"Sapostīta fasāde 21. stāva līmenī, bojāts stiklojums 150 kvadrātmetru platībā," platformā "Telegram" ierakstījis Sobjaņins, piebilstot, ka neesot saņemtas ziņas, ka būtu cietuši cilvēki.
Mērs norādīja, ka šai ēkai, kuras nosaukums ir "IQ-kvartal" un kurā atrodas trīs ministrijas, nodarīti postījumi arī naktī uz svētdienu, kad droni nodarīja bojājumus divām "Moscow City" ēkām.
Naktī uz svētdienu drona triecienā tika nodarīti postījumi stāvam, kurā atrodas Digitālās attīstības ministrija, bet naktī uz otrdienu sapostīts stāvs, kurā ir Ekonomikas attīstības ministrija.
Kopš uzbrukumiem visiem ierēdņiem noteikts darbu turpināt no mājām.
Sociālajos tīklos arī izplatījusies informācija, ka naktī uz otrdienu bijuši dzirdami sprādzieni Piemaskavā. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība virs Odincovas un Narofominskas rajoniem notriekusi divus dronus. Saistībā ar to tika pārtraukti reisi Maskavas Vnukovas lidostā, taču pēc neilga laika lidosta darbu atsāka, vēsta Krievijas mediji.
Vnukovas lidosta uz nepilnu stundu tika slēgta arī naktī uz svētdienu.
Vairāki Maskavas iedzīvotāji izteikuši bažas par savu drošību un pat pauduši vēlmi pārcelties uz dzīvi citur. Iepriekšējo uzbrukumu debesskrāpim Krievijas mediji noklusēja, taču par šo jau runā atklāti. Kremlis atzinis, ka apdraudējums ir pavisam reāls.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš sarunā ar Latvijas Radio norāda, ka atšķirībā no Krievijas, kas rīko raķešu uzbrukumus un apzināti nonāvē Ukrainas civiliedzīvotājus, Ukrainas dronu uzbrukumi ir vērsti pret administratīvām ēkām, turklāt agrās rīta stundās, kad šajā ēkās nav cilvēku, kas varētu ciest uzbrukumā.
Viens no šādu uzbrukumu mērķiem ir likt Krievijas iedzīvotājiem saprast, ka arī Maskava kā valsts ekonomiskais un militārais centrs ir Ukrainas triecienu sasniedzamības robežās.
"Galvenais šo uzbrukumu mērķis ir psiholoģiskais efekts: lai Krievijas iedzīvotāji saprot, ka karš ir ienācis Krievijas teritorijā, turklāt tās dziļumā," norāda majors Slaidiņš.
Viņš piebilst, ka Krievija acīmredzot apzināti izvairās pielietot pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai Maskavā neskanētu gaisa trauksmes sirēnas, kas galvaspilsētas iedzīvotājiem radītu papildu satraukumu.
"Gribu domāt, ka šiem uzbrukumiem ir arī tālejošāki nolūki. Piemēram, izpētīt gaisa koridorus, kas ļautu ielauzties Maskavas gaisa aizsardzībā un uzbrukt vēl nopietnākiem mērķiem," spriež Ukrainas militārais analītiķis Oleksandrs Musijenko.
Nav zināmas detaļas tieši par šajā uzbrukumā izmantoto dronu, taču ir skaidrs, ka tā rādiuss ir līdz 1000 kilometriem, kas ir vairāk nekā pietiekami, lai spētu nolidot no Ukrainas kontrolētās teritorijas līdz Maskavai.
Neatkarīgi no tā, vai drons palaists no Ukrainas vai Krievijas iekšienē, šie uzbrukumi norāda uz vājajām vietām Krievijas aizsardzībā.
"Pretgaisa aizsardzība ir veidota, lai atvairītu ātri lidojošus objektus, piemēram, raķetes, bet dronus radariem pamanīt ir grūti, jo tie lido lēni un zemu, turklāt var nolidot tūkstošiem kilometru. Tāpēc pret tiem ir grūti aizsargāties," skaidro militārais pētnieks Džastins Bronks.
Pērn rudenī Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs bija izteicies, ka vienīgais veids, kā karā panākt pagrieziena punktu, ir uzbrukt mērķiem Krievijas teritorijā, jo tikai tā karu var likt sajust arī Krievijas pilsoņiem.
KONTEKSTS:
Krievija jau mēnešiem ilgi terorizē Ukrainas pilsētu iedzīvotājus ar raķešu un dronu triecieniem, bet pēdējās dienās arī Krievijas teritorijā notikuši vairāki uzbrukumi ar droniem.
Krievija uzbrukumos vaino Ukrainu, kuras amatpersonas devušas mājienus par Ukrainas iespējamo saistību ar šiem triecieniem. Rietumvalstu analītiķi uzskata, ka dronu triecieni tik dziļi Krievijas teritorijā liek uzdot nopietnus jautājumus par Krievijas pretgaisa aizsardzības spējām.
Analītiķi uzskata – uzbrukumi Maskavā parāda, ka Ukraina un tās atbalstītāji vēlas karu novest līdz Krievijas pilsoņu namdurvīm, lai viņi sāktu apzināties, ka Krievijas uzsāktā agresija skar arī viņus. Tas savukārt dara bažīgas ASV, kas pieprasījušas Ukrainai garantijas par neuzbrukšanu Krievijas teritorijā ar tās sniegtajiem ieročiem bažās no tālākas eskalācijas.