NATO ģenerālsekretāra nesenā viesošanās Kijivā nesa ziņu, ka alianses dalībvalstis un to partneri Ukrainai ir piegādājuši jau 98% no solītās kaujas tehnikas. Tostarp vismaz 1550 bruņumašīnas un 230 tankus.

Pēc dokumentiem, kas ASV nopludināti no Pentagona, var spriest, ka 12 Ukrainas armijas brigādes ar kopumā 48 000 karavīriem varētu būt jau gatavas.

Lielāko daļu no tiem (ap 36 000) apmācījuši rietumvalstu speciālisti. Kijivas apkārtnē prasmes apgūst un uzlabo arī ukraiņu karavīri, kas jau bijuši frontē un dosies atpakaļ.

"Morāli tam nevar būt gatavs nekad. Bet es sevi motivēju šādi: ja tu to nedarīsi, ja neiesi karā, ja neizdzīsi ienaidnieku no savas valsts – tad kāda jēga dzīvot?" vaicāja Ukrainas armijas brigādes komandieris "Karats".

Šeit sola gatavību doties, tiklīdz vajadzēs. Tomēr  ukraiņi šajā karā, šķiet, priekšroku devuši principam – desmitreiz nomēri un tikai tad griez. Spriež, ka munīcijas apjomu un artilērijas vēl nepietiek.

"Ejot uzbrukumā, vajag daudz artilērijas, uzbrukuma ieroču. Varat iedomāties: ja mums jātiek līdz tranšejai, bet tur ir ienaidnieks ar ložmetējiem. Mēs ar savu grupu neko daudz neizdarītu. Noteikti ir vajadzīgs intensīvs atbalsts no artilērijas, no tankiem un tā tālāk. Tikai tad uzbrukums var būt veiksmīgs," skaidroja Ukrainas armijas karavīrs Mikola.

Taču, jo ilgāk ukraiņi gatavojas, jo arī Krievijai laiks nāk par labu.

Tā nostiprina aizsardzību, gādā vairāk jaunas tehnikas. Vēl vairāk palielina dzīvā spēka pārsvaru, cenšoties piesaistīt jaunus potenciālos karotājus.

Vervēšanas punktā, ko Krievija izveidojusi okupētajā Krimā, dienā vidēji piesakoties ap 15–20 gribētāju. "Bailes neapšaubāmi ir. Nu, bet ar to ir jāstrādā. Un ir arī lieliski jāapzinās – kas notiks ar tavu ģimeni pēc tam, kad tevis nebūs. Un uz to man pagaidām nav atbildes," sacīja Krimas iedzīvotājs Deniss Žarobovičs.

Spriežot par vietu, kur Ukrainas pretuzbrukums notiks, analītiķi kā pirmo min virzienu no Zaporižjas puses vai no Hersonas, kas abos gadījumos pavērtu Ukrainas armijai izeju uz Krimu. Otrais variants – pārraut frontes līniju Doneckas apgabalā pie Bahmutas. Vai trešais – Luhanskas apgabalā pie Svatoves.

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs ir izteicies, ka vietējās un Rietumu sabiedrības cerības uz tā saukto Ukrainas pavasara ofensīvu noteikti ir pārmērīgi lielas.

Avoti Rietumos savukārt norāda – arī riski ir lieli. Ja nebūs būtisku panākumu, Rietumu atbalsts Ukrainai var sarukt un karš ieilgt.

Par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu dažādas versijas izskan jau ilgāku laiku. Ukrainas amatpersonas lielākoties to nekomentē, norādot, ka pretuzbrukums nav kas tāds, par ko iepriekš tiks skaļi visiem paziņots.

Izskan vien tas, ka galvenās kaujas gaidāmas drīzumā. Tā vakar, godinot Ukrainas robežsardzes spēkus, pauda arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Dārgie karotāji, galvenās kaujas būs jau drīz. Mums ir jāatbrīvo sava zeme un tauta no krievu verdzības. Mums ir jāatjauno visa mūsu valsts robežas līnija – gan uz sauszemes, gan jūrā," teica Ukrainas prezidents.

Tāpat Zelenskis pauda, ka Ukrainas armija virzīsies uz priekšu un atgūs savas teritorijas. Šajā jautājumā vilcināšanās nebūs. Taču, kā norādīja Ukrainas prezidents, galvenais risks ir nepietiekams daudzums bruņutehnikas – pretuzbrukums tiks uzsākts bez kavēšanās un armija negaidīs visas apsolītās militārās tehnikas piegādi.