48 gadus vecais Mihals ir no Tallinas un pēc profesijas ir jurists. Tāpat politiķis ir Aizsardzības spēku rezerves virsnieks. Viņam ir trīs dēli, kuri dzimuši civillaulībā. Papildus igauņu valodai viņš pārvalda angļu, somu, vācu un krievu valodas, vēstīja Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Ministrs ir ilggadējs Kallasas pārstāvētās Reformu partijas biedrs un šajā politiskajā spēkā iestājās jau 1996. gadā jeb pirms 27 gadiem. Šobrīd viņš ir partijas valdes loceklis, taču līdz ar stāšanos premjera amatā viņš no Kallasas pārņems arī Reformu partijas priekšsēdētāja pienākumus.
Mihalam ir liela pieredze ministriju vadībā – 2023. gadā viņa vadībā izveidota Klimata ministrija, bet iepriekš viņš bijis ekonomikas un infrastruktūras, kā arī tieslietu ministrs.
Līdzgājēji politiķi raksturo kā ambiciozu cilvēku, kurš jau ilgāku laiku tēmējis uz premjera amatu. Igauņu medijs "Postimees" rakstīja, ka viņa nonākšana premjera krēslā jau gadiem uzskatīta par neizbēgamu.
Vienlaikus Mihals arī saskāries ar vairākiem skandāliem, ziņoja ERR. 2012. gadā pret viņu tika izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā un nelikumīgā partiju finansēšanā. Tās gan 2015. gadā atcēla pierādījumu trūkuma dēļ.
Stājoties premjera amatā, Mihals esot apņēmības pilns ieviest ilgstošu stabilitāti valdībā. Paredzams, ka atšķirībā no Kallasas viņš vairāk koncentrēsies uz iekšpolitiku un starptautiskās lietas atstās citiem – piemēram, ārlietu ministram vai prezidentam.
Viņu uzskata arī par labāku komunikatoru saziņā ar Igaunijas iedzīvotājiem. Proti, lai gan Kallasa spēja sevi un savu valsti izcili pasniegt starptautiskajā līmenī, Igaunijā viņas izteikumi dažkārt izraisījuši plašas diskusijas.
Mihals ir arī izcēlis jomas, kurām sola pievērst īpašu uzmanību, esot premjera amatā. Tās ir ekonomika, aizsardzība un vadība.
Viņš sola sabalansēt valsts budžetu un samazināt tā deficītu, un veicināt Igaunijas konkurētspēju. Tāpat politiķis apņēmies strādāt pie "drošas Igaunijas izveides" – piemēram, ieviešot jaunu pagaidu nodokli, lai palielinātu aizsardzības izdevumus.
Attiecībā uz valdību un valdības darbu, Mihals vēlas aktīvāk strādāt pie lēmumu pieņemšanas. Pēdējā gada laikā valdība to darījusi maz, gaidot to, kad ES līmenī Kallasa tiks apstiprināta savā nu jau jaunajā amatā.
Kā apstiprināja Reformu partija, Kaja Kallasa savu atkāpšanos no amata iesniegs jūlija vidū pēc NATO samita Vašingtonā 9.–11. jūlijā.
Saskaņā ar Igaunijas likumdošanu valdība tiek atlaista, ja premjerministrs atkāpjas no amata.
Protokols nosaka, ka tad pirmā iespēja izveidot valdību ir lielākajai partijai Rīgikogu, un paredzams, ka Igaunijas prezidents Alars Kariss jaunās valdības veidošanu uzticēs tieši Mihalam.
Tālāk jaunajam premjeram būs jāsāk sarunas par koalīcijas līguma noslēgšanu, un pēcāk viņš iesniegs topošās koalīcijas piedāvājumu apstiprināšanai Karisam. Ja prezidents šim piedāvājumam piekrīt, valdība dos zvērestu Rīgikogu un sāks darbu, skaidroja ERR.
Pašlaik gan nav precīzi zināms, kad Kallasa atkāpsies no amata un kad jaunā valdība varētu uzsākt darbu.
