Meksikā pirmoreiz valsts vēsturē par prezidenta amatu sacentīsies divas sievietes

Prezidentu Meksikā ievēl vienā vēlēšanu kārtā, savukārt 500 deputātu palātas jeb parlamenta locekļus – divās. 300 likumdevējus ievēl, vadoties pēc tā, kuri politiķi savākuši visvairāk balsu vēlēšanu apgabalos, savukārt atlikušos 200 ievēl proporcionālā pārstāvniecībā no pieciem daudzmandātu apgabaliem. Turklāt nevienai partijai Meksikas parlamentā nav ļauts ieņemt vairāk par 300 vietām.

Vēlētāji balsos arī par 128 Meksikas senatoriem, un arī viņus ievēl divās kārtās. 96 senatori tiek izvēlēti no 32 vēlēšanu apgabaliem – no katra pa trijiem, savukārt atlikušie 32 – vienā valsts vēlēšanu apgabalā, izmantojot proporcionālo pārstāvniecību.

Vislielākā uzmanība šogad pievērsta prezidenta vēlēšanām

Lai arī šonedēļ gaidāmas ļoti karstas cīņas par varu gan starp parlamenta, gan senatoru amata kandidātiem, vislielākā uzmanība tiek pievērsta Meksikas prezidenta vēlēšanām.

Meksikā prezidentu ievēl uz sešiem gadiem. Pirmo reizi Meksikas vēsturē fināla taisnē cīņā par augsto amatu nonākušas divas sievietes. Viena no viņām kļūs par pirmo sievieti Meksikas prezidenta amatā.

Latīņamerikas valstīs kopumā ir bijušas deviņas sievietes prezidenta amatā – pa vienai Ekvadorā, Čīlē, Peru, Brazīlijā un Gajānā, kā arī sievietes divreiz vadījušas valsti Argentīnā un Bolīvijā.

Pagājušā gadsimta 70. gados Isabela Perona pēc vīra nāves kļuva par Argentīnas prezidenti; viņa bija pasaulē pirmā sieviete valsts prezidentes amatā.

Pirmsvēlēšanu laiku pavada liels vardarbības vilnis

Prezidenta, kongresa locekļu un vairāku štatu gubernatoru, kā arī amatpersonu vēlēšanām Meksikā reģistrējušies aptuveni 100 miljoni no kopumā 129 miljoniem valsts iedzīvotāju.

Vēlēšanu laikā Meksika piedzīvojusi arī jaunu vardarbības vilni, kas vērsts pret vietējiem kandidātiem. Tāpēc vēlēšanu dienā par drošību iecirkņos gādās aptuveni 27 tūkstoši karavīru un Nacionālās gvardes locekļu.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem kopš pagājušā gada septembra ir nogalināti vismaz 22 cilvēki, kas kandidēja uz amatiem dažādos Meksikas štatos.

Pēdējais incidents notika trešdien, kad Meksikas dienvidos kampaņas mītiņa laikā tika nošauts kāds kandidāts uz mēra amatu, paziņoja Gerero štata gubernators.

Taču vardarbība Meksikā nav nekāds jaunums. Kopš 2006. gada tās dēļ bojā gājuši vairāk nekā 450 tūkstoši cilvēku. Un tieši noziedzības apkarošana ir kļuvusi par vienu no galvenajiem uzdevumiem nākamajam prezidentam. Starp būtiskiem jautājumiem ierindojusies arī migrācijas pārvaldība un attiecību uzlabošana ar ASV.

Liels uzdevums būs arī ekonomikas sakārtošana – tā Meksikā aug ļoti atšķirīgā tempā. Tā piemēram, rūpnieciskie ziemeļi, kas cieši saistīti ar kaimiņos esošajām ASV, būtiski apsteiguši mazāk attīstītos dienvidus.

Par prezidenta amatu Meksikā sacenšas divas sievietes

Līdz šim veiktās balsstiesīgo aptaujas liecina, ka 11% potenciālo vēlētāju par nākamo valsts līderi izvēlētos centristu Horhe Alvaresu Meinesu, savukārt 36% nobalsotu par centriskās opozīcijas kandidāti Sočitlu Galvesu, kamēr vairāk nekā 50% – par Meksikā valdošās partijas izvirzīto kandidāti Klaudiju Šeinbaumu.

Šeinbauma, kas brīvi runā arī angļu valodā, medijiem norādīja, ka abu sieviešu atrašanās starp vadošajām kandidātēm uz augsto amatu liecina par to, ka Meksikas sabiedrība beidzot attīstās.

"Meksika jau daudzus gadus tiek dēvēta par "mačo" (Latīņamerikā cēlies apzīmējums vīrietim, kas pārāk demonstratīvi uzsver savu vīrišķību un nevērību pret sievietēm – red.) valsti. Taču tagad meksikāņus pārvalda daudzas sievietes, un tās ir pārmaiņas [sabiedrībā]," britu medijam BBC sacīja Šeinbauma, kas iepriekš bijusi arī Meksikas galvaspilsētas Mehiko vadītāja.

Vislielākais atbalsts valdošās partijas izvirzītajai kandidātei Klaudijai Šeinbaumai

Lai arī vēlētāju jūtas pret Šeinbaumu ir dalītas – viņu raksturo kā vēsu, itin bieži arī strupu atbildēs – prezidenta kandidātes kampaņas atbalstītāji viņas izvirzītos mērķus dēvē par "ceturto Meksikas transformāciju" un salīdzina ar citiem nozīmīgiem Meksikas vēstures brīžiem, tostarp neatkarību un Meksikas revolūciju. 

Šeinbauma sevi uzskata par progresīvu politiķi. Viņa ir akadēmiķe un ieguvusi doktora grādu prestižajā Kalifornijas Universitātē Bērkli. Viņa ir enerģētikas inženierijas speciāliste, kura vēlētos, lai valstī plašāk izmantotu atjaunojamo enerģiju.

Reformas mūsdienu Meksikā aizsāka viņas priekšgājējs, tagadējais valsts prezidents Andress Manuels Lopess Obradors. Viņš ir ieviesis virkni sociālās attīstības pasākumu nabadzības mazināšanai, tostarp studentu stipendijas un vispārēju valsts pensiju. Ir arī attīstījis rūpniecību valstī, kā arī īstenojis un attīstījis tādus infrastruktūras megaprojektus kā naftas pārstrādes rūpnīcu, tūrisma dzelzceļu un jaunu lidostu, kas apkalpos Karību jūras kūrortus.

Turpināt Obradora iesākto sola arī Šeinbauma, taču iepriekšējo gadu izšķērdība valsts budžetā ir iecirtusi lielu robu un politikas vērotāji norādīja, ka lielus solījumus turpmākajiem gadiem prezidenta kandidāte nemaz nevar dot.

Vēl viens izaicinājums Šeinbaumai būs Nacionālās gvardes funkciju maiņa. Iepriekšējais Meksikas līderis izveidoja kvazimilitāru Nacionālo gvardi, padarīja to par galveno tiesībaizsardzības iestādi un samazināja lielu daļu federālā finansējuma policijai.

61 gadu vecā Šeinbauma vēlas, lai Nacionālā gvarde būtu tuvāka sabiedrībai, darbotos kā vietējā policija, patiešām kļūtu par pirmajiem reaģētājiem, vēstīja ziņu aģentūra AP.

Otra lielākā vēlētāju favorīte – konservatīvās opozīcijas pārstāve Sočitla Galvesa

Šeinbaumas redzamākā konkurente ir arī 61 gadu vecā Sočitla Galvesa. Viņa priekšvēlēšanu kampaņā lielākoties uzsvērusi savu vienkāršo izcelsmi un izvēlējusies uzrunāt tieši tā dēvētās "strādnieku šķiras" pārstāvjus.

Arī politiķes uzrunas tautai esot vienkāršas, bieži izmantojot žargonvārdus un pat lamuvārdus, kas izplatīti ierindas meksikāņu ikdienā.

Kā liecina Galvesas biogrāfija, viņas bērnība bija trūcīga un dažādiem izaicinājumiem pilna. Tēvs bija alkoholiķis un visu ģimenes naudu iztērēja savā netikumā. Galvesa jau astoņu gadu vecumā uz ielas tirgoja dažādas uzkodas, lai palīdzētu ģimenei.

16 gadu vecumā meitene sadumpojās un pameta dzimto Tepatekas ciematiņu, lai studētu datorzinātnes Mehiko. 

Galvesa spējusi uzrunāt gana daudz meksikāņu, kas viņas teiktajā dzird atbalsojamies savus uzskatus. Tagadējo Meksikas prezidentu Obradoru viņa sauc par populistu.

Prezidenta amata kandidāte arī apsūdzējusi valdību plašā varas ļaunprātīgā izmantošanā un kritizēja sociālos izdevumus prezidenta Andresa Manuela Lopesa Obradora sešu gadu valdīšanas laikā kā nepareizi pārvaldītus un nevienmērīgi sadalītus.

Arī Galvesas atbalstītāji ir pārliecināti, ka būtiskas izmaiņas valstī ieviest izdosies tikai viņu favorītei.

"Ja uzvarēs Klaudija [Šeinbauma], tas būs ļoti līdzīgi kā ar Lopesu Obradoru, kurš ir nogremdējis Meksiku un vēlas to pārvērst par otru Venecuēlu," sacīja viena no Galvesas atbalstītājām, 71 gadu vecā Berta Diasa.

Taču ne visi par šo "vienkāršo un tautai tuvo" prezidenta kandidāti ir sajūsmā. Jo īpaši ar skepsi viņu uzlūko pašas dzimtā ciema iedzīvotāji. Viņi uzsver, ka sieviete, kas dzīves laikā spējusi izlauzties no nabadzības važām, nekādā veidā tā arī nav palīdzējusi savas dzimtās vietas kopienai.