Rīta Panorāma

Krievijas armija cenšas apiet Časivjaru Ukrainā

Rīta Panorāma

"Prāta spēles" ASV kino tirgū sacenšas ar "Kluso pasauli"

Ungārija pārņēmusi prezidentūru ES padomē

«Padarīsim Eiropu atkal varenu!» Eiroskeptiķa Orbāna vadītā Ungārija pārņēmusi ES prezidentūru

Ungārija no pirmdienas uz sešiem mēnešiem ir pārņēmusi Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūru. Tas būs izaicinošs laiks ES vadībai, jo Briselei pēdējos gados bijušas saspīlētas attiecības ar Ungārijas nacionālkonservatīvo premjerministru Viktoru Orbānu. Un ir bažas, ka tuvākā pusgada laikā Budapeštas un Briseles domstarpības padziļināsies vēl vairāk.

ES Padomes prezidentūru rotācijas kārtībā ik pēc sešiem mēnešiem pārņem kāda no bloka 27 dalībvalstīm.

Līdz gada beigām šo pienākumu uzņemsies Ungārija, kuras prezidentūras devīze ir "Make Europe Great Again" jeb "Padarīsim Eiropu atkal varenu", kas atgādina bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa slaveno saukli.

Ar to Ungārijas vadītājs Orbāns kārtējo reizi vēlas parādīt savu attieksmi pret ES vadību un citām dalībvalstīm, ar ko viņam ir atšķirīgi uzskati daudzos būtiskos jautājumos, piemēram, par karu Ukrainā, attiecībām ar Krieviju un Ķīnu, kā arī centieniem aizstāvēt demokrātiju un likuma varu.

Tomēr Ungārijas valdības pārstāvji ir solījuši, ka prezidentūras laikā Budapešta plāno rīkoties konstruktīvi un sadarboties ar pārējām dalībvalstīm un ES institūcijām.

Ungārija līdz gada beigām vadīs Padomes sanāksmes un noteiks tās darba kārtību. Tas raisījis bažas vairākām Eiropas Savienības un tās dalībvalstu amatpersonām, ka Ungārija varētu mēģināt apturēt iestāšanās sarunas ar Ukrainu.

Orbāns bieži kritizē Eiropas Savienību un vaino to par Ungārijas suverenitātes zaudēšanu, vidusslāņa iznīcināšanu, zemkopības iznīcināšanu un daudz ko citu. Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā Ungārija bieži izmanto veto tiesības – pārsvarā, lai gūtu sev kādu labumu.

Eiropas Parlamenta deputāti iepriekš mudināja atņemt Ungārijai ES prezidentūru, jo Budapeštai jau ilgstoši ir problēmas ar demokrātiju un likuma varu.

"Man ir bažas, ka mēs visi vienkārši pieradīsim pie šīs situācijas un pie tā, ka mums ir dažas problemātiskas dalībvalstis. Kā tas var būt iespējams, ka mūsdienu Eiropas Savienībā, vienā no tās valstīm vairākas grāmatas plauktos tiek aizklātas tāpēc, ka tās tiek uzskatītas par netīrām, jo vēsta par homoseksualitāti? Bet mēs uzvedamies tā, it kā viss būtu kārtībā," spriež Zaļo grupas deputāte Gvendolina Delbosa-Korfilda, kura aizvadītos piecus gadus bija Eiropas Parlamenta pastāvīgā ziņotāja par situāciju Ungārijā.

"Mēs zinām, ka informācija noplūst Krievijai. Es nezinu, vai tas notiek brīvprātīgi vai ne. Bet mēs uzvedamies tā, it kā viss būtu kārtībā.

Valdības oponentu birojos notiek kratīšanas. Parasti kaut kas tamlīdzīgs notiek Krievijā ar Putina oponentiem. Bet mēs uzvedamies tā, it kā viss būtu kārtībā."

Delbosa-Korfilda ir nobažījusies par nākotni.

"Ja jūs kā pilsonis piecus gadus nemaksātu nodokļus, tad iestātos kādas sekas. Piemēram, jūs nevarētu izmantot savu bankas karti un citus pakalpojumus. Bet, ja pret dalībvalsti vairākus gadus tiek vērsta 7. paragrāfa procedūra, tad ar to nenotiek pilnīgi nekas. Es pat nerunāju par kaut ko tik smagu kā balsstiesību atņemšana. Es runāju par dažām simboliskām lietām, piemēram, par prezidentūras atcelšanu. Tam būtu simboliska nozīme, un tas varētu kalpot par pirmo soli," savu viedokli pauda Delbosa-Korfilda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti