Lai arī Baidens atzinis savu neveiksmīgo sniegumu debatēs, viņš pilnā sparā turpina savu kampaņu. Taču satraukums demokrātu rindās nav mitējies. Pamatu tam rada arī publicētās vēlētāju aptaujas – pirmās, kas veiktas pēc debatēm. Ja jau iepriekš valdīja bažas par Baidena cienījamo vecumu, pēc šīs uzstāšanās tās tikai augušas.
No visiem reģistrētajiem vēlētājiem 72% uzskata, ka Baidenam nav mentālo un kognitīvo spēju prezidenta amata ieņemšanai, bet teju puse demokrātu vēlētāju domā, ka viņam šī iemesla dēļ vajadzētu izstāties no cīņas.
Lai arī Tramps ir tikai trīs gadus jaunāks par Baidenu un debatēs daudz meloja, vēlētāji acīmredzot nespēja palikt vienaldzīgi, redzot, kā Baidenam aizlūst balss, pazūd domas pavediens un mēdz būt grūtības pabeigt teikumus. Uz viņa fona Tramps izskatījās pārliecinošāks.
Lai gan vairākums demokrātu pēc debatēm metās Baidenu aizstāvēt, bija arī tādi, kas pieļāva iespēju, ka partijas kongresā augustā par demokrātu kandidātu prezidenta amatam varētu tikt izraudzīts kāds cits.
Amerikas Universitātes profesors Alans Lihtmans uzskata, ka tā būtu kļūda.
"Mēs ļoti pārvērtējam debašu nozīmīgumu. No tām pilnīgi nekādi nevar prognozēt vēlēšanu iznākumu. 2016. gadā Hilarija Klintone uzvarēja visās debatēs, bet tāpat zaudēja vēlēšanās," norāda Lihtmans.
"Protams, Baidens nebija ass. Viņš nespēja tikt galā ar Trampa meliem. Taču demokrātu vidū paustais uzskats, ka Baidenu vajadzētu nomainīt, tikai pierāda, ka demokrātiem nav mugurkaula. Viņi krīt panikā pie pirmajām likstām.
Tā vietā viņiem vajadzētu atbalstīt Baidenu, atzīstot, ka viņa sniegums nebija labs, taču viņš ir paveicis daudz gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā."
Bažās, ka Baidens savas vājās formas dēļ nespēs uzveikt Trampu, aicinājums cīņu pamest izskanējis arī no ietekmīgā laikraksta "New York Times" redakcijas padomes, kura norāda, ka viņš bijis cienījams prezidents, tomēr vairs nav tas politiķis, kas pirms četriem gadiem. Lai gan šādi atsevišķi viedokļi Baidena vecuma dēļ izskanējuši arī iepriekš, tagad šo balsu kļuvis vairāk.
Lēmums par to, vai izstāties no cīņas, gan ir paša Baidena ziņā. Šobrīd nekas neliecina par to, ka tas varētu notikt. Situācija varētu mainīties vienīgi tad, ja viņu sāktu masveidā pamest kampaņas sponsori.
Tomēr Baidena komanda un tuvinieki uzskata, ka viņš joprojām ir demokrātu labākā cerība Trampa sakaušanai.
Arī līdzšinējie reitingi parādīja, ka demokrātiem nav neviena cita kandidāta, kas spētu sasniegt Baidenam līdzvērtīgu atbalstu.
Turklāt debates vasarā skatās mazāk cilvēku, un Baidenam būs vēl viena iespēja sevi parādīt šajā formātā 10. septembrī – krietni tuvāk izšķirīgajam balsojumam.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Demokrātu partija prezidenta amatam grasās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības un notiesājošais spriedums.
Vasarā abas partijas rīkos kongresus, kuros plāno oficiāli izvirzīt Trampu un Baidenu prezidenta amatam. Republikāņu partijas kongress notiks no 15. līdz 18. jūlijam Milvoki, bet Demokrātu partija savu kongresu rīkos no 19. līdz 22. augustam Čikāgā.
