Svalbāra ir kļuvusi par ģeopolitisku un ekonomisku karsto punktu, jo ledus kušanas dēļ resursi un kuģošanas ceļi Arktikas reģionā kļūst pieejamāki, saasinot sacensību starp Krieviju, Ķīnu un Rietumiem. Vēl 2016. gadā Norvēģijas valdība samaksāja 33,5 miljonus eiro, lai iegūtu citu zemes gabalu Svalbārā, ko, kā ziņots, arī bija nolūkojuši Ķīnas investori.
Nomaļais 60 kvadrātkilometrus plašais īpašums ar kalniem, līdzenumiem un ledāju Svalbāras dienvidrietumos tika izlikts pārdošanā par 300 miljoniem eiro.
Taču tirdzniecības un rūpniecības ministre Sesīlija Mirseta apgalvo, ka pašreizējie īpašnieki savu zemes gabalu ir gatavi pārdot pircējam, kas varētu apstrīdēt Norvēģijas tiesību aktus Svalbārā, tādējādi traucējot stabilitāti reģionā un potenciāli apdraudot Norvēģijas intereses.
Pārdevējus pārstāvošais advokāts izteicies, ka saņēmis "konkrētas intereses pazīmes" no potenciālajiem Ķīnas pircējiem. Savukārt pats īpašuma pārdevējs ir uzņēmums, kuru kontrolē Krievijā dzimis norvēģis.
