha; 400 metru distancē savas konkurentes pārliecinoši apsteidza dominikāniete Merileidija Paulino; diska mešanā trofeju izcīnīja amerikāniete Valārija Olmena, bet kārtslēkšanā ar 4,88 metriem pārāka bija austrāliete Nina Kenedija. Visas šīs sportistes vasarā kļuva arī par olimpiskajām čempionēm.
Lēni skrējieni auksto laikapstākļu dēļ
Gan piektdien, gan sestdien vakars Briselē bija ļoti vēss – vien 13 grādi pēc Celsija, ko uzskata par vieglatlētikai nepiemērotiem laikapstākļiem. Tas kalpoja par iemeslu, kāpēc skriešanas disciplīnās nevarēja cerēt uz labiem rezultātiem, kas pierādījās arī celiņā.
100 metru distancē vīriešu konkurencē jamaikietim Akīmam Bleikam pietika ar 9,93 sekundēm, lai uzvarētu. Starp sievietēm labākā bija olimpiskā čempione Džuliena Alfrēda no Sentlūsijas, finišu sasniedzot 10,88 sekundēs, bet ātrāk par 11 sekundēm šoreiz bez viņas skrēja vēl tikai Lielbritānijas pārstāve Dina Ašera-Smita (10,92).
Tāpat 200 metru distancē botsvānietim Tebogo Letsilem Dimanta līgas finālā vien 19,80 sekundes ātrs skrējiens un otrā vieta pret 19,46 sekundēm, kas atnesa viņam olimpisko zeltu Parīzē. Uzvaru Briselē izcīnīja amerikānis Kenets Bednareks (19,67).
Reminiscing about yesterday 😍💭#DiamondLeague 💎 #BrusselsDL 🇧🇪 pic.twitter.com/h0hM49gvm9
— Wanda Diamond League (@Diamond_League) September 15, 2024
Sievietēm 200 metros trofeju un naudas balvu izcīnīja amerikāniete Britānija Brauna, sasniedzot identisku rezultātu kā Parīzē – 22,20 sekundes, tikai atšķirība tā, ka olimpiskajās spēlēs tas deva bronzas medaļu. Tāpat savdabīga aina bija 400 metros sievietēm, kur vienā no sezonas lēnākajiem finālskrējieniem pirmā mērķa līniju šķērsoja jau pieminētā dominikāniete Paulino (49,45), turpretī ārpus ieskaites sacensību uzvarētāja Sidneja Levrone-Maklaflina no ASV noskrēja vairāk nekā trīs sekundes desmitdaļas ātrāk (49,11s).
400 metros vīriem tikai uzvarētājam izdevās finišēt ātrāk par 44,5 sekundēm, ar ko Parīzē pat pusfināla skrējienā nebūtu pieticis, lai turpinātu cīņu par medaļām. Ar 44,49 sekundēm uzvarēja brits Čārlzs Dobsons.
Taču vēsais laiks bija sabiedrotais garāku distanču skrējējiem – 5000 metros pirmās trīs vietas aizņēma Etiopijas sportisti, un finiša taisnē tika noskaidrots uzvarētājs, Berihu Aregavi apsteidzot savu tautieti Hagosu Gebrivetu.
Šo distanci seši sportisti skrēja ātrāk nekā 13 minūtēs, kamēr norvēģim Jākobam Ingebritsenam Parīzē, lai kārtu kaklā zelta medaļu, pietika ar 13 minūtēm un 13,66 sekundēm. Olimpiskajam panākumam Ingebritsens pievienoja arī uzvaru Dimanta līgas 1500 metru fināla skrējienā.
