Igaunijā mīl volejbolu un sportu vispār, turklāt ziemeļu kaimiņu rocība daudzus gadus viņiem ļāva uz latviešiem skatīties no augšas. Lēnām igauņi pārvilina arī Latvijas speciālistus, kas strādātu ar viņu sportistiem.
Tartu Universitātes basketbola komandas galvenais treneris Nikolajs Mazurs labi zina, kas notiek Tartu volejbolā, jo abas komandas bieži satiekas un viena otru pazīst. Tartu basketbola komandu Mazurs ir padarījis par TOP4 vienību Latvijas–Igaunijas līgā, kā arī Igauniju par savām mājām kopš septembra sauc volejbola treneris Lauris Iecelnieks.
Ne viss gan arī Igaunijā ir tik spoži, kā izskatās, no Latvijas lūkojoties. Iecelnieks ikdienā darbojas Murjāņu Sporta ģimnāzijai (MSĢ) ekvivalentā iestādē Tallinā, "Audentes" skolā. Viņam ir ilgtermiņa līgums un trenera asistenta loma arī Igaunijas valstsvienībā, kas sniedz izaugsmes iespējas karjeras turpinājumā. Baltijas līgas finālistei "RTU/Robežsardzei/Jūrmalai" astoņi spēlētāji ir mācījušies Murjāņos, turpretim igauņu komandās dominē "Audentes" absolventi.
"Audentes" sporta ģimnāzijas trenerim volejbolā Iecelniekam Latvijā šķita, ka igauņiem viss iet no rokas, bet arī kaimiņiem problēmu volejbolā netrūkst.
Ir spilgtas reklāmas un spēcīgas komandas, bet nav viss tik rožaini. Ja agrāk Tallinā bija pat trīs ļoti spēcīgas komandas, tagad ir viena, un tā pat netika Baltijas līgas finālčetriniekā. Tikmēr latviešu komandas ir jaunas ar pašmāju spēlētājiem un varēs igauņus apsteigt, ja kaimiņi neko nemainīs un arvien paļausies uz veterāniem un ārzemniekiem. Iecelnieka vērtējumā – igauņi varētu tikt apsteigti pēc gadiem četriem, ja viss turpināsies pašreizējā gultnē.
"Visu jau parādīs pēc tam veču izlase. Baigi interesanti," teica Iecelnieks. "Pēc kādiem četriem pieciem gadiem, kas būs? Manas prognozes, ja viss šādi turpināsies, tad mēs būsim labāki."
"RTU/Robežsardze/Jūrmala" kapteinis Gatis Slavēns atceras, ka Murjāņu laikā bija jābrauc uz Igauniju spēlēt pret "Audentes", un visiem žoklis atkāries, redzot, cik kaimiņiem viss ir atjaunots un cik perfektas istabas. Tikmēr MSĢ audzēkņiem mājās bija jāizvairās no stabiem, skrienot sporta hallē.
"Ir uz ko tiekties. Es nezinu, kā viņi to dabū gatavu, neesmu iedziļinājies, bet neredzu iemeslu, kāpēc mēs to nevarētu izdarīt, ja mums pavisam te blakus ir lielisks piemērs," iespēju sekot igauņu paraugam uzsvēra Slavēns.
Iecelnieks uzteica igauņu infrastruktūru, jo ne tikai Tartu, bet pat pirmajā līgā latvieša ausij nekad nedzirdētos miestos ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju sporta kompleksi ir ne sliktāki. Arī Mazurs atzinīgi novērtēja sporta pieejamību Tartu, kur ir gan vairāki sporta kompleksi, gan distanču slēpošanas trase, tenisa korti un daudz kas cits.
"RTU/Robežsardze/Jūrmala" pirmo reizi spēlēja Baltijas finālā – tas bija pirmais un arī pēdējais finālčetrinieks kapteinim Slavēnam,
kurš 31 gada vecumā Latvijas volejbola klubos jau ir veterāns un nākamsezon vairs nespēlēs. Iespējams, ka viņa faktors finālā lika "RTU/Robežsardze/Jūrmala" aizvadīt sezonā spožāko spēli. Ilgā piecu setu trillera noslēgumā pārāki tomēr bija Tartu "Bigbank" volejbolisti. Pēdējo reizi Latvijas komanda Baltijas līgā uzvarēja 2005./2006. gada sezonā – Slavēns atceras, ka tolaik 13 gadu vecumā vēl trenējies biatlonā.
Kapteinis Slavēns gan var būt mierīgs – spēlēs Tartu bija redzams, ka arī pēc viņa karjeras beigām RTU komandai būs dvēsele, jo ar emocijām komandu uz priekšu dzīs Jēkabs Dzenis.
Līdz Baltijas titulam šoreiz pietrūka pavisam nedaudz, apliecinot, ka tieši mentalitāte izcīna uzvaras.
"RTU/Robežsardze/Jūrmala" bija sešas mačbumbas, sešas iespējas sasniegt ko nebijušu, bet katru reizi kripatiņu labāki bija igauņi. "RTU/Robežsardze/Jūrmala" volejbolists Patriks Pinka atzina, ka varbūt pietrūka veiksmes un pieredzes, bet būs jāspiež konkurenti arī nākamajās sezonās.
Baltijas volejbola līgas nākotne gan ir miglā tīta – igauņi jau vairākas sezonas lenc savus kaimiņus somus par kopīgas līgas izveidi, kur latviešiem vieta diez vai atrastos. Bet, iespējams, tieši šādi Baltijas līgas fināli un "RTU/Robežsardze/Jūrmala" spēle igauņiem savus plānus liks pārdomāt.
