Čakšs uzvarēja ar rezultātu 84,56 metri, bet otrais finišēja Grīva ar 81,85 metriem, svinot dubultuzvaru šajā disciplīnā.
Čakšs jau pirmajā mēģinājumā laboja personisko rekordu, kas bija sasniegts 2018.gadā (83,89 metri), raidot "pīķi" 84,09 metru tālumā, bet nākamajā metienā šķēps lidoja vēl tālāk - 84,56 metri -, visu laiku labāko Latvijas šķēpmetēju sarakstā apsteidzot Voldemāru Lūsi (84,19 metri) un pakāpjoties uz sesto vietu.
Arī pārējie četri metieni Čakšam bija tālāki par 80 metriem un trīs no tiem - arī par 81 metru. Otrais finišēja Grīva, kurš personisko rekordu sasniedza piektajā mēģinājumā, šķēpu raidot 81,85 metru tālumā. Ventspilnieks kļuva par 16.Latvijas šķēpmetēju, kam pakļāvusies 80 metru robeža, un visu laiku labāko šķēpmetēju sarakstā Latvijā viņš pakāpās uz 11.vietu.
Dubultuzvara šķēpa mešanā tika arī sievietēm. Jau septītajās sacensībās pēc kārtas šosezon uzvarēja Mūze, kura jau sestajās no tām šķēpu raidīja pāri 60 metriem. Šoreiz uzvaru atnesa 60,33 metri, kas tika sasniegti trešajā mēģinājumā.
Otrā ar pēdējā metienā sasniegto 58,91 metru bija Palameika, bet trešā - ārpus kārtas startējusī Anete Kociņa, kura no īsā ieskrējiena jau pirmajā mēģinājumā šķēpu raidīja 58,42 metru tālumā.
100 metru distancē dāmām spraiga cīņa starp Sindiju Bukšu un igaunieti Kseniju Baltu, kura ikdienā trenējas kopā ar Lauru Ikaunieci. Finiša spurtā pārāka bija Balta ar rezultātu 11,68 sekundes, Bukša mērķa līniju šķērsoja otrā (11,76).
Vīriešiem kārtslēkšanas sektorā intriga izpalika. Latvijas labākais kārtslēcējs Mareks Ārents arī Baltijā ir pārliecinoši labākais – uzvarai pietika ar 5,25 metriem.
Dāmu trīssolī favorītes statusu apliecināja tikko par Latvijas čempioni kronētā Rūta Kate Lasmane – pārliecinoša uzvara ar 13,75 metrus tālu lēcienu. Tuvākā sekotāja apsteigta par pus metru.
Dāmām 800 metru distancē pārliecinoša favorīte bija Līga Velvere. Ja pirmajā aplī viņai līdzi turēja jaunā Patrīcija Cīrule, tad otrajā aplī Velvere atrāvās ļoti tālu. Viņai uzvara ar teju piecu sekunžu pārsvaru un rezultātu 2 minūtes un 2,69 sekundes.
Prezidenta balvas ietvaros sacenšas triju Baltijas valstu komandas. Saspringtās situācijas dēļ Covid-19 pandēmijas ietvaros šoreiz nepiedalās Baltkrievijas un citu valstu sportisti.
Prezidenta balva vieglatlētikā šogad notiek no 14. līdz 15.augustam Ogrē, Ogres novada Sporta centra stadionā. Divas dienas Baltijas valstu spēcīgākie vieglatlēti cīnās gan individuālajās disciplīnās, gan par spēcīgākās vieglatlētikas komandas titulu.
Pēc sacensību pirmās dienas valstu kopvērtējumā līderpozīcijas dala pa 114 punktiem guvušie Latvijas un Igaunijas vieglatlēti, bet Lietuva ir trešā ar 100 punktiem.
Valsts prezidenta balvu vieglatlētikā ir iespēja vērot televīzijas kanālā "Sportacentrs.com TV".
Sacensības šogad tiek aizvadītas jau 26.reizi. Par Valsts prezidenta balvas vieglatlētikā mājvietu uzskatāms Jāņa Daliņa stadions Valmierā, bet šogad vēl, ņemot vērā stadiona rekonstrukciju, sacensības norisinās Ogrē. Plānots, ka nākamgad sacensības atgriezīsies sev ierastajā mājvietā - atjaunotajā Jāņa Daliņa vieglatlētikas stadionā.
Galvenos apbalvojumus atlēti un komandas saņem īpašā pieņemšanā pie Valsts prezidenta Rīgas pilī.
