Jau ceturto dienu Kosovas ziemeļos četros apgabalos – Zvečanā, Zubina Potokā, Leposavičā un Mitrovicē – pie pašvaldību administratīvajām ēkām izvietoti NATO miera uzturēšanas spēki. To uzdevums ir neļaut saasināties konfliktam starp serbiem un albāņiem. Kārtību vienā no šīm pašvaldībām palīdz uzturēt arī Latvijas kontingenta karavīri.
Tomēr vardarbīgos protestos tika savainoti desmitiem cilvēku, tostarp NATO miera uzturēšanas spēku karavīri.
"Es teiktu, ka ir mazliet mierīgāk. Un situācija drīzāk ir stabilizējusies. Saspīlējuma virsotne bija 29. maijā, bet šajās pēdējās dienās ir izlīdzinājusies.
Es teiktu, ka vietējie iedzīvotāji gaida, kādus lēmumus pieņems politiķi, jo tas tiešā veidā ietekmē visu darbību un situāciju uz vietas," norādīja Jundze.
Sprādzienbīstama situācija izveidojās Zvečanā 29. maijā, kad uzliesmoja sadursmes starp serbu demonstrantiem un Kosovas policiju. NATO miera spēki nostājās starp abām pusēm. Vairāk nekā 30 miera spēku karavīru guva traumatiskus ievainojumus, lūzumus un apdegumus degbumbu eksplozijās. Šādu vardarbību Kosova nebija pieredzējusi gadiem.
"Uz to pašvaldību, kur eskalējās un cieta Ungārijas un Itālijas kontingenta karavīri, tika pieprasīta medicīniskās evakuācija grupa no Latvijas kontingenta. Un tad es arī nosūtīju MEG palīgā, lai cietušos karavīrus nogādātu uz atbilstošo medicīnas līmeņa iestādi," stāstīja Latvijas kontingenta komandieris Kosovā.
Latvijas kontingenta karavīri tobrīd nodrošināja kārtību citā pašvaldībā. Arī tur bija protesti, bet tie noritēja mierīgi, pateicoties mūsu karavīru profesionalitātei un labai sadarbībai ar vietējiem iedzīvotājiem.
"Jāatzīmē arī viņu prasmīgā komunikācija uz vietas, vēsais prāts un neitralitātes saglabāšana, kas ir kā pamats stabilitātes saglabāšanai. Mūsu karavīri atšķiras ar profesionālismu, ar ko mēs izceļamies citu vidū.
Mūsu sabiedrotie to vienmēr atzīmē, ka viņi ar latviešiem ir gatavi pildīt pienākumus, jo zinās, ka tas būs veikts augstā profesionālā līmenī," atzīmēja Jundze.
135 Latvijas karavīri uz Kosovu devās februārī un pienākumus tur pildīs līdz augustam, kad plānota vienību rotācija. Kā paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, uzbrukumi miera spēkiem nav nepieņemami un tie jāpārtrauc. Viņš brīdināja – NATO karavīri veiks visu nepieciešamo, lai uzturētu drošu vidi visiem pilsoņiem, un rīkosies saskaņā ar Apvienoto Nāciju doto mandātu. Alianse jau nosūtījusi papildu 700 karavīru uz Kosovu un tur rezervē vēl vienu bataljonu gadījumam, ja vardarbība pieņemtos spēkā.
KONTEKSTS:
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotās Krievija un Ķīna. Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Etniskie serbi, it īpaši Kosovas ziemeļos, ir palikuši uzticīgi Belgradai un noraida jebkādus Kosovas varas iestāžu pasākumus un centienus konsolidēt pārvaldi reģionā.
