Zelenskis intervijā amerikāņu izdevumam "The Philadelphia Inquirer" informēja, ka vienīgā iespēja sarunām ar Putinu ir starpnieku izmantošana, un šāds kontaktu veids jau izmantots, veidojot Melnās jūras graudu koridoru. Toreiz Ukraina veda tiešas sarunas nevis ar Maskavu, bet ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un Turciju. Starpnieki vēlāk noslēdza divus identiskus līgumus ar Ukrainu un Krieviju.
Zelenskis intervijā neminēja sarunu uzstādījumus, bet eksperti norāda uz prezidenta pozīcijas maiņu, jo līdz šim sarunu iespēja ar Putinu tika izslēgta.
Zelenskis pirms pāris dienām arī uzsvēra, ka valsts pati lems, kad sākt sarunas ar agresorvalsti. "Ukraina izlems, bet, ja viss būtu atkarīgs tikai no Ukrainas, kara nebūtu... Putins gribēja karu, un līdz šim viņš nevēlas to izbeigt," norādīja Ukrainas prezidents.
Zelenskis sauc Trampa padomnieku miera plānu par sliktu ideju
Tikmēr ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa padomnieku sagatavoto plānu, kas paredz Ukrainai atteikties no daļas tās okupēto teritoriju, Zelenskis raksturojis kā "sliktu ideju". Tā viņš teicis intervijā amerikāņu laikrakstam "The Philadelphia Inquirer".
Viņaprāt, šis plāns nepanāks mieru kā Ukrainas teritorijā, tā arī starp Krieviju un Ukrainu. Zelenskis arī kritizējis Trampa apgalvojumu, ka viņš varēs karu Ukrainā izbeigt diennakts laikā, paužot, ka viņš nezina, kā to var panākt.
Trampa padomnieku sagatavotais miera plāns paredz, ka Tramps ievēlēšanas gadījumā varēs apturēt militārās palīdzības piegādi Ukrainai, ja Kijiva atteiksies no miera sarunām. Bet Maskava tiks brīdināta, ka jebkāda tās atteikšanās no dalības miera sarunās tikai veicinās Vašingtonas atbalstu Kijivai.
Putina "uzvaras teorija" paredz bezgalīgu un "lienošu" Krievijas spēku virzību
Bet jaunākajā ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" ziņojumā teikts, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzvaras teorija, kas paredz bezgalīgu un "lienošu" Krievijas spēku virzību Ukrainā, mudinās Kremļa saimnieku paildzināt karadarbību un tikai stiprinās viņa vēlmi iznīcināt Ukrainas valstiskumu.
Domnīcas analītiķu vērtējumā Rietumiem ir jāsteidzas ar atbalsta sniegšanu Ukrainai, kas nepieciešams tās pretuzbrukuma tālākajai gaitai, nolūkā padarīt Putina kara teoriju par nederīgu un nepieļautu karadarbības ieilgšanu.
Kas attiecas uz Krievijas bruņoto spēku īstenoto stratēģiju kaujas laukā, tad "Kara izpētes institūta" vērtējumā – Krievijas armijas pavēlniecība sadala atsevišķas gaisa desanta spēku vienības un formējumus mazākās daļās, lai tie tiktu izkliedēti dažādos frontes sektoros.
Domnīcas pētnieku vērtējumā, krievu militārā pavēlniecība joprojām uzskata gaisa desanta spēkus par elitārākiem, ja salīdzina ar citām Krievijas bruņoto spēku vienībām. Pētnieki vērš uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā ar ierasto militāro praksi.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
