Vēlēšanu pirmajā kārtā Bardellas un Marinas Lepēnas vadītā "Nacionālā apvienība" uzvarēja ar 33% balsu. Otrajā vietā ierindojās kreiso spēku pēdējā brīdī izveidotā "Jaunā tautas fronte" ar 28% balsu (šajā apvienībā ietilpst arī Francijas komunisti).
Francijas prezidenta Emanuela Makrona atbalstītāju alianse saņēmusi vien nepilnu 21% balsu. Makrons ir aicinājis nepieļaut galēji labējo panākumus vēlēšanu otrajā kārtā, kas gaidāma nedēļas nogalē.
Nacionālistu līderis gatavs kļūt par premjeru
Svētdien notikušajā parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā piedalījās divas trešdaļas (66,7%) vēlētāju. Tas ir augstākais rādītājs parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā kopš 1997. gada.
Francijas prezidents Makrons izsludināja pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, pēc tam kad "Nacionālā apvienība" pirms trim nedēļām guva labus panākumus Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Uzrunā pēc provizorisko rezultātu izziņošanas "Nacionālās apvienības" premjerministra amata kandidāts Žordans Bardella pauda domu, ka gaidāmais balsojums būs izšķirošākais Francijas jaunāko laiku vēsturē un ka viņš ir gatavs būt par visu Francijas iedzīvotāju premjeru.
"Es vēlos teikt, ka vienmēr būšu garants jūsu tiesībām un brīvībām, un arī mūsu Republikas sauklim, kas apvieno visu Francijas tautu vienā brīvības, vienlīdzības un brālības solījumā.
Ir pienācis laiks valsts vadībā nākt līderiem, kas saprot jūs, mīl jūs un ciena jūs tik ļoti, cik mīl Franciju. Nākamsvētdien uzvara ir iespējama, un pārmaiņas ir tuvu," solīja 28 gadus vecais Bardella.
Kreisie sola nepieļaut "Nacionālās apvienības" nākšanu pie varas
Marina Lepēna, "Nacionālās apvienības" parlamenta frakcijas līdere, nesenā intervijā laikrakstam "Le Telegramme" izteicās, ka partijas uzvaras gadījumā mēģinās iegrožot prezidenta pilnvaras. Tas nozīmētu, ka Makrons nevarētu sūtīt franču karavīrus uz Ukrainu.
Tikmēr otrajā vietā palikušās kreiso partiju alianses "Jaunā tautas fronte" pārstāvji pauduši apņēmību cīnīties par uzvaru otrajā kārtā, lai nepieļautu "Nacionālās apvienības" panākumus. Galēji kreisās partijas "Nepakļāvīgā Francija" koordinators Manuels Bompārs ir starp tiem, kas aicinājis atbalstītājiem mobilizēties.
"Ja mēs kopā to vēlamies, ja mēs to panākam, draugi un biedri – pēc dažām dienām mums var būt "Jaunās tautas frontes" valdība pie varas, lai šajā valstī mainītu visu."
"Parlamenta vēlēšanu rezultāts nav īpaši pārsteidzošs. Jo mēs esam redzējuši galēji labējo uzplaukumu mūsu valstī. Šodien tā domā trešā daļa franču. Tātad tas ir demokrātisks balsojums, un mums tas ir jārespektē," spriež vēlētājs Žans Batists Djēns.
"Cilvēkiem politika diemžēl ir apnikusi, viņi tai vairs netic un balso par galējībām," uzskata vēlētāja Karolīna Boljo.
"Šis jau vairākus gadus Francijā briest. Mēs virzāmies ļoti tālu pa labi. Redzēsim, vai otrajā kārta izdosies aizsprostot abas galējības," atzīst vēlētājs Tristans Berēns.
Makrons vēlas diskreditēt "Nacionālo apvienību"
Politikas vērotāji atzīst, ka "Nacionālā apvienība" ir kļuvusi par ietekmīgu politisko spēku Francijā.
Sarunā ar telekanālu "France 24" Rietumskotijas Universitātes politikas zinātnes pasniedzēja Anna Makkīvere pauda, ka "Nacionālo apvienību" nevajadzētu novērtēt par zemu. Atbalsts šim spēkam ir ļoti strauji pieaudzis. Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka nevar izslēgt situāciju, kurā nevienai partijai nav vairākuma parlamentā, pat ja "Nacionālā apvienība" uzvarētu arī otrajā kārtā.
"Ziniet, "Nacionālajai apvienībai" jebkurā gadījumā nāksies līdzās pastāvēt ar Makronu kā prezidentu.
Un varbūt Makrons šeit domā par ilgtermiņa ieguvumiem, lai diskreditētu "Nacionālo apvienību", ļaujot viņiem iekļūt valdībā uz pāris gadiem. Tādējādi vēlētāji redzētu, ka viņi savā rīcībā nav uzticami.
Ir jāatceras, ka "Nacionālā apvienība" diez vai saņems absolūto vairākumu, to ir grūti paredzēt. Bet viņi daudz paļausies uz Ēriku Sioti un to grupu no Republikāņu partijas, lai veidotu nākamo koalīciju."
Pētniece nevar iedomāties, ka kāda partija būs gatava veidot koalīciju ar "Nacionālo apvienību" gadījumā, ja nevienam spēkam parlamenta apakšpalātā nebūs vairākums.
7. jūlijā gaidāmajā vēlēšanu otrajā kārtā piedalīsies tie kandidāti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši vismaz 12,5 procentu balsu. Vairumā gadījumu tālāk būs tikuši trīs kandidāti – labējie, centristi un kreisie.
Centristi un kreisie varētu sabloķēties, lai nepieļautu labējo nākšanu pie varas – tātad viens no viņiem atsauks savu kandidātu, lai nesašķeltu to vēlētāju balsis, kas negrib galēji labējos.
Daudziem vēlētājiem otrajā kārtā būs jāizdara grūta izvēle gadījumā, ja būs tikai divi kandidāti bez centristu līdzdalības: vai nu balsot par Lepēnas galēji labējiem, vai par galēji kreiso bloku, kurā ir arī komunisti, radikāli kreisie.
Vienīgais, ko diezgan droši var apgalvot, ka centriskais prezidents Makrons paliks prezidenta amatā nākamos trīs gadus. Taču viņš būs ļoti novājināts gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski, tai skaitā viņa iespējām palīdzēt Ukrainai.
Vēlēšanu rezultāti satraukuši Francijas sabiedrotos Eiropā
Neviens nevar būt vienaldzīgs pret pašreizējo politisko situāciju Francijā, žurnālistiem atzinusi Vācijas ārlietu ministre Annalena Berboka.
Viņu satrauc, ka pie varas Francijā varētu nākt politiķi, kuri uzskata Eiropas Savienību par šķērsli, nevis palīgu problēmu risināšanai.
Savukārt Polijas premjers Donalds Tusks vērsās arī pie savas valsts politiķiem un iedzīvotājiem ar aicinājumu saglabāt vidusceļu un neļauties labējām vai kreisajām galējībām.
"Man nevienam šobrīd nav jāstāsta, ka varu Eiropā drīz var pārņemt Putina atbalstītāji, Ukrainas pretinieki, cilvēki, kuri nešaubīgi izmanto varu arī lai iegūtu naudu, cilvēki, kuri iebilst pret Eiropas tradicionālo demokrātijas modeli. Tas viss sāk smaržot bīstami. Ne tikai pirmās kārtas vēlēšanu rezultāti Francijā, bet arī informācija par Krievijas ietekmi, par Krievijas specdienestu aģentiem daudzās Eiropas radikālajās partijās."
