Zelenskis solīja, ka tiks izgatavots vismaz miljons lidrobotu, kā arī Ukraina saņems no Rietumiem iznīcinātājus F-16. "Mūsu piloti jau apgūst F-16 lidmašīnas, un mēs noteikti redzēsim tās mūsu debesīs," viņš piebilda.
Prezidents solīja, ka Krievija nākamgad izjutīs Ukrainas patieso nikumu.
"Nākamgad ienaidnieks izjutīs, ko nozīmē vietējās produkcijas dusmas. Mūsu ieroči, mūsu aprīkojums, artilērija, šāviņi, mūsu droni, mūsu jūras sveicieni ienaidniekam un vismaz miljons bezpilota lidaparātu. To visu mēs dāsni izmantosim uz sauszemes, debesīs un, protams, jūrā, mūsu Melnajā jūrā," norādīja Zelenskis.
"Uz sauszemes, debesīs, un, protams, jūrā. Mūsu Melnajā jūrā. 2023. gadā ienaidnieks izprata kā nekad agrāk – viņam tur nav vietas.
Un mūsu rīcība Melnajā jūrā ir kļuvusi par tumšu nodaļu rašistu jūras flotes vēsturē. To var oficiāli apstiprināt viņu lielie desantkuģi un ar raķetēm bruņotās un patruļkorvetes, kas šobrīd atrodas jūras dzelmē", sacīja Zelenskis.
Vienlaikus Ukrainas prezidents norādīja, ka ukraiņu tauta ir kļuvusi vel stiprāka par spīti tam, ka nav zināms, ko nesīs jaunais gads.
Ukrainas prezidents arīdzan atzīmēja, ka 2024. gads būs daudzu globālu lēmumu laiks un Kijivai ir "jāspēj tos ietekmēt, lai tā varētu sasniegt savus mērķus".
"Mēs cīnīsimies par savu ietekmi, par taisnīgumu Ukrainai, un es esmu pateicīgs visu valstu līderiem, kas palīdz un kuri ir ar mums kopš 24. februāra un būs ar mums 2024. gadā", uzsvēra Zelenskis.
Zelenskis atzina, ka Ukrainas pavasara ofensīva nav bijusi tik veiksmīga, kā viņš cerēja, taču savā vēstījumā uzstāja, ka viņa valsts ir kļuvusi stiprāka, saskaroties ar Krievijas iebrukumu, un aicināja Rietumu sabiedrotos turpināt atbalstīt Ukrainu.
Ukrainas prezidents arī paziņoja, ka Ukrainas militārā vadība ir iepazīstinājusi viņu ar karadarbības rīcības plānu 2024. gadam. Tāpat Zelenskis norādīja, ka ir uzklausījis Ukrainas un ārvalstu izlūkdienestu pārstāvju ziņojumus. "Mēs apkopojām gada militāros rezultātus. Mēs analizējām kaujas operāciju rezultātus un lēmumus. Ko mēs izdarījām pareizi un ko mēs varētu uzlabot", vietnē "Telegram" rakstīja Zelenskis.
Karadarbībā pēdējās dienās vērojams saasinājums. Krievija piektdien veica triecienus visā Ukrainā, nogalinot vairākus desmitus cilvēku. No uzbrukumiem cieta vairākas Ukrainas pilsētas, tai skaitā Kijiva.
Savukārt sestdien Ukraina deva triecienu Krievijas Belgorodas apgabalam. Maskava ziņoja, ka tur nogalināti 24 cilvēki.
Masveidīgi uzbrukumi notikuši arī svētdien un Jaungada naktī.
Pēdējās dienās nogalināti vairāki desmiti cilvēku un vairāk nekā 160 ir ievainoti.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".