Mākslīgais intelekts (MI) jau ir ienācis mūsu ikdienā un ne tikai kā sarunu biedrs. Dānijā, kas ir viena no vadošajām Eiropā šajā jomā, Ziemeļjitlandes reģionālajā slimnīcā geriatrijas nodaļā visas telpas ir aprīkotas ar kamerām, kas savienotas ar MI sistēmu un palīdz tikt galā ar māsu trūkumu.
"Šis pacients ir sēdējis savā krēslā 11 minūtes, tas ir labi. Bet, ja viņš sāks kustēties, tad mēs saņemsim brīdinājuma signālu, jo ir risks, ka var nokrist," stāstīja Hjoringas slimnīcas Geriatrijas nodaļas vadītājs Nīls Svaneborgs.
"Mēs izmantojam kameru kā otro acu pāri, taču tā neaizstāj tiešu kontaktu ar pacientu - tā tikai ļauj mums labāk aprūpēt pacientus," turpināja Hjoringas slimnīcas virsmāsa Dorte Nīlsena.
Mākslīgā intelekta pieejamībai ir arī ēnas puses. Organizācija "Glābiet bērnus" ziņo, ka strauji pieaugusi MI radītā bērnu pornogrāfija. Dziļviltojumi rada problēmas arī citās jomās, kā piemēram amerikāņu aktrises Skārletas Johansones balss izmantošana bez viņas ziņas ChatGPT lietotnē, ko uzņēmums apsolījās pārtraukt.
Un protams, politikā – it īpaši priekšvēlēšanu laikā – kad politiķa seju vai vārdus var sakombinēt ar teju jebko.
"Dziļviltojumi ir safabricēti video, kuros bieži tiek izmantots mākslīgais intelekts, kas šķiet īsts, bet faktiski – tas ir ticis manipulēts vai ir pilnīgi nepatiess. Mākslīgajam intelektam var būt izšķiroša loma dziļviltojumu atklāšanā un novēršanā, taču ir svarīgi arī, lai cilvēki būtu modri un pārbaudītu faktus pirms informācijas kopīgošanas," pamācīja mākslīgā intelekta vadīts, humanoīds sociālais robots Dezdemona "Desi".
Tāpat daudzi – piemēram mediji un rakstnieki - satraukti par to, kā MI izmanto viņu radīto tekstu.
"Rakstniekiem tiek nodarīts kaitējums ar ģeneratīvo mākslīgo intelektu, jo viņu darbi tiek izmantoti bez atļaujas prasīšanas. Un tad, pamatojoties uz šo radīto datu bāzi, tiek ražoti konkurētspējīgi produkti, un galu galā par to pat nemaksājot," norādīja Vācijas rakstnieku asociācijas pārstāve Lēna Falkenhāgena.
Lai nepieļautu "mežonīgos rietumus" šajā MI jomā, bet tomēr veicinātu kontrolētas inovācijas, Eiropas Savienība ir pieņēmusi pasaulē pirmo visaptverošo mākslīgā intelekta regulējumu, kas stāsies spēkā jūnija beigās. Tikko ir izveidots MI birojs EK paspārnē, ar 140 darbiniekiem.
Taču auditori teic – ES ieguldījumi mākslīgajā intelektā netiek līdzi pasaules līderiem, Eiropas finansēto mākslīgā intelekta projektu rezultāti netiek sistemātiski uzraudzīti un koordinācija ar dalībvalstīm ir neefektīva. Četrās ES dalībvalstīs MI stratēģijas vēl nav vispār.
"Mēs riskējam nesasniegt mūsu mērķus, kas tika uzstādīti Eiropas līmeņa stratēģijā. Tur ir ļoti ambiciozi - būt līderiem, nodrošināt, ka līdz 2030.gadam 75% no Eiropas uzņēmumiem izmanto mākslīgo intelektu savos procesos, savā darbībā, kaut gan šobrīd tas svārstās ap 8-10%," brīdināja Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs.
Neviena no lielajām MI kompānijām neatrodas Eiropā, lai gan franču "Mistral.AI" tiek prognozēta laba izaugsme. Vai ES centieni ieviest skaidrību un noteikumus MI jomā veicinās vai vēl vairāk atbaidīs MI milžus – skaidras atbildes nav.
"Tāpēc pastāv daudz dažādu viedokļu par mākslīgo intelektu - par to, vai tas piebeigs pasauli vai būs visu laiku labākā iespēja. Un patiesība ir tāda, ka neviens no mums īsti nezina. Mana pieredze ir tāda, ka tad, kad jūs kaut ko nezināt, jums ir jāplāno vissliktākais, jo tādējādi rezultāti ir tikai labāki," sacīja Lielbritānijas izlūkošanas un kibernoziegumu aģentūras direktore Anne Kīsta-Butlere.
