Tāpat nākamgad Eiropas Savienībā (ES) notiks pasaulē lielākās pārrobežu vēlēšanas, kurās plašāku atbalstu nekā iepriekš varētu gūt eiroskeptiķi un galēji labējie politiskie spēki.
Eiropiešu izvēle
Jūnijā vairāk nekā 400 miljoni balsstiesīgo vēlētāju 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs izvēlēsies, kas tās pārstāvēs Eiropas Parlamentā (EP). Vēlētāju skaita ziņā Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir milzu pasākums, tomēr paliek atvērts jautājums par tajās gaidāmo vēlētāju aktivitāti, ņemot vērā vairākas krīzes, ar ko eiropieši saskārās pēdējos gados.
2019. gadā notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās piedalījušies 51% balsstiesīgo vēlētāju. Lai gan pasaules mērogā tas nav iespaidīgs rezultāts, tomēr tā bija lielākā vēlētāju aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās 25 gadu laikā.
Saskaņā ar prognozēm, galēji labējie politiskie spēki varētu palielināt savu pārstāvniecību Eiroparlamentā pēc nesenajiem panākumiem vēlēšanās Nīderlandē, Itālijā, Somijā un Zviedrijā.
Tas, savukārt, varētu ietekmēt ES politikas veidošanas procesu.
Galēji labējie audzē muskuļus
Domnīcas "Eiropas politikas centrs" pētnieks un izpilddirektora vietnieks Janis Emmanulidis spriež, ka lielāka galēji labējo spēku pārstāvniecība Eiropas Parlamentā neizbēgami radīs spiedienu uz galvenajām konservatīvo un sociālistu politiskajām grupām.
"Vai tas novedīs pie ES sabrukuma? Tas, manuprāt, nav kārtīs Eiropas Savienībai. Taču tas varētu padarīt lietas grūtākas Eiropas līmenī. Un tas notiek laikā, kad patiesībā ir nepieciešams vairot centienus, lai ES rastu atbildi uz daudzajiem izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies, neatkarīgi no tā, vai tie ir saistīti ar ģeopolitiku, runājot par Ukrainu un starptautisko kārtību vai ar zaļo un digitālo pārkārtošanos," sacīja Emmanulidis.
Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiks apstiprināta arī jaunā Eiropas Komisija (EK). Sagaidāms, ka pašreizējā EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena izvirzīs savu kandidatūru otrajam amata pilnvaru termiņam.
Izaicinājums demokrātijai
Atkārtoti kandidēt uz augstu amatu arī plāno bijušais ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš un pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens pašlaik ir pārliecinoši favorīti uz izvirzīšanu ASV prezidenta amatam attiecīgi no Republikāņu un Demokrātu partijām.
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5.novembrī, un Trampa iespējamā atgriešanās Baltajā namā padara nākamo gadu par potenciāli sprādzienbīstamu globālajā politikā, kā arī par pārbaudījumu demokrātijas noturībai.
"Mēs jau esam situācijā, kad demokrātija piedzīvo lejupslīdi. Krievija ārdās Ukrainā. Ķīna, Ziemeļkoreja, Venecuēla, "Hamās" - kā vēl daži piemēri. Ir daudz spēcīgu organizāciju un valstu, kuras tiek vadītas ļoti nedemokrātiskā veidā," norāda amerikāņu žurnāla "The Atlantic" galvenais redaktors Džefrijs Goldbergs.
"Un ziniet, Donalds Tramps ir ļoti skaidri pateicis, ka apbrīno autoritāras personības. Viņš pats to ir pateicis. Viņam imponē Orbāns Ungārijā. Viņš uzskata, ka Putins un Sji ir lieliski spēcīgi līderi."
"Tātad tiem no mums Rietumos, kuri uzskata, ka lai arī nepilnīga, tomēr demokrātija ir vislabākā sistēma – varētu pienākt grūti laiki. Uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, pēc Otrā pasaules kara, izveidoja un uzturēja ASV. Donalds Tramps ir pirmā augsta līmeņa figūra ASV, kas fundamentāli apšauba, vai Amerikai būtu jāturpina arī turpmāk to darīt. Tāpēc Trampa uzvarai vēlēšanās varētu būt nopietnas sekas," sacīja Goldbergs.
Tiesu darbi liek šķēršļus Trampam
Tomēr Trampa kandidēšana uz prezidenta amatu varētu beigties pat vēl nesākoties. Kolorādo štata Augstākā tiesa nolēma liegt viņam piedalīties Republikāņu partijas priekšvēlēšanās Kolorādo.
Sprunguļi Trampa kandidēšanai ASV prezidenta amatam arīdzan likti Meinas štatā, kur vietējās varasiestādes bloķējušas viņa balotēšanos priekšvēlēšanās, jo eksprezidents bijis iesaistīts savu piekritēju uzbrukumā ASV Kapitolijam 2021. gada 6. janvārī.
Kolorādo un Meinas spriedumi pamatoti ar ASV Konstitūcijas 14. labojumu, kas amatpersonām, kuras devušas zvērestu atbalstīt ASV pamatlikumu, liedz nākotnē ieņemt amatu, ja tās ir "iesaistītas dumpī". Paredzams, ka Tramps pārsūdzēs šos spriedumus ASV Augstākajā tiesā.
Vēlēšanas kā Putina kronēšanas ceremonija
Par tiesas spriedumiem, vismaz savas valsts teritorijā nav jāraizējas Krievijas autoritārajam līderim Vladimiram Putinam, kurš ir pie varas vairāk nekā 20 gadus. Putins vēlas palikt augstā amatā līdz 2030. gadam, līdz ar to viņš piedalīsies martā paredzētajās Krievijas prezidenta vēlēšanās.
2020. gadā Krievijas konstitūcijā tika veikti grozījumi, kas teorētiski ļauj viņam palikt pie varas līdz pat 2036. gadam, kad viņam būtu 84 gadi.
Ņemot vērā Krievijas izvērsto pilna mēroga karu pret Ukrainu, šādas perspektīvas nebūt nav iepriecinošas.
Krievijas režīms ir ieslodzījis, likvidējis, izraidījis no valsts vai kādā citā veidā ierobežojis ikvienu, kurš politiski spētu radīt potenciālu bīstamību Putina valdīšanai.
Tāpēc viņa kandidēšana uz piekto prezidenta pilnvaru termiņu vairāk līdzinās imperatora kronēšanai. Tādēļ, kā norāda britu laikraksts "The Guardian", 2024. gada viltus vēlēšanu tituls būtu jāpiešķir Krievijai.
