Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests informēja, ka gaisa trieciena rezultātā kompānijas "Nova pošta" filiāles teritorijā izcēlās ugunsgrēks. Iznīcināts vai bojātas 14 pasta mašīnas, trīs ražošanas un noliktavu ēkas un medicīnas iestāde.
Upuris ir kāds kravas automašīnas šoferis, bet starp ievainotajiem ir 3 bērni.
Uzņēmuma izplatītajā paziņojumā norādīts, ka triecienā iznīcināta arī daļa sūtījumu. Tie tiks atlīdzināti atbilstoši to vērtībai.
Vēlāk vakarā Krievija īstenoja gaisa triecienu pa Kijivu, bet pretgaisa aizsardzības spēkiem mērķus izdevās notriekt. Vienas notriektās raķetes atlūzas nodarīja postījumus 14 stāvu dzīvojamajai mājai Ukrainas galvaspilsētas Oboloņas rajonā. Ievainojumus guvuši seši cilvēki. Kijivas apgabala kara administrācija ziņo par raķešu atlūdzu nodarītiem bojājumiem dzīvojamām mājām Kijivas apgabalā.
Situācija neuzlabojās arī naktī, un Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka ienaidnieks palaidis raķetes uz Dnipro pilsētu. Iedzīvotāji informē par diviem sprādzieniem, savukārt varas iestādes aicināja cilvēkus uzturēties drošās vietās līdz trauksmes atcelšanai. Zināms, ka raķešu triecienā pilsētai postījumi nodarīti tirdzniecības centram, bet tuvējām dzīvojamām mājām nodarīti nelieli bojājumi. Par cietušajiem ziņu nav.
Trauksme izsludināta arī Sumu, Poltavas, Zaporižjas, Doneckas un Harkivas apgabalos.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš ir aicinājis sabiedrotos pasteigties ar tālas darbības rādiusa ieroču un pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi, lai palīdzētu novērst postošus Krievijas uzbrukumus apdzīvotajām vietām. Zelenska mudinājums izskanēja pēc sestdien notikušā iebrucēju nāvējošā raķešu trieciena Viļņanskas pilsētai Zaporižjas apgabalā. Bet Ukraina aizvadītajā naktī sarīkoja jaunus dronu uzbrukumus Krievijas teritorijā, kur esot notriekti vairāk nekā 30 dronu.
ASV valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tās prioritāte ir pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" un NASAMS raķešu piegāde Ukrainai.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
