Tā tas rats veļas, un Latvijas Televīzijas "Sporta studija", pētot situāciju Latvijas komandu sporta veidu augstākajās līgās, pārliecinājās, ka tikai trīs Latvijas vīriešu klubu dalība Baltijas līgā ir likumsakarīga.
ĪSUMĀ:
- Baltijas līgā spēlēs trīs Latvijas klubi, atbilstošu spēlētāju ceturtās komandas sastāvam nepietiek.
- Murjāņu Sporta ģimnāzija zaudējusi treneri un labākajā gadījumā spēlēs Nacionālajā līgā.
- Klubos par finanšu situācijā labāko risinājumu uzskata studentu piesaistīšanu.
- Latvijas volejbolistu prioritāte – atrast darbu kādā ārzemju klubā.
Klubi un Latvijas Volejbola federācija (LVF) trīs vīriešu komandu – "RTU/Robežsardze/Jūrmala", "Jēkabpils lūši" un "Ezerzeme/Daugavpils Universitāte" – gatavību spēlēt augstākajā līmenī Baltijas līgā sauc par loģisku scenāriju.
Valsts čempioni "Jēkabpils lūši" pat apsvēra domu nespēlēt Baltijas līgā, kas ir pamatīgs trauksmes zvans Latvijas volejbolam. "Lūšu" menedžeris Māris Trušelis atzina, ka vienubrīd bija doma spēlēt ar jauniešiem tikai Nacionālajā līgā.
Par trim komandām Baltijas līgā nav jālepojas, atzina Latvijas volejbolists Ingars Ivanovs. Viņš uzsvēra, ka nezina Latvijas klubos nevienu volejbolistu, kas būtu klasisks sporta profesionālis.
Volejbolisti par spēlēšanu klubos mēnesī saņem simtos eiro mērāmas atlīdzības vai kompensācijas, bet paralēli arī strādā citu darbu vai studē.
Pērn Baltijas līgā bija četras Latvijas komandas – no iepriekš uzņemtā kursa nogājusi Murjāņu Sporta ģimnāzija (MSĢ), kas pērn spēlēja Jelgavas "Biolar" kreklos. MSĢ treneri Lauri Iecelnieku savaņgojuši igauņi ar ilgtermiņa piecu gadu līgumu, turklāt viņš būs asistents arī kaimiņu pieaugušo valstsvienībā, un no tādiem piedāvājumiem neatsakās. Tikmēr Murjāņos meklē jaunu treneri un, iespējams, šosezon nespēlēs nekur.
MSĢ direktors Sergejs Čevers pastāstīja, ka komanda varētu spēlēt Nacionālajā līgā, tomēr pagaidām ir tikai sāktas kalkulācijas, cik tas varētu maksāt. Vieni paši MSĢ to noteikti nepavilktu un jau ir izteikuši priekšlikumu savam Saulkrastu novadam.
"Mēs viennozīmīgi nestāsimies ceļā tiem puišiem, kas ir pieaugušo izlases kandidātos," teica Čevers. "Sākot ar Kasparu Kronbergu, kurš ir pamata libero Latvijas izlasē, un vēl pāris puiši. Šajā gadījumā mēs maksimāli izskatīsim iespēju un dosim viņiem iespēju spēlēt Baltijas līgā jau profesionālu komandu sastāvos."
LVF ģenerālsekretārs Arnis Tunte saskata, ka
igauņi zaudē savus labākos speciālistus, kas izvēlas darbu citviet Eiropā, tādēļ kaimiņi sāk meklēt trenerus Latvijā.
Iecelnieka pārcelšanos uz Igauniju Tunte nosauca par lielu zaudējumu, bet cer, ka ar labu piedāvājumu vēl līdz piecu gadu līguma beigām spēs speciālistu atvilināt atpakaļ Latvijā.
Savukārt "RTU/Robežsardze/Jūrmala" menedžere Rūta Voitkāne pastāstīja, ka sastāvā jaunie puiši var mācīties no tiem pāris veterāniem, kas paliek sastāvā un ir komandas balsts.
"Mijiedarbība ir diezgan apsveicama, kā viņi savā starpā sastrādājas un atrod kopīgu valodu," teica Voitkāne. "Mēs nevaram arī piesaistīt arī Nacionālās līgas komandas kāpties augstāk [uz Baltijas līgu]. Tas, kurš spēlē jau desmit gadus vienā un tajā pašā komandā, ir tik ļoti apradis ar pilnīgi visu, ka viņu ir grūti pārsteigt."
Par parocīgu risinājumu klubos uzskata studentu piesaistīšanu.
LVF ģenerālsekretārs Tunte pastāstīja, ka laikā, kad bija cieši saistīts ar "RTU/Robežsardzi", spēlētāju alga bija 500–1000 eiro amplitūdā, kas ir atbilstoša samaksa, lai spēlētājs varētu studēt un spēlēt.
Nauda studentiem nav nozīmīgākais faktors, tāpēc klubi cīņā par jauno spēlētāju piesaisti sola citus labumus, kas nav mazsvarīgi.
"Piemēram, Jūrmalai volejbolā ir vieglāk piesaistīt studentus, jo Jūrmala ir tuvu Rīgai un tur ir augstskola," teica "Lūšu" menedžeris Trušelis. "Daugavpilij vispār elementāri, viņiem pat ir sadarbība ar augstskolu. Mums šis ir lielākais mīnuss, kāpēc ir grūtāk. Mums ir jādod citi labumi, lai spēlētājs nāktu uz Jēkabpili. Ir jāatvēl papildu finansējums augstskolas [mācību] finansēšanai, ceļa naudai vai degvielai."
Trušelis uzsvēra, ka tieši studenti spēlēšanai labākajos gados ir visspēcīgākie, visazartiskākie un Latvijas volejbola klubiem lētākie. Pašlaik Latvijā tiešām nav atbilstošu spēlētāju, lai nokomplektētu ceturto komandu dalībai Baltijas līgā, un jēkabpiliešiem bija grūti savākt pašreizējo sastāva četrpadsmitnieku, piebilda "Lūšu" menedžeris.
Došanās spēlēt ārzemēs Latvijas volejbolistiem ir populārākā izvēle –
pirms pāris gadiem leģionārus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, bet šobrīd ārzemēs spēlē jau gandrīz 20 volejbolistu jeb pusotra komanda.
Volejbols gan nav futbols – pārejas maksas par spēlētājiem klubi nesaņem. Ja volejbolists ārzemēs sevi labi pierāda, Latvijas klubs iegūst vien labu vārdu Eiropā un pašu mājās.
Trušelis atzina, ka Jēkabpils klubs ar Eiropas klubos nonākušajiem spēlētājiem ir iemantojis labu reputāciju, kas palīdz pašreizējā sastāva komplektēšanā.
Latvijas spēlētāju vēlmi spēlēt citviet Eiropā apliecināja arī LVF ģenerālsekretārs Tunte.
"Viņi [spēlētāji] nelabprāt paraksta līgumu ar [Latvijas] klubu, kas ir ilgāks par vienu gadu. Līdz ar to klubs nevar īsti pieprasīt transfēru [pārejas maksu]," paskaidroja Tunte. "Domāju, ka tas arī traucētu kādiem klubiem, kas ir [piemēram] Francijas Pro B līgā, viņi droši vien divreiz padomātu, ja viņiem vēl būtu jāmaksā starptautiskajai federācijai, Latvijas federācijai, ja vēl būtu jāmaksā klubam. Tad tā summa būtu volejbolam tik liela, ka viņi vēl pakasītu galvu un padomātu, vai tiešām viņš [spēlētājs] ir tik labs."
Labā ziņa – volejbola klubi, gaidot ziemu, jūtas pietiekami stabili.
Pašvaldības sporta zāļu maksu neceļ, turklāt ir uzlabota energoefektivitāte, tādēļ rēķini par elektrību nepieaug. Lietuvas klubu nespēlēšana Baltijas līgā ļaus arī tik daudz neiztērēt degvielā izbraukumos, jo jādodas būs vienīgi uz Igauniju.
